logo

Aizvadītās Saeimas sēdes aktualitātes mūsu skatījumā

22.06.2017 Rihards Kols

33913374110_301d51dfd5_b

Noslēdzot pēdējo sēdi pavasara sesijā, pirms šodienas būtiskāko lēmumu apskatīšanas, vēlētos izteikt gandarījumu par šonedēļ notikušajiem vēsturiskajiem notikumiem. Izpildot Varšavas samitā pieņemtos lēmumus, pirmdien, 19.jūnijā, Ādažu militārajā bāzē ieradās NATO daudznacionālā kaujas grupa. Kopā ar viņiem vizītē Latvijā ieradās arī NATO ģenerālsekretārs un Kanādas aizsardzības ministrs. Turpmāk Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā atradīsies gan kanādieši, gan kareivji no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

NATO paplašinātā klātbūtne Latvijā un Baltijas valstīs demonstrē alianses vienotību un sūta nopietnu signālu tam, ka NATO ir vienots, vesels spēks un ir gatavs aizstāvēt savas dalībvalstis pret jebkādu agresiju.

Un nu – pie šodienas svarīgākajiem lēmumiem. Kā jau tradicionāli ierasts, pēdējā sēde pavasara sesijā vienmēr izceļas ar ārkārtīgi daudziem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.

Šodien tālākai virzībai Saeimā, izskatīšanai komisijās atbalstījām grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, kas paredzēti, lai garantētu militāras nozīmes preču piegāžu drošību, paredzot iespēju aizsardzības nozarei ļaut veikt nacionālajām drošības interesēm būtisku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei kritiski nepieciešamu militārās nozīmes preču iegādes Latvijā. Nacionālā apvienība jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību veidot Latvijā veidot efektīvu pārnesi no civilās uz militāro ražošanu, tā paverot plašas iespējas vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedalīties vietējos militārās jomas iepirkumos. Esam gandarīti, ka šī iniciatīva ir radusi plašāku atbalstu, papildus vietējo ražotāju atbalstam arī veidojot preču piegāžu drošības garantijas, tāpēc šo grozījumu tālāku virzību atbalstījām.

Galīgajā lasījumā šodien skatījām Likumprojektu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, ratificējot Rail Baltica līgumu un arī mūsu kopējo apņemšanos un vīziju par vēlmi integrēt mūsu valstu galvaspilsētas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā un Eiropas transporta tīklā. Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu. Šī infrastruktūras projekta nozīmi pārspīlēt nav iespējams, tāpēc, protams, Nacionālā apvienība šodien atbalstīja tā ratifikāciju galīgajā lasījumā.

Savukārt ar šodien atbalstīto likumprojektu grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” kopumā izstrādāti pavisam astoņi likumprojekti – grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Sodu izpildes kodeksā un citos. Šo grozījumu kompleksa mērķis ir novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā, kā arī lai risinātu atsevišķus jautājumus attiecībā uz cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Šobrīd trūkst efektīva tiesiskā regulējuma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei, tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas likumā kopējās situācijas uzlabošanai un pilnveidotu noziedzīgi iegūtas mantas pēc tās konfiskācijas valsts labā realizācijas kārtību un veicināt izsolēs piedāvāto nekustamo īpašumu pārdošanu.

Tāpat šodien trešajā lasījumā atbalstījām grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz noteiktos gadījumos aizliegt pilsonim, nepilsonim, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai izceļot no Latvijas. Šie grozījumi izstrādāti ar mērķi atturēt personas no prettiesiskas piedalīšanās bruņotos konfliktos ārvalstīs un lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Ņemot vērā pašreiz esošo drošības situāciju pasaulē, jau vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, jau ir veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Šis mehānisms paredzēts kā galējs atturošs līdzeklis un ir nepieciešams, jo, ar nožēlu jāsaka, ka šis jautājums kļuvis aktuāls arī Latvijai – sabiedrības uzmanības centrā nonākuši vairāki gadījumi par kriminālprocesiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs. Ar šiem grozījumiem ceram atturēt un mazināt šo gadījumu regularitāti.

Atbalstījām arī likumprojektu Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu, kas nosaka personu loku, kas atzīstamas par barikāžu dalībniekiem – cilvēki, kuri apbalvoti ar 1991. gada piemiņas zīmi vai kuriem piešķirts pateicības raksts par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī un augustā. Tie ir cilvēki, kas Barikāžu laikā nežēloja sevi, savu dzīvību, metoties aizstāvēt nule atjaunoto Latvijas Republiku. Vēlreiz izsakot cieņu un pateicību visiem barikāžu dalībniekiem, Nacionālā apvienība atbalstīja likumprojektu, taču vienlaikus neuzskatām, ka būtu iespējams ieviest kādus vispārējus sociālos atvieglojumus barikāžu dalībniekiem – galu galā, ne tāpēc cilvēki gāja aizstāvēt savu valsti.

Un noslēgumā – būtiskie grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Kopbraukšana jeb ridesharing ir nozīmīga pasaulē uzvaras gājienu piedzīvojušās dalīšanās ekonomikas nozare. Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau šodien aktīvi izvēlas izmantot iespēju gūt papildu ienākumus, iznomājot savu dzīvokli tādos pakalpojumos kā AirBnB, pārdodot sevis radītus dizaina produktus tādos portālos kā Etsy, vai pat piepelnoties, piedāvājot citiem kopbraukšanas pakalpojumus. Tā ir dalīšanās ekonomika jeb sharing economy, kas šobrīd pasaulē un Eiropā piedzīvo milzīgu izrāvienu. ASV šajā dalīšanās ekonomikā jau piedalās aptuveni 10% iedzīvotāju, Eiropā – 5%, taču paredzams, ka teju trešdaļa visu eiropiešu tuvākajā nākotnē kādā veidā izmantos dalīšanās ekonomikas piedāvātās iespējas; šīs ekonomikas “apgriezieni” Eiropā dubultojas ik gadu. Šobrīd valsts līmenī neviena no dalīšanās ekonomikas aktivitātēm, lai kāda būtu tās izpausme, līdz galam neiekļaujas esošajā regulējumā – varētu teikt, ka dalīšanās ekonomikas izaugsme pat izaicina esošo status quo ekonomiskās aktivitātes regulējumā. Šajā kontekstā valsts uzdevums ir nodrošināt nepieciešamo patērētāju un darbinieku tiesību aizsardzību un drošību, kā arī ieviest racionālus un godīgus spēles noteikumus visiem – gan dalīšanās, gan tradicionālās ekonomikas dalībniekiem. Ar šādu mērķi – sakārtot šo nozari, vienlaikus atbalstot inovāciju ienākšanu Latvijā – arī šodien atbalstām grozījumus Autopārvadājumu likumā un ceram arī uz pārējo kolēģu atbalstu modernu, inovatīvu pakalpojumu legalizācijai Latvijā. Ar šiem grozījumiem grozījumiem signalizējam gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem par valsts vēlmi un gatavību Latvijā attīstīt pasaulē populārākos un inovatīvākos pakalpojumus.

Un – pievienojoties kolēģiem, Nacionālās apvienības vārdā novēlu visiem jaukus, siltus, priekpilnus un dziesmotus tuvojošos Līgo svētkus! Tiekamies septembrī!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.