logo

Atklāti par valsts apdraudējumu. Jānis Dombrava pauž NA frakcijas viedokli ārlietu debatēs

25.01.2018 Jānis Dombrava Latvijā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Eiropa sastopas ar daudziem izaicinājumiem:

  • kreiso un tradicionālo vērtību sadursmi;
  • eiropiešu zemo dzimstību;
  • masu imigrāciju no trešajām pasaules valstīm, terorismu un islāma ekspansiju;
  • atšķirīgo dzīves līmeni Eiropā, kuram sekas ir vairāku miljonu austrumeiropiešu pārcelšanās uz Rietumeiropu;
  • ar kodolieročiem bruņotu agresorvalsti Eiropas austrumos.

Šai situācijā latviešiem kā skaitliski nelielai tautai ir jārīkojas gudri, lai nodrošinātu mūsu tautas, valodas un kultūras attīstību cauri gadsimtiem.

Jau ilgstoši var novērot sadursmi starp labējiem jeb tradicionālo vērtību pārstāvjiem no vienas puses un kreisajiem jeb liberāļiem un sociālistiem no otras puses. Vieni balstās uz laika pārbaudi izturējušām vērtībām, mēģina saglabāt identitāti un Eiropas tautu nākotni. Otri cenšas sagraut tautu identitāti, veicina tautu sajaukšanos, lai izveidotu vienu, pelēku sabiedrību.

Par galēji kreisajiem politiķiem var uzskatīt Vācijas sociāldemokrātu līderi Martinu Šulcu, kurš aicināja līdz 2025. gadam izveidot Eiropas Savienotās Valstis. Cits piemērs ir Žans-Klods Junkers, kurš ne tikai veicināja imigrāciju un Eiropas šķelšanu patvēruma meklētāju pārdales jautājumā, bet atļaujas Poliju un citas Austrumeiropas valstis nosaukt par rasistiskām, tikai tāpēc, ka tās nevēlas uzņemt migrantus no pasaules reģioniem, kur ir augsts terorisma līmenis.

Ir skaidri jāsaka, ka tā ir kaitnieciska darbība no augstu Eiropas Savienības amatpersonu puses. Šīs personas ar savu rīcību šķeļ Eiropu. Viņiem nav tiesību uzspiest savu subjektīvo gribu Eiropas dalībvalstīm. Šīs amatpersonas nedrīkst nicinoši attiekties pret dalībvalstīm. Polijas, Latvijas un citu valstu pilsoņi nav balsojuši par Junkeru. Šai amatpersonai būtu jāapzinās, ka viņam ir apšaubāma leģitimitāte, tāpēc viņš nedrīkst iejaukties valstu suverēnos lēmumos. Latvija ir ieinteresēta, lai Eiropas Savienība būtu vienota un arī nākotnē būtu suverēnu valstu savienība, nevis viena valsts.

Demogrāfija

Bez latviešiem nebūtu jēgas Latvijai. Līdzīgi var teikt, ka bez eiropiešiem nebūtu jēgas Eiropai. Latvijā ir izdevies būtiski palielināt dzimstības rādītājus, bet tie joprojām nesasniedz pietiekamu līmeni, lai nodrošinātu tautas ataudzi. Neskatoties uz šo apstākli, mēs esam priekšā daudzām citām tautām, kurām ir zemāks dzimstības koeficients.[1]

Ne mazāk būtiska problēma ir atšķirīgais dzīves līmenis Eiropā, kuram sekas ir vairāku miljonu austrumeiropiešu pārcelšanās uz Rietumeiropu. Esam gandarīti, ka Nacionālajai apvienībai izdevās panākt, ka ārpolitikas ziņojumā ir ierakstīts, ka šī gada laikā ir jāpieņem Diasporas likums, tomēr risinājumus demogrāfiskām problēmām un atšķirīgajam dzīves līmenim Eiropas Savienībā būtu jāmeklē ne vien dalībvalstu, bet visas Eiropas līmenī. Tā ir mūsu kopīgā problēma. Tā vietā, lai Eiropas Komisija un parlaments nodarbotos ar mazsvarīgu problēmu risināšanu, šo institūciju uzmanība būtu jāvelta šīm problēmām.

Nacionālā apvienība uzskata, ka imigrācija no trešajām pasaules valstīm nevar būt šo problēmu risinājums neatkarīgi no tā, vai imigranti ir ekonomiskie migranti vai patvēruma meklētāji, tāpēc aicinājām Ārlietu ministriju ziņojumā ietvert pozīciju, ka Latvija neatbalstīs priekšlikumu iesaistīties jaunā patvēruma meklētāju pārdales shēmā. Uzskatām, ka Eiropas Komisijas vēršanās pret tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir atteikušās uzņemt patvēruma meklētājus (ES pārdales mehānisma ietvaros) ir iejaukšanās dalībvalstu suverēnos lēmumos.

Skaidri un gaiši pateikt, ka šajos jautājumos mēs būsim kopā ar tām dalībvalstīm, kuras neuzņems migrantus. Šo pozīciju atbalsta mūsu valsts iedzīvotāji. “Eirobarametra” aptaujā 86% mūsu valsts iedzīvotāji pauda, ka imigranti neko nedod valstij[2]. Tad par ko mēs vēl runājam? Latvijai ir pilnībā jāatsakās vai līdz minimumam jāsamazina migrantu skaits, kuri ieceļo no trešajām valstīm.

