logo

I. Latkovskis: Cirks ap cirku jeb tiesības uz varmācību prieka dēļ

28.03.2017 Ilmārs Latkovskis Saeimā

Ilmars_Latkovskis_dzivnieku_izmantosana_cirku

Kara nometnes “par” un “pret” dzīvnieku izmantošanu cirkā radikalizējas. Dažs labs ir gatavs nosist citu savu bērnu prieka pēc. Cits tikpat labs ir gatavs nosist citu dzīvnieku tiesību dēļ. Ja izvairāmies no šīm galējībām, tad atrodam, ka tauta un deputāti ir nonākuši pie vienas vērtīgas un savai attīstībai vajadzīgas diskusijas.

Jautājums par dzīvnieku izmantošanu cirkā no piketiem pārcēlies uz Saeimu. Te nu vajadzētu tikt vaļā no vienkāršotiem piketu saukļiem. Vispirms būtu nozīmīgi atgādināt tās sākuma pozīcijas, par ko vispār ir strīds un Saeimas lemšana. Juridiskā nozīmē likumprojekts paredz tikai savvaļas sugu dzīvnieku apmācīšanu un izrādīšanu kā publisku atrakciju dalībniekus.

Ja jautājumu skatām morāli filozofiskā nozīmē, tad runa ir tikai par vienu solīti, lai nedaudz ierobežotu varmācību pret dzīvniekiem cilvēkbērna prieka un izklaides dēļ.

Ja Saeimā vairākums nobalsos par likumprojekta tālāku virzību, tad varam sagaidīt arī stingrākus aizliegumus. Taču šobrīd ir arī daudz pretinieku jebkādiem ierobežojumiem izmantot dzīvniekus cirkū. Viņu uzvara nozīmētu pārtraukt jebkādas diskusijas. Centienos apslāpēt likumprojekta tālāku virzību tiek izmantoti vairāki banalizēti argumenti. Minēšu četrus populārākos.

  1. Tikšot ierobežotas iespējas bērniem redzēt dzīvniekus un priecāties par tiem. Būtībā šis arguments atsaucas uz prieku par rezultātu, kas panākts ar varmācību. Cik daudzi vecāki būtu gatavi iepriecināt savus bērnus, parādot viņiem, kāds ir zvēriņu dzīves ceļš līdz izrādei arēnā?
  2. Argumentācija, kurā parasti ir vārdi “tad jau arī…”, un sākas stāsti par to, kas notiek zooloģiskajos dārzos, ar zirgu izmantošanu sacīkstēs utt. Tad jau tur arī daudz ko vajagot aizliegt. Jā, pienāks arī tam laiks. Taču princips “visu vai neko” ir demagoģisks paņēmiens, lai nobremzētu jebkuru pārmaiņu uzsākšanu.
  3. Dzīvnieki esot tradīcija, stūrakmens, bez kura cirks vienkārši sabrukšot. Taču cilvēces vēsture rāda, ka tradīcijas dzimst kā tikumi, bet ar laiku mirst kā mokoši netikumi. Lai gan korridai joprojām ir daudz apjūsmotāju (lūk, tagad arī sievietēm esot ļauts publiski arēnā nogalināt vēršus), domājams, ka arī šī varmācības bauda tiks izspiesta no publisko atrakciju sfēras, tāpat kā savulaik gladiatoru cīņas.
  4. Teikt, ka bez dzīvniekiem cirks nevar pastāvēt, nozīmē visus pārējos cirka māksliniekus uzskatīt vien par piedevu varmācībai pret dzīvniekiem. Runas par iespējamo cirka bankrotu aprobežojas ar šauru biznesa skatījumu uz aizliegumu izmantot dzīvniekus izrādēs. Tas ir pieņēmums, ka visam noteicošais kritērijs ir bizness vai nedaudz labākā gadījumā – tautsaimniecība un materiālā labklājība. Izteikti materiālistiska pieeja dzīvei.

Sabiedrībā, kur tik daudz varmācības starp pašiem cilvēkiem, patiešām ir grūti, pat neiespējami runāt par varmācības pret dzīvniekiem ierobežošanu.

Vienkārši nesaprot vai negrib saprast, par ko te vispār runa, vai valstī nav citu problēmu, ja jau deputātiem jāsāk taisīt cirks ap cirka dzīvniekiem. Bet šeit arī derētu aizdomāties, kāpēc mums tik daudz problēmu savstarpējās attiecībās un arī tautsaimniecībā. Varbūt daļēji arī tāpēc, ka nekādi negribam pavirzīties vismaz nieka solīti uz priekšu, lai mēs kļūtu savstarpēji iejūtīgāki un saprotošāki, nevis nemitīgi karojoši, savstarpēju aizdomu un naida pilni. Pamatā jau jautājums nav par dzīvniekiem, bet gan par cilvēkiem.

Vienīgais tautsaimnieciskais un labklājības aspekts, kas būtu jāņem vērā, ja gadījumā šo likuma izmaiņu rezultātā mūsu līdzcilvēki zaudē darbu vai pat paaudžu paaudzēs tradicionālu nodarbi, tad mums (valstij un sabiedrībai) par šiem cilvēkiem jārūpējas. Viņus nedrīkst sodīt, pametot likteņa varā. Bailes par savu turpmāko dzīvi viņiem liek nostāties pret pārmaiņām. Mums būs jāmaksā (tiešā un pārnestā nozīmē), lai šie cilvēki savā nākotnē redzētu arī pozitīvas pārmaiņas.

Zināma cilvēciska iejūtība nepieciešama arī no dzīvnieku aizstāvju puses. Citādi dzīvnieku aizstāvība būs vien savu it kā progresīvo uzskatu egoistiska demonstrācija, “krokodila asaras” par dzīvniekiem komplektā ar nespēju būt iejūtīgiem pret cilvēkiem.

Atskatoties vēsturē, redzam, ka cilvēces apziņa virzās no dzīvnieciskā ego uz visu jūtošo būtņu mīlestību. Tāls ceļš vēl ejams. Gadās smagi atkritieni. Notikumi ap konkrēto likumprojektu parādīs, cik tālu mēs šajā ceļā esam tikuši.

Ilmārs Latkovskis, 

12. Saeimas deputāts,

Nacionālā apvienība

+371 29686008

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.