logo

Izmaiņas Darba likumā

13.04.2018 Edvīns Šnore Jauniešiem

Pret latviešu diskrimināciju darba tirgū
2018. gada 8. martā Saeima atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvu nodot Sociālo un darba lietu komisijai grozījumus Darba likumā, kuri būtiski stiprinās latviešu valodas pozīcijas Latvijas darba tirgū un aizstāvēs to latviešu tiesības uz darbu, kuri nerunā krieviski.

NA rosinājums: saziņas valoda Latvijā – tikai latviešu
Darba likumu rosināts papildināt ar jaunu pantu “Saziņas valoda”, kas noteiks, ka, veicot darba pienākumus, darba ņēmējam ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu.
Jaunās normas mērķis ir likvidēt stāvokli, kāds iegājies kopš PSRS okupācijas laika – runāt ar krieviem Latvijā krieviski. Šo kārtību gadiem ilgi piekopušas gan amatpersonas, gan plašsaziņas līdzekļi. Tā rezultātā vietējiem krieviem radusies pārliecība, ka saziņa krieviski ir obligāta – ka latviešiem ir pienākums zināt un runāt krieviski.

Skaudrā realitāte: krievu valoda dominē
Darba devēji to vēl arvien pieprasa no saviem darbiniekiem gan veikalos, gan poliklīnikās, gan pastā. Rezultātā 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas krievu valoda turpina būt lingua franca starpnāciju saziņā Latvijā. Pētījumi rāda, ka nav nevienas dzīves jomas, kurā Latvijas mazākumtautību pārstāvji pārsvarā lietotu latviešu valodu. Uz ielas, veikalā, trasportā, pie ārsta, skolā, kultūras pasākumos – visur mazākumtautību pārstāvji pārsvarā izmanto krievu, nevis latviešu valodu.

Ārstam un pārdevējam nav pienākums zināt un runāt krieviski
Ja tiks pieņemti NA rosinātie grozījumi, ikviens darba ņēmējs Latvijā būs aizsargāts pret nepamatotām prasībām zināt un runāt krieviski. To, vai konkrētā darbinieka saziņa darbā notiek vai nenotiek tieši ar Latvijas iedzīvotājiem, tā būs darba devēja, nevis darba ņēmēja atbildība. Pasi nevienam neprasīs. Ja konkrētais darbs specifiski saistīts ar ārzemniekiem un līdz ar to arī īpašām valodu prasmēm, tas būs jau iepriekš jāpamato un jānosaka darba līgumā. Visiem pārējiem specifiskas valodu prasmes pieprasīt būs liegts. Tādējādi, veicot darba pienākumus, cilvēki Latvijā brīvi varēs
izmantot valsts valodu, nebaidoties, ka kaut ko pārkāpj vai dara nepareizi.

Valsts iestādēs saziņai jānotiek latviski, nevis krieviski
Pētījumi rāda, ka pat saziņā ar pašvaldībām un valsts iestādēm 40% krievvalodīgo Latvijā pamanās iztikt ar krievu valodu. Nereti, pat izsniedzot Latvijas pasi, PMLP darbinieki runā ar jaunnaturalizētajiem pilsoņiem krieviski. Tas, protams, iespējams tikai tādēļ, ka valsts iestāžu darbinieki tiek stimulēti sazināties krieviski. NA iesniegtie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, zināšanas. Ministru kabinets nosaka to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiek attiecināta.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.