logo

Būtiskākais Saeimas 21. decembra sēdē – NA skatījums (1)

21.12.2017 Rihards Kols Saeimā

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Noslēdzot pēdējo šī gada un rudens sesijas Saeimas sēdi, vēlos vērst Jūsu uzmanību uz dažiem no būtiskākajiem šodien skatītajiem jautājumiem.

Viens no svarīgākajiem šīs dienas notikumiem bija NA ierosinātā likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu”, kas paredz “čekas maisus” līdz nākamā gada 1.jūnijam nodot arhīvam, kur tie būtu pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami, nodošana atbildīgajai Saeimas komisijai. “Čekas maisu” atvēršanu neatbalstīja vien deputāti no “Saskaņas” un kustības “Mēs Par”.

Tālākai izskatīšanai Saeimā atbalstījām divus likumprojektus – grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā un grozījumus likumā “Par piesārņojumu”.

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā skatāmi kontekstā ar Apdrošināšanas līguma likumprojektu. Šie grozījumi izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai modernizētu un pilnveidotu pašlaik spēkā esošo apdrošināšanas līgumattiecību regulējumu. Līdz ar izmaiņām, likuma normu labākai izpratnei tiks ieviesti jauni termini, savukārt citi – precizēti atbilstoši praksei, ņemot vērā to faktisko lietojumu. Tāpat arī, ņemot vērā elektronisko sakaru attīstību, precizēsim kārtību distances saziņas līdzekļu izmantošanā un citus aspektus.

Otrs likumprojekts, kura virzību šodien atbalstījām – grozījumus likumā “Par piesārņojumu” – izstrādāts, lai pārņemtu atsevišķas Eiropas Savienības direktīvu normas. Šie aspekti galvenokārt saistīti ar Latvijā maksimāli pieļaujamajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju līmeņiem – to noteikšanas un uzraudzības kārtību – un ar noteikumiem saistībā ar piesārņojošu darbību veikšanu. Kopumā jāsaka, ka izmaiņas šajā likumā ne vien ļaus mums efektivizēt darbību vides aizsardzības jomā un pārņemt nepieciešamās ES direktīvas, bet arī – kas svarīgi – ļaus samazināt piesārņojuma līmeni un attiecīgi tā ietekmi uz mūsu sabiedrības veselību.

Un nu – no nupat savu virzību uzsākušajiem likumprojektiem uz galīgajā lasījumā šodien pieņemtajiem likumu grozījumiem.

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā radušies caur apziņu, ka tiem notikumiem, ko nācās pieredzēt 2015.gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, nebūtu jāatkārtojas un ka mums jādara viss, lai parūpētos par šo skaisto svētku dalībnieku drošību. Tieši šī mērķa nodrošināšanai ar grozījumiem likumā turpmāk varēsim veidot operatīvās vadības grupu – tādu, kuras primārais uzdevums būs nevis organizēt svētkus, bet gan nodrošināt to nepārtrauktību, preventīvu drošības un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Mēdz teikt, ka vislabāk vienmēr ir sagaidīt labāko iznākumu, bet gatavoties sliktākajam. Tieši tāpēc arī atbalstījām šos grozījumus.

Pavisam noteikti vieni no būtiskākajiem šodien galīgajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem ir zemes dzīļu likuma grozījumi, kurus kūdras nozares attīstības stratēģijas ietvaros iniciējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašlaik likums noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz, kā arī valsts un pašvaldības zemi zemes dzīļu izmantošanai iznomā vai nodod lietošanā uz noteiktu laiku – derīgo izrakteņu ieguvei uz laiku līdz 25 gadiem, ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošajai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem. Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu atradnes krājumu izstrādes laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem, primāri – no krājumu apjoma, virknē atradņu pieejamo resursa apjomu likumā noteiktajā termiņā pilnā apmērā nav iespējams izstrādāt. Vienlaikus, likums derīgo izrakteņu ieguvējiem uzliek pienākumu pēc ieguves veikt atradnes rekultivāciju, ko nav iespējams veikt, jo izrakteņu ieguve nav pabeigta, bet ekosistēma tāpat ir izmainīta. Esošais regulējums veido neefektīvu sistēmu un rada riskus valsts un pašvaldību budžetiem. VARAM piedāvātie grozījumi paredz, ka zemi tās dzīļu izmantošanai, piemēram, kūdras ieguvei, varēs izmantot vai nodot lietošanā līdz atradnes krājumu izstrādes beigām vai rekultivācijas pabeigšanai. Ar šīm izmaiņām veicināsim zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, pakāpeniski iedzīvinot mūsu apņemšanās klimata politikas jomā. Nacionālā apvienība atbalstīja šos grozījumus, lai tā radītu priekšnoteikumus racionālai un iespējami videi draudzīgu purvu un kūdras izmantošanai un kūdras ražošanas nozares attīstībai.

