logo

K.Gerhards pieprasa FM izvērtēt VNĪ valdes locekļu atbildību saistībā ar Okupācijas muzeja rekonstrukcijas termiņa neievērošanu un noteikt termiņu, kad Nākotnes nams būs gatavs (1)

30.08.2017 Sanita Dika-Bokmeldere Valdībā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības īstenošanā līdz šim ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai projektu varētu pabeigt noteiktajā termiņā – līdz Latvijas simtgadei. Taču Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) neizdarības dēļ ir liels risks, ka darbi netiks pabeigti laikus.

Jau iepriekš, pārņemot šī projekta uzraugošās institūcijas pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards aicināja visus projektā iesaistītos operatīvi un ar lielu atbildību sākt tā īstenošanu. Šis memoriāls ir nacionālo interešu objekts un vienlaikus ir gan muzejs, gan arī represēto piemiņas vieta. Tāpēc ir ļoti svarīgi būvniecību pabeigt Latvijas simtgades ietvaros, tādējādi izrādot cieņu pret Latvijas tautas vēsturi un cilvēkiem.

Tāpat ministrs Sadarbības padomes sēdē šā gada 20. martā, komentējot VNĪ valdes locekļa A.Milzarāja solījumu, ka precizētais būvprojekts VARAM tiks iesniegts līdz šī gada 1. aprīlim, izteica bažas, ka tas fiziski nav iespējams, ņemot vērā VNĪ kavētos/neievērotos projekta saskaņošanas procesus. K.Gerhards uzskata, ka VNĪ valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par nespēju nodrošināt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu līdz 2018. gada 1.oktobrim. Līdz ar to K.Gerhards lūdz izvērtēt VNĪ valdes locekļu atbildību saistībā ar šī būvniecības projekta virzību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver:

“VARAM pārņemot projekta būvvaldes funkcijas, jau sākotnēji VNĪ uzlika par pienākumu šo kompleksu pabeigt līdz Latvijas simtgadei. No savas puses Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izrādījusi iniciatīvu, kā arī nākusi pretim Valsts nekustamiem īpašumiem, lai nodrošinātu konstruktīvu sadarbību, sekmējot piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta virzību un pabeigšanu laikus.”

Būvvalde 2017. gada 12. maijā izsniedza būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem (par būvniecības I kārtu). VNĪ šobrīd gatavo būvprojektu, pēc kuras iesniegšanas būvvaldē, tiks lemts par būvatļaujas izdošanu ar projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, lai pēc tam varētu sākties reālie būvdarbi. Tomēr šobrīd ir pamatotas bažas par projekta virzības kavēšanos. Tā kā VNĪ kā pasūtītājs ir tieši atbildīgs par sagatavotās būvniecības dokumentācijas kvalitāti un atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, K. Gerhards uzskata, ka VNĪ valdes locekļi ir atbildīgi par nespēju nodrošināt memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu līdz 2018. gada 1. oktobrim. Līdz ar to K.Gerhards nosūtījis vēstuli Finanšu ministrijai, prasot izvērtēt VNĪ valdes locekļu atbildību saistībā ar šī būvniecības projekta virzību.

“Muzejs un piemiņas memoriāls ir latviešu tautai ļoti nozīmīgi projekti, jebkāda kavēšanās ar darbu sākšanu ir nepieļaujama un necienīga pret mūsu tautas vēsturi un cilvēkiem. Neskatoties uz iekavētajiem termiņiem, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība ir jāpabeidz, izrādot cieņu Gunāra Birkerta otrajam un šobrīd, diemžēl, pēdējam projektam. Tas ir jāpaveic Latvijas simtgades ietvaros, kā arī izcilā latviešu arhitekta piemiņas vārdā!” saka K.Gerhards.

VARAM saskaņā ar Latvijas Okupācijas muzeja likumu kopš 2016.gada 4. oktobra pilda būvvaldes funkcijas, konsekventi ievērojot normatīvo aktu prasības, un neīsteno Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projektu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Inara Graudins

    30.08.2017 16:00

    Vai tiešām atkal ceļas melni mākoņi, kas apdraud šī , tik svarīgā memoriāla, tapšanu par dāvanu Latvijas simtgadei un par cieņu visiem, kas cieta zem okupāciju varām, kas palika tālajās Sibīrijas taigās, kas sīksti turējās un nezaudēja ticību, kam bija lemts izdzīvot un atgriezties Latvijā. Nelaiķa Gunāra Birkerta vīzija, no tumšā uz gaišo, tik patiesi atspoguļo šo Latvijas valsts vēstures posmu... kas darāms, lai mākoņus nobīdītu malā? Laika nav palicis daudz...

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.