logo

Gerhards: NĪN daudziem ir nepaceļams (1)

24.08.2017 Elita Veidemane

Foto: Rūta Kalmuka/F64
Foto: Rūta Kalmuka/F64

Dažos medijos ir izskanējusi doma, ka Latvija vairs nevar lepoties ar viszaļākās valsts statusu Eiropā. Kā tad īsti ir?

Viss atkarīgs no kritērijiem un izmantotās metodikas. 2008. gadā bijām 8. zaļākā valsts pasaulē, bet 2012. gada pētījumā Latvija tika atzīta par 2. zaļāko valsti pasaulē. Savukārt 2014. gadā aprēķina metodoloģija mainījās,un Latvija ierindojās 40. vietā starp 178 valstīm. gadā bijām 22. vietā. Vides kvalitāte Latvijā kopumā ir laba, esam bagāti ar dabas resursiem,  diezgan sakārtota arī atkritumu savākšanas sistēma. Bet ir problēmas, piemēram, ar pārāk intensīvu mežu izciršanu un Rīgas gaisa kvalitāti.

Tuvējo namu iedzīvotāji katru dienu var slaucīt ogļu putekļus no palodzēm. Jūs pieminējāt atkritumus. Cik simtus tūkstošu tonnu atkritumu ik gadu ieved Latvijā?

Pagājušajā gadā ievestais atkritumu daudzums – 308 875 tonnas (sadzīves un bīstamie), izvestais atkritumu daudzums (sadzīves un bīstamie) ir 233 293 tonnas. Iemesls, kādēļ no Latvijas izved mazāk atkritumu – sāk vairāk pārstrādāt uz vietas, jo ir palielinātas pārstrādes jaudas. Iepriekšējo gadu statistika rādīja, ka no Latvijas atkritumus vairāk izved.

Kāpēc Latvijā ieved atkritumus? Varbūt jātiek galā pašiem ar saviem mēsliem?

Ir kopīgs Eiropas Savienības tirgus, un sadzīves atkritumu pārvietošanas kārtība ir noteikta speciālā regulā. Bīstamo atkritumu pārvietošanai ir daudz stingrāka kārtība. Mums ir rūpnīca Cemex, kas savā ražošanas procesā izmanto kurināmo, kas iegūts no pārstrādātiem atkritumiem, jo tas ir finansiāli izdevīgi. Mēs šeit varētu dedzināt visu, mums varētu būt noslēgta sistēma, bet mēs esam ES dalībvalsts, un arī uz mums attiecas brīvā kapitāla, preču un cilvēku kustības neierobežošana.

Latvijā dabas resursu nodoklis ir zemāks nekā citās ES valstīs, tad jau ārvalstu uzņēmējiem ļoti izdevīgi šeit ievest importa mēslus.

Ir likums, kas paredz pakāpenisku dabas resursu nodokļa paaugstināšanu, un mērķis ir sasniegt vienādu līmeni visām Baltijas valstīm. Bet tas lielā mērā saistīts ar mūsu valsts iedzīvotāju reālo maksātspēju. Katru reizi, izvērtējot nodokļa paaugstināšanu, notiek nopietnas diskusijas – cik mēs esam gatavi maksāt tostarp par atkritumu un riepu pārstrādi, par ogļu dedzināšanu un tamlīdzīgi. Viss nodokļu smagums taču gulsies tieši uz iedzīvotāju pleciem.

Kā tiek kontrolēta legālo un nelegālo atkritumu plūsma, kas nāk no citām ES valstīm?

Nelegālo atkritumu bizness ir noziegums. Atkritumus drīkst ievest tikai pārstrādei. Atkritumu plūsmas kontroli veic Valsts vides dienests (VVD), savukārt, ja ir konstatēta nelegālo atkritumu ievešana, iesaistās Valsts policija.

Vai visas kravas, kuras ieved Latvijā, tiek marķētas?

Ir divu veidu kravas. Ir sadzīves atkritumi un bīstamie atkritumi, kas tiek stingri kontrolēti. Tā kā esam ES kopīgajā tirgū, atkritumi tiek vesti kā izejvielas, un šie atkritumi brīvi pārvietojas ES telpā. Kravas tiek marķētas, ir pavadzīmes, mēs visam rūpīgi sekojam. Kopš šā gada 1. janvāra esam ieviesuši sistēmu, lai viena iestāde uzraudzītu dabas resursu nodokļa atbrīvojumu piešķiršanu un veiktu arī kontroli atkritumu pārstrādes vietās. Svarīgi, lai atkritumu pārstrāde notiek ne tikai “uz papīra”.

Un kā tad Latvijā iekļuva tie 23 tūkstoši tonnu nešķiroto atkritumu, kas zilām ugunīm sadega Slokas nelegālajā atkritumu glabātavā?

