logo

Baiba Broka: Rīga nav valsts valstī (1)

01.05.2017 Elita Veidemane Pašvaldībās

Baiba Broka. Foto: NA
Baiba Broka. Foto: NA

Elitas Veidemanes intervija ar Baibu Broku nra.lv 2017.gada 27.aprīlī.

- Nacionālā apvienība ir gatava ne tikai atkārtot iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu labos rezultātus, bet arī tos pārspēt. Kādi būs jūsu uzdevumi Rīgā šajās vēlēšanās?

– Pirms četriem gadiem mēs gājām uz Rīgas domi ar cīņu par pilsētas atslēgām. Sanāca pat mazliet labāk, nekā bijām plānojuši: ieguvām divpadsmit vietu domē. No labējām partijām nostartējām vislabāk, un veiksmes stāsta pamatā bija pārliecināta, vienota komanda, iezīmētas lietas, par kurām Rīgā jācīnās, kā arī lietas, kas rīdziniekiem ir absolūti nepieņemamas. Mēs šos četrus gadus ļoti nopietni strādājām, mēs bijām pārstāvēti visās domes komitejās, mēs bijām kompetenti visās jomās – izglītībā, sociālajos jautājumos, transporta jautājumos, attīstības un īpašuma jautājumos. Protams, mēs šodien nevaram apgalvot, ka viss Rīgas domē ir nepareizi, ir virkne jautājumu, kas iet uz priekšu pa pareizajām sliedēm. Ir pieņemti tiešām labi lēmumi, piemēram, brīvpusdienas bērniem – ne tikai Rīgas domes apmaksātās skolās līdz 9. klasei, bet arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošajās mākslas un mūzikas skolās, kurās mācās tie paši rīdzinieku bērni. Šodien mēs esam apbruņojušies ar konkrētu un konstruktīvu kritiku par to, kas ir pieļaujams un kas – nav. Ir jāsaprot arī tas, ka Rīga – tie nav tikai saimnieciski jautājumi, Rīgā tiek risināti arī politiski jautājumi. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un ir pilnīgi nepieļaujami, ka Rīga savā attīstībā realizē atšķirīgu politisko redzējumu, kas ir pilnīgi pretējs valsts redzējumam.

- Nosauksiet piemērus?

– Kaut vai tā pati pārspīlētā sadarbība ar Krieviju. Rīgas domes vadības vizītes notiek gandrīz tikai un vienīgi Krievijā – Maskavā, Sanktpēterburgā un citur. Tas tiek veicināts it kā zem lozunga «kultūras sadarbība». Tajā pašā laikā ar Rietumiem proporcionāli nav šādu sakaru. Daudzās intervijās Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs izvēlas nihilistiski kariķēt Latvijas valdību, Latvijas politiku un likumus, mūsu valsts valodu. Manuprāt, personiskais viedoklis var būt dažāds, bet oficiāli domes vadītājs pārstāv Latvijas valsts galvaspilsētu. Jābūt taču kaut kādai cieņai! Atceros, Latvijas valdība bija skaidri nodefinējusi attieksmi pret Abhāzijas jautājumu – politiski mēs neatzīstam šīs teritorijas pakļaušanu Krievijai, savukārt Rīgas domes vadītājs izteicies, ka Abhāzija pieder Krievijai. Mēs pat lūdzām Ārlietu ministrijai skaidrojumu: vai tāds izteikums atbilst Latvijas valsts oficiālajai nostājai? Rīgas politikai jābūt vienotai ar valsts politiku, tā nav valsts valstī!

- Kā uz šiem jautājumiem skatās vēlētāji? Viņi Rīgas domi redz kā saimniecisku vai politisku jautājumu risinātāju?

