logo

Inese Laizāne: jāsakārto regulējums attiecībā uz sabiedriskajā transportā pārraidīto audiovizuālo informāciju

11.05.2017 Saeimā

Foto: Edija Pālens, LETA
Foto: Edija Pālens, LETA

„Nepatiesas ziņas ir nopietns apdraudējums sabiedrībai. Tas ir spēcīgs instruments, ar ko ietekmēt valstī notiekošos procesus, tādēļ svarīgi precizēt tiesisko regulējumu, lai pasargātu iedzīvotājus no viltus ziņām arī sabiedriskajā transportā. Šodien sēdē diskutējām par sabiedriskā transporta monitoros izplatīto audiovizuālo informāciju, un, ņemot vērā straujo mediju attīstību, svarīgi tikt līdzi arī likumdošanas jomā,” trešdien, 10.maijā, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, norādot, ka komisija iestājas par stingrāku tiesisko regulējumu.

Cilvēktiesību komisija saņēmusi sūdzības par mikroautobusos izplatīto informāciju, norādot uz tās maldinošo raksturu attiecībā uz vēstures interpretāciju, informēja I.Laizāne.

Kā sēdē deputātiem skaidroja pārstāvji no Rīgas mikroautobusu satiksmes, par informācijas saturu un tās pareizību sabiedriskajā transportā izvietotajos monitoros atbild uzņēmumi, ar kuriem noslēgts līgums par monitoru nomu. Reaģējot uz sūdzībām, Rīgas mikroautobusu satiksme mudinājusi uzņēmumus, ar kuriem noslēgts līgums, šādas situācijas vairs nepieļaut.

Sabiedrībā uzvirmojušais satraukums par sabiedriskajā transportā izplatīto informāciju iezīmējis „pelēko zonu” mediju jomā, kas jāsakārto, akcentēja deputāti. Šobrīd mediji attīstītās ārkārtīgi strauji, un vajadzīgas atbilstošas izmaiņas arī tiesiskajā regulējumā. Cilvēktiesību komisijas deputāti sēdē arī uzsvēra, ka nepieciešami grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, pie kā šobrīd strādā Kultūras ministrija.

Mūsu pienākums, lemjot par piemērotāko risinājumu, ir nodrošināt vārda brīvību un redakcionālo neatkarību masu medijos, uzsvēra I.Laizāne. Mēs nedrīkstam ietekmēt saturu, tā būtu cenzūra, taču jārod piemērotākais veids, kā likumā regulēt jaunos medijus, kas arvien straujāk ienāk mūsu dzīvē. Monitori sabiedriskajā transportā un lielveikalos ir tikai piemērs tam, ko likumdošanā nepieciešams precizēt. Mums skaidri jāprot nodalīt, kas ir klasificējams kā medijs un reklāma, kā arī jābūt skaidram, ko darīt ar melīgu informāciju informatīvajā telpā.

Kā uzsvēra I.Laizāne, Cilvēktiesību komisija turpinās darbu pie jautājuma par audiovizuālā satura atspoguļošanu sabiedriskajā transportā. Tāpat komisija mudina Kultūras ministriju turpināt aktīvi strādāt pie grozījumiem normatīvajos aktos, lai ievērotu mediju redakcionālo neatkarību un vienlaikus pasargātu iedzīvotājus no viltus ziņām.


Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests
Tālr.: +371 67087218
Mob. tālr.: +371 26184007
Fakss: +371 67087244
E-pasts: prese@saeima.lv

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.