logo

Otrā pasaules kara dalībnieka statusa ieviešana, pretvalstisku NVO ierobežošana un citi šīs dienas Saeimas sēdes jaunumi

02.11.2017 Rihards Kols Saeimā

16. marts - leģionāri

Šodien, lai arī sēde nebija visai gara, tomēr pieņēmām pietiekami daudz svarīgu lēmumu, lai dažus no tiem varētu iztirzāt un apskatīt plašāk.

Viens no būtiskiem šodien skatītajiem jautājumiem ir zemes dzīļu likuma grozījumi, kurus kūdras resursa nozares attīstības stratēģijas ietvaros iniciējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašlaik likums noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz, kā arī valsts un pašvaldības zemi zemes dzīļu izmantošanai iznomā vai nodod lietošanā uz noteiktu laiku – derīgo izrakteņu ieguvei uz laiku līdz 25 gadiem, ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošajai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem. Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu atradnes krājumu izstrādes laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem, primāri – no krājumu apjoma, virknē atradņu pieejamo resursa apjomu likumā noteiktajā termiņā pilnā apmērā nav iespējams izstrādāt. Vienlaikus, likums derīgo izrakteņu ieguvējiem uzliek pienākumu pēc ieguves veikt atradnes rekultivāciju, ko nav iespējams veikt, jo izrakteņu ieguve nav pabeigta, bet ekosistēma tāpat ir izmainīta. Esošais regulējums veido neefektīvu sistēmu un rada riskus valsts un pašvaldību budžetiem. VARAM piedāvātie grozījumi paredz, ka zemi tās dzīļu izmantošanai, piemēram, kūdras ieguvei, varēs izmantot vai nodot lietošanā līdz atradnes krājumu izstrādes beigām vai rekultivācijas pabeigšanai. Ar šīm izmaiņām veicināsim zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, pakāpeniski iedzīvinot mūsu apņemšanās klimata politikas jomā. Nacionālā apvienība šodien atbalstīja šo grozījumu nodošanu tālākai izskatīšanai Saeimā, lai tā radītu priekšnoteikumus racionālai un iespējami videi draudzīgu purvu un kūdras izmantošanai un kūdras ražošanas nozares attīstībai.

Šodien arī galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz ierobežot biedrību un nodibinājumu publisko darbību, ja tā rada potenciālus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai, vai ja tās darbība ir vērsta pret Latvijas suverenitāti un drošību. Nevienam nav noslēpums, cik liels finansējums no Krievijas tiek novirzīts biedrību darbībai Latvijā, un šis finansējums turpina strauji pieaugt. Mērķi, kuriem šis finansējums tiek tērēts, faktiski bieži vien ir vērsti uz dezinformācijas izplatīšanu, provokācijām un mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu par demokrātiju, demokrātiskajām vērtībām, Latvijas sabiedrotajiem un tās dalību starptautiskajās organizācijās, tā faktiski īstenojot pretvalstiskus pasākumus un mērķtiecīgi šķeļot sabiedrību. Uzskatām, ka šie grozījumi ir samērīgi un, vienlaikus veicot pasākumus valsts un sabiedriskās drošības stiprināšanai, netiek ierobežota biedrību vai nodibinājumu darbība.

Runājot par Otrā pasaules kara sekām un to atbalsošanos mūsdienās – šodien otrajā lasījumā atbalstījām likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kara dalībniekiem neatkarīgi no viņu piederības kādai no karojošajām pusēm. Šis, faktiski, ir upuru likums, un šādi izpildām, manuprāt, mūsu pienākumu atzīt, ka Latvijas Republikas pilsoņi – tie, kas cīnījušies abās okupācijas armijas pusēs – ir pelnījuši Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā upuri. Ir skaidri jānostiprina likumā zināmais fakts – Latvija bija okupēta un Latvijas valsts – kā okupēta valsts – Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās un nav atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem mūsu teritorijā. Par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku mobilizāciju Otrā pasaules kara laikā atbildīgi bija attiecīgie okupācijas režīmi, kas pārkāpa 1907.gada Hāgas Konvencijas par kara un sauszemes likumiem un paražām noteikto, iesaistot savos bruņotajos spēkos okupēto teritoriju iedzīvotājus. Līdz ar to tie Latvijas pilsoņi, kuri karoja komunistiskā vai nacistiskā režīma pusē, ir pretlikumīgi iesaistīti karadarbībā un vienlīdz uztverami kā kara upuri – Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību nacistiskās un padomju okupācijas rezultātā, līdz ar to personas, kas tika piespiedu kārtā mobilizētas un iesauktas okupācijas bruņotajos spēkos, ir pelnījušas atbalstu no Latvijas valsts un sabiedrības puses. Vismaz šodien.

Mūsu valsts tikusi būvēta caur upuriem – dažādos laikos. To īpaši atceramies, sākoties novembrim – mēnesim, kurā svinam mūsu valsts neatkarību un kad aizdedzam tūkstošiem svecīšu par godu mūsu varoņiem, kas ar savām asinīm izpirka mūsu valsts brīvību un neatkarību. Mēs esam mūsu senču izveidotās valsts un izcīnītās brīvības mantinieki. Šajā mēnesī aicinu ikvienu apzināties savu atbildību mūsu mantotās, mums uzdāvinātās valsts priekšā un godāt mūsu vēsturi, mūsu valsti un mūsu brīvību. Viens no veidiem, kā apliecināt savu piederību un cieņu – pievienoties nu jau par tradīciju kļuvušajam Nacionālās apvienības organizētajam lāpu gājienam 18. novembrī. Gaidīts būs ikviens.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.