– Vēlētāji ir dažādi. Ir tādi, kas ir ļoti prasīgi, tādi, kas vērtē, analizē un salīdzina. Šādi vēlētāji ir gatavi pieciest to, ka par tramvaja biļeti tomēr nāksies maksāt. Viņiem šķiet svarīgāk tas, lai Rīgas dome respektē latviešu valodu un kultūru. Bet ir arī tāda latviešu elektorāta daļa, kas par sabiedriskā transporta biļeti, kas tiek piešķirta par velti, ir gatava nodot savus principus. Tad jau tie nav nekādi principi. Mēs, Nacionālā apvienība, runājam par šīm lietām – par materiālo un morālo aspektu. Kad es saņemu paziņojumu par NĪN, uz brīdi palieku bez valodas: es nesaprotu, kāpēc man jāmaksā tik milzīgs NĪN? Manā ielā sniegu netīra, apmales neremontē un stāvvietas nebūvē. Vislielākais nodoklis ar vismazākajām ērtībām… Partija Saskaņa šobrīd sola savā programmā palīdzību tiem, kas daudzdzīvokļu mājās vēlas veidot kooperatīvus, bet pēc tam tos, kas vēlēsies remontēt šīs mājas, līdzfinansēs 50% apmērā. Kāpēc privātmāju remontam netiek piedāvāta šāda iespēja? Ar ko privātmāju īpašnieki ir sliktāki par daudzstāvu māju dzīvokļu īpašniekiem? Tas ir diskriminējošs atbalsts vienai iedzīvotāju grupai. Tajā pašā laikā saņemam ļoti daudz iedzīvotāju sūdzību: cilvēkiem tiek nosūtīti rēķini ar kaut kādām mistiskām pozīcijām. Vienā mēnesī ir jānomaksā, piemēram, visas mājas ūdens zudumi, nākamajā – visas mājas siltuma zudumi. Iedzīvotāji saka: bet, lūk, skaitītāji, meklējiet zudumus! Rezultātā visai mājai atslēdz ūdens padevi un ziemas laikā atved pie mājas ūdens cisternu: kamēr spītēsieties, tikmēr ņemiet ūdeni no cisternas! Drausmīga attieksme. Rīgas domes kapitālsabiedrības uz iedzīvotājiem neskatās kā uz klientiem, tām empātijas nav nekādas.

- No vienas puses, Rīgas dome gatava apmaksāt pusi no remontu vērtības, no otras – ved cisternā ūdeni?

– Es nesaprotu, kā šīs lietas var apvienot. Tas ir klajš populisms. Vēl mēs saņemam vēstules no iedzīvotājiem sakarā ar bēnudārziem. Vai latviešu bērniem ir iespēja tikt latviešu grupiņā? Mazākumtautību pārstāvji ļoti bieži sūta savus bērnus latviešu bērnudārzos. Tas, protams, ir tikai labi, jo visi bērni ir kopā, mācās un spēlējas vienā – latviešu – valodā.

- Nesaprotu, kāpēc joprojām tiek pieļauta segregācija: latviešu bērnudārzi un krievu bērnudārzi. Ir jābūt tikai latviešu bērnudārziem, kurus apmeklē arī mazākumtautību bērni.

– Tāpēc, ka ir cilvēki, kas šo problēmu uztaisa par politisku. Daudzi bērnudārza bērni apmeklē sporta pulciņus, piemēram, viens no tādiem ir futbola pulciņš Meta, kur kopā sanāk dažādu tautību bērni, un viņi, kopā spēlējot futbolu, iemācās latviešu valodu bez visādām psiholoģiskām traumām un problēmām, kuras parasti izdomā vecāki un pedagogi.

- Jūs nostrādājāt visai neilgu laiku šīs domes sasaukuma laikā, tad pametāt darbu domē, kļūstot par tieslietu ministri. Bet arī ministrēšanas laiks nebija ilgs, un jūs atgriezāties domē. Vai šoreiz nebūs tā, ka atkal radīsies apstākļi, kuru dēļ vajadzēs pamest darbu domē?

– Jāsaprot, ka Nacionālā apvienība ir varas partija, un mēs savus nemainīgos principus virzām visos valsts līmeņos – vai tā būtu pašvaldība, valdība vai Saeima. Mums ir spēcīga komanda, kas var šos uzstādījumus realizēt. Viens no solījumiem, kurus devām pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām, bija piespiedu nomas attiecību sakārtošana, un tagad šis likumprojekts, arī pateicoties šā brīža tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, jau ir Saeimā. Toreiz bija vajadzīga ne tikai Rīgas domes, bet arī Saeimas un valdības rīcība. Visiem solījumiem vajadzēja iziet cauri varas koridoriem, lai sasniegtu rezultātus. Notika valdības maiņa, bija vajadzīgs tieslietu ministrs, partijas vadība kopīgi lēma par to, kā varētu pildīt vēlētājiem dotos solījumus, un izlēma, ka mani virzīs par tieslietu ministri. Būdama ministre, es pildīju tos pašus solījumus vēlētājiem, kurus biju devusi, balotējoties uz Rīgas domi. Un šī pildīšana sanāca par labu ne tikai rīdziniekiem, bet daudz plašākam cilvēku lokam. Kad biju ministre, sāku mērķtiecīgi aizstāvēt ģimenes, es panācu to, ka sākām publicēt uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdus. Protams, pretstāve bija liela. Bet es redzēju, ka 39 000 Latvijas ģimeņu nesaņem uzturlīdzekļus. Mēs sākām mērķtiecīgu sadarbību ar Īriju, ar Angliju, kur dzīvoja lielākā daļa šo nemaksātāju, arī Latvijā mēs «ganījām» nemaksātājus. Daudzi runāja par cilvēktiesībām, bet, manuprāt, bērna cilvēktiesības ir daudz svarīgākas nekā vienas nekrietnas personas privātums. Manā laikā arī stājās spēkā grozījumi Civillikumā par vardarbības novēršanu pret sievieti. Kad beidzās mans ministres termiņš, es uzreiz atgriezos domē.