 Drošības izaicinājumi un mūsu partneri

Mēs nevaram pievērt acis uz islāma terorismu. Tā ir ļoti nopietna problēma. Dažu gadu laikā šie noziedznieki ir nogalinājuši vairākus simtus un ievainojuši vairākus tūkstošus eiropiešu. Arī Latvijas pilsoņi nav pasargāti no teroristiem, ņemot vērā cilvēku brīvo kustību Eiropas Savienības ietvaros. Eiropas valstīm būtu jāpārstāj auklēties ar šiem radikāļiem. Ir jārīkojas izlēmīgi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, pirms viņi ir pastrādājuši kārtējos noziegumus.

Mums kaimiņos atrodas ar kodolieročiem bruņota agresorvalsts, kura pēdējo gadu laikā ir nogalinājusi tūkstošiem cilvēku un okupējusi Ukrainas un Gruzijas reģionus. Tā ir ekonomiski vāja valsts. Krievijas iekšzemes kopprodukts ir niecīgs. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir par 40% lielāks nekā Krievijas. Tomēr, neskatoties uz ekonomikas vājumu, Krievija milzīgas summas iegulda bruņotajos spēkos un mēģina ar maigās varas ieročiem ietekmēt citas valstis. Mērķu vidū ir arī mūsu reģiona valstis, kur Krievija grib nostiprināt savu ietekmi. Latviju apdraud daudzas lietas, bet šobrīd reāls apdraudējums mūsu valsts neatkarībai nāk tikai no Krievijas. Vien aklais to var neredzēt. Latvija savu ārpolitiku pakārtos tam, lai šo apdraudējumu samazinātu.

Latvijai ir nozīmīga cieša sadarbība ar tām valstīm, kuras ir ieinteresētas, lai Baltijas valstis būtu ekonomiski spēcīgas un neatkarīgas no Krievijas. Mums ir ļoti nozīmīga cieša sadarbība ar mūsu stratēģisko partneri. Starptautiskajās institūcijās Latvijai ir jāatbalsta Amerikas Savienoto Valstu pozīcija, un Latvijai ir nozīmīgi saņemt ASV atbalstu mums nozīmīgos jautājumos.

Nacionālā apvienība ir panākusi, ka ziņojumā tiek ietverts, ka Latvija kandidē uz ANO Drošības Padomes nepastāvīgā locekļa vietu. Šī prioritāte ir Latvijas drošības interešu jautājums, un tādēļ turpmākajos gados tai tiks pievērsta liela un sistemātiska Ārlietu ministrijas uzmanība. Latvija atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt efektīvāku ANO Drošības padomes darbu, nepieļaut veto tiesību pielietojumu masu noziegumu gadījumos un atjaunot uzticēšanos Drošības padomei kā institūcijai, kuras mērķis ir nodrošināt mieru un drošību pasaulē.

Latvijas interesēs ir stipra NATO organizācija. Baltijas valstis, Polija, Rumānija, Lielbritānija, Grieķija un ASV aizsardzībai tērē 2% no iekšzemes kopprodukta. Mēs aicinām arī pārējās NATO valstis palielināt aizsardzības budžetu, lai NATO kļūtu vēl stiprāka.

Mums ir jāveido īpaši cieša sadarbība arī ar mūsu reģiona valstīm: Poliju, Ukrainu un citām, kuras sastopas ar līdzīgiem drošības un ekonomikas izaicinājumiem. Šo valstu spēja savstarpēji sadarboties noteiks Eiropas ģeopolitiku šī gadsimta laikā.

Nacionālā apvienība rosināja, ka būtu jāuzsver, ka Latvijas ārējās ekonomikas prioritāte ir Latvijas eksporta, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kā arī investīciju piesaiste no šīm valstīm Latvijas ekonomikā. Tās ir lielas un bagātas valstis, kuras veic praktiskus soļus, lai nodrošinātu Baltijas valstu neatkarību. Mums ir jānostiprina arī ekonomiskā sadarbība ar šīm valstīm.

Jāuzsver arī turpmākā sadarbība ar Lielbritāniju. Mums ir jārespektē britu tautas lēmums izstāties no Eiropas Savienības. Būtisks ir apstāklis, ka Lielbritānija, joprojām ir NATO dalībvalsts, kura sniedz ieguldījumu arī Baltijas valstu drošības nostiprināšanā. Neatbalstīsim nevienu prasību, kura ir vērsta uz Lielbritānijas vājināšanu referenduma lēmuma dēļ. Tas nav nedz Latvijas, nedz mūsu sabiedroto interesēs.

Nacionālā apvienība ilgstoši ir uzsvērusi un veikusi preventīvus soļus, lai mazinātu hibrīdo apdraudējumu. Neatkarīgi no tā, vai uzbrukums notiek kibertelpā vai tās ir propagandas kampaņas, kuras ir vērstas pret Latvijas valsti no ārvalstu apmaksātu sabiedrisko organizāciju vai mediju puses. Cīņa par cilvēku prātiem turpināsies. Mēs nepieļausim, ka demokrātiju nelietīgā veidā izmanto pret pašu demokrātiju.

Godātie klātesošie! Pirms simts gadiem tika izveidota mūsu valsts. Latviešu karavīri izcīnīja brīvību. Ieejot simtgadē, Latvijas mērķis ir, lai mūsu valsts būtu stipra, taisnīga, latviska un neatkarīga. Lai mūsu tauta, tās valoda un kultūra pastāvētu un attīstītos cauri gadsimtiem. Lai mūsu tautieši varētu justies droši un dzīvotu labklājībā. Latvijas politika turpmākajos gados būs vērsta uz Satversmē nostiprinātā valsts mērķa sasniegšanu.

Jānis Dombrava,

Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks

 

[1] http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/File:Total_fertility_rate,_1960%E2%80%932015_(live_births_per_woman)_YB17.png

[2] https://www.baltictimes.com/latvians_most_skeptical_among_eu_nations_about_immigrants__contribution_-_eurobarometer/

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.