Tur bija nelegāli, tātad noziedzīgi ievesti atkritumi.

Par sadegušo mēslu izvešanu valsts samaksāja pusmiljonu eiro. Uzņēmums, kas glabāja šīs nelegālo mēslu tonnas, droši vien jau sen pašlikvidējies.

Ir ierosināts kriminālprocess pēc četriem Krimināllikuma pantiem: par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem, par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu, par atmosfēras gaisa piesārņošanu, par ļaunprātīgu dedzināšanu. Šobrīd notiek izmeklēšana. Esmu pārliecināts, ka, ņemot vērā visu to dokumentu daudzumu, kas ir VVD rīcībā, jau kopš marta darbojoties ar lietu par Slokas nelegālo atkritumu glabātuvi, vainīgie tiks atrasti.

VVD vadītāja Inga Koļegova uzreiz pēc Slokas ugunsgrēka uzsvēra, ka viņa ne pie kā nav vainīga, uzsverot, ka „mūsu mērķis ir nodrošināt, lai neesam trešās pasaules valsts, uz kuru no attīstītajām valstīm tiek vesti atkritumi apglabāšanai”. Laikam viņa nezināja to, ko zināt jūs – par preču, kapitāla, cilvēku un atkritumu brīvu plūsmu ES robežās. Turklāt viņa apgalvoja, ka nekur citur Latvijā šādi atkritumi neesot noglabāti.

Un vai tad ir?

Lielākā daļa no nešķiroto atkritumu partijas, kas tika ievesta Latvijā, tika izvietota nelegālajā Slokas glabātuvē, mazākā daļa – Sējas novadā, Olainē, Jelgavā.

Jūs balstāties uz informāciju, kuru izplatīja mediji. Nožēlojami, ka ir bijuši cilvēki nozarē, kas ir zinājuši par šiem atkritumiem jau pirms trīs gadiem un nav informējuši atbildīgās institūcijas. Par šo faktu esam vērsušies policijā. Šeit ir bijusi noziedzīga shēma, kur Sējas pagastā esošs uzņēmums tiek uzrādīts par gala saņēmēju. Ar pašvaldības policijas palīdzību VVD lika šo kravu dokumentēt atbilstoši visām likuma prasībām. Tas ir izmeklēšanas jautājums, visa dokumentācija ir nodota Valsts policijai, visas darbības notiek prokuratūras uzraudzībā.

Vai varat droši pateikt, ka Latvijā vairs nav tādu noziedzīgu atkritumu glabātavu?

VVD ir izveidojis speciālu lietotni www.videssos.lv, kurā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt informāciju par atkritumu uzglabāšanas vietām. Gadā ir ap 600 ziņojumu. Gan VVD, gan policija tad veic apsekošanu, izvērtējot signālus. Arī par Slokas glabātavu tika saņemts signāls no iedzīvotājiem, un VVD veica apsekošanu, kur tika konstatēts, ka tie ir nelegāli atkritumi, kas bijuši noformēti kā otrreizējās izejvielas. Atkritumu īpašniekiem tika uzdots visu sakārtot. Īpašnieki pārsūdzēja lēmumu, tomēr 15. jūnijā tas tika atstāts spēkā, un 18. jūnijā notika tīšas dedzināšanas akts.

Tātad nekādu Koļegovas vainu jūs tur nesaskatāt, kaut arī jau sākotnēji bija skaidrs, ka šie atkritumi, kā jūs sakāt, bija krimināli?

Tieši pateicoties Koļegovas kundzes darbībai, tika ierosināta administratīvā lieta. Viņa darīja visu, lai šo lietu sakārtotu.

Kad Latvijā sāksies nopietna atkritumu šķirošana? Salīdzinot, teiksim, ar Zviedriju, pie mums atkritumu šķirošana atrodas bērnu autiņos.

Nu, nav tā! Lielākajā pašvaldību daļā notiek dalītā vākšana, un atkritumi nonāk poligonos jau sadalīti. Ir modernas atkritumu šķirošanas iekārtas, lielākā ir Getliņos pie atkritumu poligona, kur no kopējā atkritumu apjoma tiek sašķiroti gandrīz 40% no kopējā Latvijā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Tāpat darbojas šķirošanas iekārta Liepājā. Agrāk poligonos glabāja 90% atkritumu, tagad šis daudzums samazinājies līdz 70%, būs vēl mazāk. No ES fondiem desmit miljoni eiro tiks novirzīti atkritumu reģenerācijai, lai no atkritumiem ražotu kurināmo un tālāk iegūtu siltumenerģiju vai ražotu elektrību. Perspektīvā varētu runāt par atkritumu dedzināšanas projektu arī Rīgā. Līdzīgs projekts ir Tallinā, tur 100 kilometru rādiusā savāktie atkritumi tiek nodoti dedzināšanai termoelektrocentrālē. Tā notiek daudzās ES valstīs. Turklāt pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir aktuaizēts jautājums par depozītu sistēmu, tāpēc pavasarī Saeima lūdza VARAM izvērtēt šīs sistēmas ieviešanas lietderību. Depozītu sistēmā iekļaujamais iepakojums veido aptuveni 10% no visiem atkritumiem. Iepriekšējā Saeimā šis jautājums palika neatrisināts. Mēs darīsim visu, lai šī Saeima varētu pieņemt nepieciešamos lēmumus depozītu sistēmas ieviešanai.