- Jums atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Ar ko tas viss ir beidzies?

– SAB lēmumu es pārsūdzēju ģenerālprokuroram, kurš mani pat neuzaicināja uz sarunu. Tajā brīdī, būdama gan juriste, gan tieslietu ministre, sapratu, ka šai sistēmai nav cieņpilnas attieksmes ne pret amatpersonu, ne pret jebkuru cilvēku. Tevi apsūdz par to, par ko tev nav ne mazākās sajēgas, un tev pat nav iespēju neko paskaidrot, jo tu nezini – ko skaidrot. Man, lūk, esot bijis jānojauš no jautājumiem, par ko ir runa. Mēs spēlējām bērnu spēlīti Uzmini nu!, kuras rezultātā personai tika liegts darboties politikā augstā līmenī, man liedza arī strādāt savā nopietni apgūtajā profesijā, kas saistīta ar aviāciju. Man taču vajadzēja saprast, kāpēc esmu sodīta: varbūt man strauji jāmaina dzīvesveids vai kaut kas jālabo, varbūt jāpārvērtē draudzība ar kādiem cilvēkiem. Bet nebija pat nekādu norāžu! Šobrīd esmu pārsūdzējusi šo lēmumu Strasbūras Cilvēktiesību tiesā. Arī Latvijā vairāki cilvēki ir vērsušies Satversmes tiesā ar līdzīgām sūdzībām. Un tā ir pateikusi: šī procedūra nav pareiza. Šobrīd darba grupa izstrādā likuma grozījumus, lai pielaidi valsts noslēpumam nevarētu izmantot kā politiskās izrēķināšanās ieroci. Tiku izmantota eksperimentam: šis instruments labi darbojas, tātad to var izmantot.

- Jūs draudzējaties ar esošā Rīgas mēra Ušakova ģimeni. Vēlētāji bažījas: vai šī draudzība nevar ietekmēt politiskos un saimnieciskos lēmumus, kurus jums nāksies pieņemt domē, ja tiksiet ievēlēta?

– Paldies maniem vecākiem, kas manī ieaudzināja izpratni par pareizajām vērtībām: es nekad nenodošu savu ģimeni un savu dzimteni, savus principus un savus draugus. Nila Ušakova dzīvesbiedre Iveta ir mana draudzene jau ilgus gadus – vēl pirms es biju iegājusi lielajā politikā, vēl pirms viņa kļuva par Nila sievu. Mums abām ir sava kopējā pagātne. Protams, Ivetas kļūšana par Nila sievu ir izmainījusi mūsu attiecības, taču joprojām mums ir, par ko runāt, kad satiekamies. Un nekad, nevienā brīdī mēs savu draudzību neesam izmantojušas politiskiem mērķiem. Latvija ir ļoti maza, un cilvēki tiekas daudz biežāk, nekā varam iedomāties. Protams, var skatīties uz cilvēkiem ar aizdomām, mēģināt aizdomas izmantot kā politisko intrigu, ar to mēs abas rēķināmies, bet mēs šajā aspektā nekad nenodarītu viena otrai pāri. Mums var būt atšķirīgi viedokļi, un tādi tie arī ir dažos jautājumos. Katrā ziņā atšķirības politiskos, filozofiskos uzskatos man nav pamats, lai atteiktos no draudzības.

- Savulaik bija tāda ideja – Rīgas domes vēlēšanās veidot vienu kopīgu labējo partiju sarakstu, kas spētu manāmi konkurēt ar Saskaņa/GKR sarakstu. Bet partiju lepnuma un nepamatotu ambīciju dēļ šī doma izčākstēja. Kāpēc tā?

