logo

Kāpēc Latvijai jāmaksā divkārt par citu kļūdām? (10)

31.07.2015 Jānis Iesalnieks Valdībā

migrācija

„Bēgļi”. Pēdējā laikā daudz tiek locīts šis vārds, lai gan patiesībā ir runa par pārsvarā jauniem vīriešiem spēka gados, kas pametuši savas ģimenes kaut kur Āfrikā vai Tuvajos Austrumos un, cilvēku tirgotājiem samaksājot vairākus tūkstošus dolāru, devušies labākas dzīves meklējumos uz bagāto Eiropu. Un Eiropu viņi sasniedz… miljoniem. Mērķa valsti viņi izvēlas ļoti pragmatiski – kur dāsnāki sociālie pabalsti un lielāka viņu jau agrāk atbraukušo tautiešu kopiena. Tad arī var saukt līdzi savu dzimtenē palikušo ģimeni. Tas, protams, izraisa spriedzi Rietumeiropas valstu sabiedrībās, tāpēc nu ir dzimis plāns – vienmērīgi sadalīt imigrantu masu pa visu Eiropas Savienību. Arī Latvijas valdības vairākums (Nacionālajai apvienībai balsojot Pret) ir piekritis daļu imigrantu uzņemt Latvijā… pagaidām 250.

Skaitlis it kā nav liels un skaidrs, ka šie cilvēki paši par sevi neapdraud Latvijas identitāti. Taču šim lēmumam ir daudz lielāka – precedenta nozīme. Ja šoreiz, Eiropas līderiem lemjot par imigrantu pārdali, netiek ņemts vērā Latvijas īpašais, vēsturiskās traģēdijas radītais stāvoklis (Eiropā zemākais pamatnācijas īpatsvars – tikai 63%), tad nākamreiz tas ne tik netiks ņemts vērā. Jo pie Eiropas vārtiem rindā stāv miljoniem migrantu. Tikai lētticīgie var noticēt apgalvojumiem, ka ar nepilnu 55 tūkstošu migrantu „pārdali” viss beigsies. Nē,

tādu „kvotu” būs vēl un vēl un tās kļūs aizvien apjomīgākas.

Kā publiski atzinis iekšlietu ministrs, jau „piešķirtie” 250 visticamāk pārvērtīsies lielākā skaitlī, jo starptautiskās normas paredz tiesības uz ģimenes apvienošanu [1]… Un ģimenes viņiem mēdz būt lielas.

Viena no Eiropas „pirmrindniecēm” imigrantu uzņemšanā ir Zviedrija. 2014. gadā Zviedrija uzņēma 127 tūkstošus jaunu imigrantu (pamatā no Sīrijas, Eritrejas, Somālijas, Afganistānas un Irākas), bet šajā gadā valstī piedzima tikai 115 tūkstoši bērnu [2], no kuriem aptuveni trešā daļa – imigrantu ģimenēs. Tajā pašā laikā vairāki desmiti tūkstoši zviedru pameta Zviedriju. Nav jābūt demogrāfam, lai nojaustu, kur šis process, ja netiks koriģēts, novedīs Zviedriju pēc paaudzes… Zviedrijas vairs nebūs. Precīzāk sakot – būs valstisks veidojums ar nosaukumu „Zviedrija”, bet Zviedrijas nebūs. Un tas pats notiks ar Latviju, ja pakļausimies Eiropas spiedienam uzņemt lielu skaitu migrantu.

Īsi pirms Otrā pasaules kara Hitlera vadītā Vācija un Staļina vadītā Padomju Savienība sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās. Pēc kara Rietumu lielvalstis faktiski akceptēja šo sistēmu un Latvija nonāca Padomju Savienības sastāvā. Tūkstošiem partizānu mira Latvijas mežos, veltīgi gaidot Rietumu palīdzību. Tā nenāca, jo mēs jau bijām atdoti. Rezultātā latviešu tauta vissmagāk cieta no padomju kolonizācijas politikas. Okupācija dramatiski izmainīja Latvijas etnisko sastāvu. Ja pirms kara latvieši Latvijā bija virs 80%, tad 1989. gadā tie savā zemē bija teju jau kļuvuši par minoritāti.

