logo

Aktualitātes: banku likvidatoru atlīdzības ierobežošana un palielināti sodi par blēdīšanos ar kases aparātu palīdzību

01.03.2018 Rihards Kols Latvijā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Īsumā par šodienas Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem Nacionālās apvienības skatījumā, kā arī noslēgumā pievērsīšos pie pēdējo nedēļu aktualitātēm saistītiem jautājumiem valsts finanšu sektorā.

Tālākai izskatīšanai šodien nodevām grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un saistītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ar šiem grozījumiem tiks vienkāršots administratīvā soda piemērošanas process par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu, kā arī palielināti naudas sodi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču konstrukciju vai programmatūras mainīšanu, ja tas darīts ar nolūku slēpt vai samazināt maksājamo nodokļu vai nodevu summas. Apzinoties, ka tehnoloģiju straujā attīstība, kā ikviena inovācija, nes ne tikai pozitīvu pienesumu, piemēram, atvieglojot administratīvo slogu un sniedzot dažādus ērtus risinājumus, bet arī paver iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Aplūkojot piemēru par kases aparātiem, kurus darījumu reģistrēšanai visbiežāk izmanto mazumtirdzniecībā, ir redzams, kādēļ nepieciešami šādi, stingrāki sodi par manipulāciju ar kases aparātiem – ja ņemam vērā Stokholmas Ekonomikas augstskolas aplēses par to, ka ēnu ekonomikas līmenis mazumtirdzniecībā sasniedz teju 25%, jāsecina, ka potenciālais valsts budžeta zaudējums – PVN zaudējums – ir teju 319 miljoni eiro. Tie ir milzīgi, negodprātīgu uzņēmēju radīti zaudējumi. Mums visiem jāspēlē pēc vieniem noteikumiem, un nopietnāki potenciālie sodi varētu atturēt indivīdus no iesaistes šādās afērās.

Galīgajā lasījumā šodien arī lēmām par izmaiņām Civilprocesa likumā, kas paredz parādniekiem piederošu kustamo mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Jāatgādina, ka jau 2015.gadā Civilprocesa likumā pieņemtie pieņemti grozījumi ļāva pilnībā atteikties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja radīja iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsa līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem –, tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori. Skaidrības labad jāpiebilst, ka likuma grozījumos arī paredzēti ierobežojumi noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz nekustamā īpašuma izsolēm.

Otrajā lasījumā skatījām grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Šī ir ļoti būtiska iniciatīva. Pērnā gada sākumā ar šī likuma stāšanos spēkā vēlējāmies veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos un pētniecības attīstību Latvijā. Saskatot iespēju un jaunuzņēmumu lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ar jauno likumu tika pasperts pretī nozīmīgs solis. Taču “neiztikt bez celmiem” – diskusijās ar pašiem likuma “vaininiekiem” – jaunuzņēmumu, riska kapitāla un nozares ekspertiem, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika fiksēts, ka praksē tikušas konstatētas nepilnības regulējumā, kas liedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikties likumā noteiktajām atbalsta programmām. Šie grozījumi norāda uz faktu, ko minēju, atbalstot Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma virzību – tas iezīmēja pagrieziena punktu mūsu savstarpējās attiecībās un pavēra ceļu plašākām diskusijām, kā rezultātā arī nonācām pie vajadzīgajiem secinājumiem un attiecīgajiem grozījumiem likumā. Nacionālā apvienība grozījumus, protams, atbalstīja.

Un nu par aktualitātēm valsts finanšu sektorā.

Kā jau jūs zināt, februāra nogale bija visnotaļ trauksmaina. ABLV Bankas drāma nedēļas garumā noslēdzās ar Eiropas Centrālās bankas konstatēto, ka ABLV banka sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums. Apzinoties to dramatisko situāciju, kāda izskanējusi publiskajā telpā saistībā ar kredītiestāžu likvidatoriem, šodien pilnībā pievienojāmies un atbalstījām grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ierobežotu kredītiestāžu likvidatoriem izmaksājamās atlīdzības apmēru. Kopš 2013. gada Kredītiestāžu likumā ir iestrādāta norma, kas ļauj banku likvidatoriem labi nopelnīt arī tad, ja bankas aktīvu realizācija neprasa īpašu piepūli. Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kurus steidzamības kārtā galīgajā lasījumā šodien atbalstīja Saeimas vairākums, paredz noteikt ierobežojumus maksātnespējas administratoru, likvidatoru un viņu palīgu atalgojumam.

Turpinot ar finanšu tēmu, šodien bija arī paredzēts lemt par to, vai atbalstāms Saeimas lēmuma projekts, ar kuru Ilmāra Rimšēvica kungam tiek lūgts atkāpties no amata. Diemžēl neizprotamu un nepamatotu iemeslu dēļ, kāds ZZS deputāts izteica iebildumus pret šī jautājuma iekļaušanu šīs Saeimas sēdes darba kārtībā – līdzīgi kā redzējām arī ar Magņitska sankciju lēmuma projektu -, līdz ar to, jautājums tiks izlemts nākamajā Saeimas sēdē, kad ikvienam būs jāpauž sava politiskā nostāja I.Rimšēvica jautājumā. Pašam Rimšēvica kungam kā ilggadējam Latvijas bankas un kopumā finanšu sektora darbiniekam būtu noteikti jāsaprot, cik vērtīga un cik trausla ir reputācija, un jāapzinās, ka atkāpšanās šobrīd – lai vai kāda būtu situācija – būtu vislabvēlīgākais risinājums Latvijas valstij. Ilmāra Rimšēviča turpmāka atrašanās amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus un arī Latvijas valsti. Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, pret kuru ir sākts kriminālprocess, Nacionālā apvienība nākamnedēļ atbalstīs Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvicam, aicinot viņu atkāpties no amata.

Februāra noslēgums bijis patiesi trauksmains, tāpēc ceru, ka martu sagaidīsim nu jau citās noskaņās.

Paldies!

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.