Šā gada 25. janvārī jūs intervijā Neatkarīgajai paudāt, ka neatbalstīsiet PET pudeļu nodošanas sistēmu, kamēr vien būsiet ministrs.

Mēs izveidojām darba grupu šā jautājuma pētīšanai, un tās secinājumi bija: šādas sistēmas ieviešana prasītu pārāk lielus līdzekļus (ap 30 miljoniem eiro), arī tās uzturēšanai ik gadu vajadzētu ap 12 miljoniem eiro. Mēs esam ieguldījuši lielus resursus tieši šķirošanā un rūpnīcu izveidē, tāpēc tālāk liksim uzsvaru uz dalīto vākšanu un šķirošanu. Iepazīstoties ar kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas ̶  pieredzi, redzu, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā ir perspektīva.

Neatrisināts ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas ir nepaceļams lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Vairākās pilsētās, piemēram, Jūrmalā, šim nodoklim ir atlaide no 70 līdz 90%. Bet tas nav risinājums ilgtermiņā, jo šis nodoklis savā būtībā ir absurds. Ir notikuši iedzīvotāju protesti, tomēr nedz valdība, nedz parlaments neieklausās cilvēkos.

Katra pašvaldība meklē iespējas, lai piesaistītu iedzīvotājus ar viņu nodokļiem. Aptuveni 84% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem pašvaldības iegūst no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 15% – no NĪN. Ja salīdzinām situāciju pirms krīzes (2008. gadā) un šodienu, NĪN ir kāpis visstraujāk – vairāk nekā divas reizes.

Ne jau no debesīm tas nokritis: šo kāpumu ir „noorganizējis” likumdevējs.

Likumdevējs bija pieļāvis milzu atšķirības atkarībā no dzīvesvietas vērtības ar lielāko likmi 1,5% no kadastrālās vērtības. Savulaik netika novērtēts nedz nekustamā īpašuma burbulis, nedz arī dažu Latvijas politiķu vēlme tirgot uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem. Kadastrālās vērtības nenormāli pieauga atsevišķās Latvijas vietās. Šobrīd NĪN ir nesabalansēts, lielai Latvijas iedzīvotāju daļai nepaceļams. Tagad ir pieņemts NĪN moratorijs uz diviem gadiem…

Neviens moratorijs nav mūžīgs.

Jā, moratorijs beigsies, un NĪN ir jautājums, uz kuru visdrīzākajā laikā jādod atbilde. Šī problēma bija jārisina kopā ar nodokļu reformu. Daudzviet šis nodoklis ir nepaceļams, un vai mūsu mērķis ir padarīt atsevišķus Latvijas reģionus neapdzīvotus? Paskatieties, kas notiek: cilvēki pārceļas dzīvot no Rīgas uz Pierīgu, uzņēmējdarbība arī nereti iet ar līkumu apkārt Rīgai. Tā, piemēram, Laima būvēs savu jauno rūpnīcu Pierīgā, arī daudzi citi uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu. Nekur tālu nav jāskatās: cilvēku aizplūšana un teritoriju degradācija notiek arī citviet Eiropā. Ir apdraudēta Rīgas tālāka attīstība, tāpat arī Jūrmalas.

Ne tikai man, bet arī daudziem citiem cilvēkiem nav saprotams, kāpēc ik gadu jāmaksā NĪN, ja tas ir samaksāts jau tad, kad šis īpašums tiek nopirkts. Kāpēc īpašniekam katru gadu jāizpērk savs īpašums? Tad jau mans nekustamais īpašums nav mans, bet gan pašvaldības īpašums.

Savulaik ir sūtīti priekšlikumi Finanšu ministrijai, esam diskutējuši Nacionālajā apvienībā gan valdes, gan ekspertu līmenī. Priekšlikumi šobrīd ir sagatavoti, bet valdība vienojās par moratoriju. Mums jādod skaidra atbilde iedzīvotājiem līdz nākamajām vēlēšanām. Citas izejas mums nav. NĪN jautājums jāatrisina šai Saeimai!