Galīgajā lasījumā apstiprinājām savu atbalstu sociālās uzņēmējdarbības stiprināšanai Latvijā, atbalstot grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas nepieciešami, lai to saskaņotu likumprojekta “Sociālās uzņēmējdarbības” likuma normām.  Šie grozījumi ļaus publiskām personām savu mantu nodot bezatlīdzības lietošanā sociālajiem uzņēmumiem. Šie grozījumi ietilpst likumu paketē, kas kopumā reglamentēs sociālo uzņēmējdarbību un palīdzēs tai attīstīties tajās jomās, kur līdz šim tās attīstības iespējas ir bijušas ierobežotas. Sociālā uzņēmējdarbība ir ļoti būtisks sabiedrības “veselības” un integrācijas aspekts, un ar šiem grozījumiem veicināsim sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī pakalpojumu pieejamību dažādiem sociālajiem riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Sabiedrības “veselību” ietekmē arī vēsturiskā izpratne – arī par vissmagākajiem posmiem mūsu valsts vēsturē. Ar likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu vēlamies nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kara dalībniekiem neatkarīgi no viņu piederības kādai no karojošajām pusēm. Šis, faktiski, ir upuru likums, un šādi izpildām, manuprāt, mūsu pienākumu atzīt, ka Latvijas Republikas pilsoņi – tie, kas cīnījušies abās okupācijas armijas pusēs – ir pelnījuši Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā upuri. Ir skaidri jānostiprina likumā zināmais fakts – Latvija bija okupēta un Latvijas valsts – kā okupēta valsts – Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās un nav atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem mūsu teritorijā. Par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku mobilizāciju Otrā pasaules kara laikā atbildīgi bija attiecīgie okupācijas režīmi, kas pārkāpa 1907.gada Hāgas Konvencijas par kara un sauszemes likumiem un paražām noteikto, iesaistot savos bruņotajos spēkos okupēto teritoriju iedzīvotājus. Līdz ar to tie Latvijas pilsoņi, kuri karoja komunistiskā vai nacistiskā režīma pusē, ir pretlikumīgi iesaistīti karadarbībā un vienlīdz uztverami kā kara upuri – Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību nacistiskās un padomju okupācijas rezultātā, līdz ar to personas, kas tika piespiedu kārtā mobilizētas un iesauktas okupācijas bruņotajos spēkos, ir pelnījušas atbalstu no Latvijas valsts un sabiedrības puses. Vismaz šodien.

Noslēgumā – par vēl vienu, ar mūsu vēsturi un vienlaikus šodienu saistītu aktualitāti. Atsaucoties uz Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājumu, Nacionālā apvienība koalīcijas sadarbības padomē aktualizēja un saņēma koalīcijas partneru atbalstu par nepieciešamību pie padomju laiku pieminekļiem izvietot paskaidrojošas plāksnes, kurās skaidrota konkrēto pieminekļu nozīme un mērķi, kā arī uz kurām definēts, ka ideoloģiskie padomju vēstījumi, kas redzami šajos pieminekļos, neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Pieminekļi un to konteksts ir svarīgi sabiedrības kolektīvās apziņas, atmiņas un arī identitātes veidošanā un ka fakts, ka padomju pieminekļi šobrīd pastāv bez papildu skaidrojumiem par to nozīmi un vēsturisko kontekstu, gan liedz izprast Latvijas 20. gadsimta traģisko vēsturi. Ar šāda veida informatīvu materiālu izvietošanu stiprināsim sabiedrības izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un kontekstu, kurā konkrētie pieminekļi radīti un ko tie simbolizē. Esam patiešām priecīgi par mūsu partneru izpratni un atbalstu, un nu jau tiks uzsākts darbs pie jauna likumprojekta, sadarbībā ar atbilstošajām ministrijām un institūcijām.

Cienījamie radioklausītāji – paldies, ka uzklausījāt! Es jums visiem novēlu tiešām gaišus un sirdssiltus šos Ziemassvētkus – pavadiet tos kopā ar saviem mīļajiem un tuvajiem. Tiekamies nākamgad – Latvijas 100tajā gadā – , lai visi kopā ar apņēmību un drosmi īstenotu savus mērķus!

 

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • ezis x

    29.12.2017 19:46

    Pilnīgi piekrītu, ka priekš vidēja lieluma Eiropas pilsētas Rīgas gaiss ir daudz par daudz piesārņots. Stingrāka kontrole ir nepieciešama. Ušakovs, protams, par tādām lietām neuztraucas, viņs ir aizņemts ar Latvijas ārpolītiku. Un valdība to atļauj!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.