– Gan pagājušajās, gan šajās vēlēšanās tas tika izskatīts kā variants. Nacionālajai apvienībai ir stabils un pārliecināts vēlētājs, un mūsu nemainīgie ideāli un vērtības ir visdrošākā izvēle katram Latvijas patriotam. Mēs esam garants arī visām citām latviskajām partijām, lai tās būtu stingras latvisko mērķu sasniegšanai. Mēs, protams, konsultējāmies ar vēlētājiem, jautājot, kā viņi reaģētu, ja mēs ietu kopā vienā sarakstā ar vēl kādu partiju. Bet… ir vērtības, par kurām iestājas, piemēram, Vienotība, un mums tās kategoriski nav pieņemamas. Es jau teicu: es nenododu savus principus, un vai kaut kāda izdevīguma dēļ es būtu gatava atteikties, piemēram, no Satversmē nostiprinātā ģimenes jēdziena? Vai arī atteikties no kristīgajām vērtībām kā ētikas un morāles pamata? Tad kaut kādā brīdī ir jāpieņem lēmums: vai vēlēšanu iznākums ir svarīgāks par ideāliem? Tie bija svarīgākie argumenti, lai mēs paliktu savās pozīcijās. Mēs palikām savos uzstādījumos par latvisku Latviju, un latviskumam, mūsuprāt, jāiet cauri gan politiskajiem, gan saimnieciskajiem lēmumiem. Paskatos uz ceļu remontiem, kas notiek Rīgā… Sajūta ir tāda, ka, sak, naudu dabūjām, bet mēs jau netaisām priekš sevis! Taču latvietis savā būtībā ir rūpīgs, čakls saimnieks, un ielu remonts jātaisa tieši tāpat, kā viņš to taisītu savā pagalmā. Un vēl – par kultūru. Rīga taču ir interesanta tieši ar to, ka tā ir citādāka nekā pārējās galvaspilsētas, un tā ir citādāka tāpēc, ka tā ir latviska, tāpēc, ka tā nes sevī latvisko kultūru…

- … kas īstenībā ir konservatīva.

– Jā. Un kamēr Vienotība vai vēl kāda cita partija maldītos starp konservatīvo un liberālo uzstādījumu, tiktu zaudēts laiks. Taču vienu gan varu pateikt vēlētājiem: izsveriet, vai balsot par mazajām partijām, jo tās ir zaudētas balsis – mazās partijas, visticamāk, nepārvarēs piecu procentu barjeru un neiekļūs domē.

- Kas ir bijis labākais, ko paveikusi Nacionālā apvienība šajā sasaukumā?

– Uzsākām cīņu pret narkotikām, īpaši skolās. Labklājības departamentā tika izveidotas divas jaunas darba vietas, kas skolās strādā ar atkarību profilakses jautājumiem. Rīga arī atjaunoja dalību starptautiskajā organizācijā Eiropas pilsētas – brīvas no narkotikām. Lūdzu premjerei atjaunot Noziedzības un narkotiku apkarošanas konsultatīvo padomi. Tika pieņemti likumu grozījumi cīņai pret «legālajām narkotikām». Arī Rīgas Pašvaldības policija kā lielu prioritāti organizēja cīņu pret narkotikām, un bija arī atbalsts no Rīgas domes koalīcijas, kas saprata, ka šai problēmai ir jāvelta laiks un resursi. Otrā labā lieta – brīvpusdienas skolēniem, par ko jau teicu. Esam uzstādījuši piemiņas zīmi Gunāram Astram. Esam sakopuši Baltos krustus Meža kapos. Strazdumuižā, neredzīgo ciematiņā, esam sakārtojuši krasta piestātni. Vienmēr esam cīnījušies par latviešu valodas lomu Rīgā, jo koalīcijas attieksme pret to nereti ir nihilistiska.

- Un kas nav paspēts?

– Nevis nav paspēts, bet neesam sadzirdēti. Esam gribējuši noorganizēt veselības apdrošināšanu visiem izglītības darbiniekiem, bet tas pagaidām nav izdevies. Neesam vēl atgriezušies pirmskrīzes līmenī sociālā nodrošinājuma ziņā. Daudz sūdzību ir par to, ka cilvēkiem ar invaliditāti, māmiņām ar ratiem Rīga ir nepieejama. Ir rindas uz īslaicīgo sociālo aprūpi. Jāpanāk, lai Rīgas goda ģimenēm piešķir atlaides. Tā ka darba vēl ir ļoti daudz.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Rasma Eglīte

    13.05.2017 00:36

    Nils Ušakovs Latvijā ir vistipiskākais diktatora paraugs,kurš salīdzināms ar Baltkrievijas diktatoru Lukašenko-tā savos pētījumos norādīja kāds krievu vēsturnieks un paskaidroja,ka diktatori tiek pie varas un iedzīvotāju uzticības ar meliem un tukšiem solījumiem,kas pēc varas iegūšanas netiek pildīti.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.