Tātad jūs piekrītat, ka nekustamajam īpašumam nevajadzētu uzlikt NĪN? Citēšu Satversmes 105. pantu: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Jāteic, Satversmē privātīpašums nemaz tik ļoti viennozīmīgi netiek aizstāvēts…

Es jums absolūti piekrītu, ka privātīpašuma tiesības ir svētas. Ja mēs gribam runāt par pilsonisku sabiedrību un Latvijas stabilitāti, tad šīm tiesībām ir jābūt nostiprinātām gan likumos, gan Satversmē.

Jūs esat apturējis Jūrmalas un Salaspils domju lēmumus par komiteju sastāvu. Rīgai klāt neesat ķēries. Kāpēc?

Arī Daugavpils un Saulkrasti paziņoja, ka pārskatīs lēmumu par komitejām, Baldones dome mainīja nolikumu, tagad tai jāpārskata komiteju sastāvs. Mums vēl ir sūdzības par Balviem, Ogri, kopumā par 13 domēm. Jūrmalā lēmums ir pārskatīts, Salaspils dome ies uz Satversmes tiesu, un tā izvērtēs ministra pieņemtos lēmumus. Ar Rīgu ir citādi: pēdējais iepriekšējās domes solis bija neatbilstošs ne tikai likumam, bet arī politiskajai kultūrai. Tagadējai domei jāpieņem jauns nolikums. Ja tas netiks izdarīts, vērsīsimies pret Rīgas domi. Ja netiks nodrošināts normāls domes darbs, Saeimai būs jālemj par domes atstādināšanu.

Vai Latvijā bieži ir problēmas ar pašvaldībām? Proti, vai bieži nākas spriest par to, ka varētu atlaist kādas pašvaldības domi?

Dome tika atstādināta Ķekavā, arī Ādažos bija uzraudzības periods. Nesen tika notiesāts bijušais Brocēnu domes priekšsēdētājs. Ir daudz KNAB lēmumu par deputātu administratīvu sodīšanu. Ja runājam par domju izdotajiem saistošajiem noteikumiem: pērn mēs sniedzām atzinumus ar iebildumiem par aptuveni trešdaļu saistošo noteikumu, ko bija izdevusi Rīgas dome – tie neatbilda likumam. Domes darba kvalitāte ir ļoti dažāda… Tomēr ir jāskatās nākotnē: līdz gada beigām izvērtēsim Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019. gadam īstenošanu un jau nākamgad sāksim izstrādāt jaunās pamatnostādnes 2020-2027.gadam. Mums ir svarīgi, lai visi Latvijas reģioni attīstītos vienmērīgi. Protams, lielajās pilsētās un attīstības centros izaugsmes kapacitāte ir daudz lielāka gan kompetences, gan zināšanu līmeņa dēļ. Situācija ir citāda Pierīgā: ir virkne neatrisinātu jautājumu infrastruktūrā – ceļi, kanalizācija, skolas, bērnudārzi, – tomēr attīstības tendences ir ļoti ātras, un, ja turpināsies līdzšinējā Rīgas politika, tad drīz vien ap Rīgu būs plaukstoši novadi ar sakārtotu infrastruktūtu un kvalitatīvu izglītību, bet vidū būs pustukša, attīstītībā apstājusies Rīga… Ja ir runa, piemēram, par jauna stadiona vai jaunas koncertzāles celšanu…

Rīgā? Tad beidzot jāpieņem šis lēmums.

Bet kāpēc Rīgā? Kāpēc ne Mārupē vai Garkalnē? Vietas tur daudz, infrastruktūra būs labāka, pašvaldības – aktīvākas.

Un kā ar Latgali? Koncertzāle tur jau ir, bet kā attīstās viss pārējais?

Latvijā kopumā redzam, ka lielie plānošanas reģioni nespēj vienot savas pilsētas kopīgam darbam. Katra pilsēta dzīvo pati par sevi, bez savstarpējas sinerģijas. Taču Latgale jau vairākos pašvaldību sasaukumos ir pierādījusi, ka ir ļoti spējīgs, attīstīties gribošs un varošs reģions, kur strādā kompetenti, atbildīgi un patriotiski cilvēki. Latgales reģions var kalpot kā izcils attīstības piemērs – par spīti politiskajām kaislībām. Varbūt tās ir mentalitātes atšķirības – kurzemnieki, iespējams, vairāk norobežojas cits no cita, bet latgalieši ir gatavi iet kopā.

 

Intervija publicēta NRA 24.08.2017.

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • valdis freimantals

    30.08.2017 08:31

    Lūdzu izlasīt www Valdis Freimantals :"Mosties, celies, strādā"! Likumība Latvijā ir viegli atjaunojama, KGBistu vara jāpārtrauc!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.