logo

Aktualitātes: PAR pāreju uz mācībām tikai valsts valodā un Čekas maisu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam

08.02.2018 Rihards Kols Saeimā

Foto: Saeimas Administrācija

Šodien lēmām PAR pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējā izglītībā, atbalstot tālākai virzībai Saeimā grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Uz šādu, pašsaprotamu virzību Nacionālā apvienība ir uzstājusi gadu no gada, nerimstoši uzturot jautājumu politiskajā dienaskārtībā. Visu valsts izglītības iestāžu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība, bērniem, neatkarīgi no to etniskās piederības, jau no mazotnes dodot iespēju uzaugt kopā un savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu. . Jau ilgstoši esam iestājušies par to, lai izbeigtu izglītības segregāciju un atbalstītu visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā – arī tāpēc, ka faktiski tiek veikts noziegums pret mazākumtautību bērniem skolās, kurās netiek kvalitatīvi mācīta latviešu valoda, tā liedzot tiem integrēties Latvijas sabiedrībā kādu politiķu ambīciju dēļ. Šo jautājumu jāatrisina reizi par visām reizēm, un ir gandarījums, ka esam uzsākuši ceļu pareizajā virzienā.

Šodien Saeima atbalstīja lēmumu noteikt sankcijas t.s. Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Vēlos uzsvērt šī lēmuma nozīmīgumu.

Sergejs Magņitskis – advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā – ir kļuvis par simbolu Krievijas šā brīža status quo. Viņš ir kļuvis par simbolu tam, kā Krievijas varas iestādes rīkojas gadījumos, kad kāds pārāk pietuvojas patiesības atklāšanai. Pēc teju gadu ilga ieslodzījuma, pēc pakļaušanas spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, Magņitskis mira.

Magņitska lieta plaši tikusi apspriesta starptautiskajās organizācijās – arī Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē, kuras attiecīgi rīkojušās un attiecīgas rezolūcijas. Lielbritānija, gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Kanāda, Lietuva, Igaunija, ir pieņēmušas likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu, vienlaikus nosakot sankcijas pret iesaistītajām personām.

Latvijai Magņitska saraksta ieviešana ir nopietns solis, un tas ir spēcīgs signāls. Tā ir principiāla, politiska un asa rīcība. Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr, šādu sankciju piemērošana panāks reālas un potenciāli ietekmējošas sekas tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā.

Latvijā nav vietas cilvēkiem, kuri ir tieši vai līdzatbildīgi nevainīga cilvēka spīdzināšanā un nāvē. Latvijā un pasaulē nav vietas viņu asins naudai. Viņi mūs morāli kompromitē. Mēs kā valsts “parakstāmies” zem tām patiesībām, kas nostiprinātas ANO Cilvēktiesību deklarācijā.

Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību. Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt. Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu apieties un sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu.

Saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas un veicināšanas jomā, mūsu pienākums ir skaidrs. Mūsu pienākums ir nodrošināt atbildības nenovēršamību. Man prieks, ka Saeimas vairākums šodien šo pienākumu apzinājās un ka mēs kā valsts ieņemam principiālu nostāju.

Un nu – par pārējām Saeimas sēdes aktualitātēm, kas bijušas ne mazāk nozīmīgas.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz aizliegt pašvaldību vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kuri bijuši ārvalstu, tostarp okupācijas varas, bijušo un esošo drošības dienestu, izlūkdienestu un pretizlūkošanas dienestu darbinieki – tajā skaitā ziņotājiem un aģentiem. Šis priekšlikums, kopā ar čekas maisu publiskošanu – ļaus pārraut to Gordija mezglu, no kura joprojām netiekam brīvi. Nebūtu jāpastāv nekādām šaubām, ka šodienas amatpersonas nav sadarbojušās ar okupācijas varu, un, ja ir, tām nebūtu jābūt šodienas amatpersonām. Apzinoties mūsu smago vēsturi un tās neaprakstāmi sarežģītās izvēles, kas bija jāizdara, dzīvojot zem okupācijas varas, vienlaikus jāapzinās, ka šodienas Latvijai svešas okupācijas varas kolaboracionisti nav pieņemami kā amatpersonas, jo principiāli ir sadarbojušies ar režīmu, kam brīva Latvija bija nevēlama.

Turpinot par smago okupācijas mantojumu, esmu gandarīts, ka tālāk Saeimā virzās arī Nacionālās apvienības sagatavotais likuma projekts, kas paredz bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb Čekas maisus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Mūsu kolēģis Ritvars Jansons šos priekšlikumus izstrādājis, lai atvieglotu nu jau skandalozo VDK dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Problēma ir skaidra – pētniekiem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti, lai gan paši dokumenti nav valsts noslēpums. Pārceļot dokumentus uz arhīvu, tie kļūs par ierobežotas pieejamības dokumentiem, ar kuriem līdz ar to varēs strādāt zinātnieki. Esam gandarīti, ka arī izpētes komisija atbalsta mūsu priekšlikumu. Un joprojām iestājamies par čekas maisu atvēršanu. Izsakoties Daiņa Īvāna vārdiem – kamēr informācija par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK ir slepena, tikmēr čeka arvien dzīvo un manipulē ar cilvēkiem – šī bijusī sistēma ir jāizārda, tā, ka neviens akmens vietā nepaliek un neviens to vairs nevar salikt atpakaļ. Bet nu iznācis, ka mēs jau vairāk kā ceturtdaļgadsimtu tiekam turēti par šo “čekas maisu” kalpiem. Gant tie, kas tur ir iekšā, gan tie, kas tur nav. Ir pagājuši 26 gadi, un cilvēkiem ir bijis laiks pārdomāt savu rīcību un paziņot par savu sadarbību ar VDK. Sabiedrība ir pietiekami nobriedusi un attālinājusies no tiem laikiem, lai spētu kolektīvi atbrīvoties no šī psiholoģiskā sloga, ko uzliek šis temats, un izprast vēsturiskos notikumus. Ir pienācis atklātības laiks, un atklātība ir absolūti nepieciešama, neraugoties ne uz kādiem argumentiem.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.