Latvijas lielākajās pilsētās latvieši vēl tagad ir minoritāte. Nevienā Eiropas valstī situācija pamattautai nav tik dramatiska.

Un tagad tā pati Vācija, kas gandrīz pilnībā iznīcināja ebreju tautības Latvijas pilsoņus un līdzvainīga Latvijas okupācijā un kolonizācijā, nekaunas uzstāt, lai mēs uzņemam pie sevis vēl vairāk imigrantu no mums svešām zemēm. Lai mēs „solidāri” uzņemamies „atbildību” par Eiropas koloniālo lielvaru pagātnes kļūdām, kas lielā mērā ir pie vainas tam, ka šodien lielā daļā Āfrikas un Tuvo Austrumu valda nabadzība un atpalicība un šo reģionu iedzīvotāji tīri cilvēcīgi meklē labāku dzīvi Eiropā.

Eiropas lielvalstis izsūca šo reģionu resursus, bet rēķinu piestāda mums – kas paši esam bijuši paverdzināti.

Kā teica Veidenbaums: „Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”

Mēs, protams, varam bezspēcībā nolaist rokas, sakot, ka viss jau ir izlemts bez mums… Un sagaidīt brīdi, kad latvieši patiešām kļūs par minoritāti savā zemē. Bet mēs arī varam rīkoties citādi, aktīvi paužot savu nostāju un tādējādi varbūt panākot valdības nostājas maiņu. Viena no tuvākajām iespējām – 4. augustā 18:00 atnākt pie Ministru kabineta uz protesta akciju pret imigrantu izmitināšanu Latvijā. Aicinu nebūt kūtriem un savu bērnu nākotnes vārdā neklusēt. Jo šobrīd, gluži kā Atmodas laikā, izšķiras Latvijas liktenis!

Mūsu bērniem būs jādzīvo tādā Latvijā, kādu mēs viņiem atstāsim. Tā ir liela atbildība.

Jānis Iesalnieks
Nacionālās apvienības valdes loceklis

[1] Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis 2015. gada 27. jūlija televīzijas LNT vakara ziņās
[2] https://sweden.se/migration/#2014

Citi viedokļi par imigrantu kvotām:

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Uldis Veģis

    04.08.2015 19:49

    Palasi Iesalniek Edgara Andersona Latvijas vēstures grāmatu,kad 1922.gada 16.aprilī krievi un vācieši noslēdza Rapallo līgumu par saimniecisku ,politisku un militāru sadarbību.Lai gan šis līgums neatturēja padomju valdību šķietami izdevīgā gadījumā mēģināt panākt komunistu apvērsumu Vācijā. Abas valstis arī centās izmantot Lietuvu savā diplomātiskajā spēlē pret Poliju, pret kuru abām bija teritoriālas prasības.(79.lpp.). Gandrz divdesmit gadus Vācija un Krievija sadarbojās saimnieciski un militārā sfērā kļūstot par militāri varenākajām valstīm Eiropā pirms otrā pasaules kara.Rezultātā bija Molotva -Rībentropa pakts,kam pretoties Rietumvalstis vairs nespēja. Ī

  • Uldis Veģis

    04.08.2015 19:07

    Jānis Iesalnieks:Īsi pirms Otrā pasaules kara Hitlera vadītā Vācija un Staļina vadītā Padomju Savienība sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās. Pēc kara Rietumu lielvalstis faktiski akceptēja šo sistēmu un Latvija nonāca Padomju Savienības sastāvā. Tūkstošiem partizānu mira Latvijas mežos, veltīgi gaidot Rietumu palīdzību. Tā nenāca, jo mēs jau bijām atdoti. ------------------------------- Tā var runāt tikai pilnīgs nejēga pasaules vēstures jautājumos, vai arī kāds krievu trollis-krievu imperiālisma pakalpiņš,kas apzināti izplata savus muļķīgos izdomājumus lai radītu nesaskaņas starp latviešiem un Rietumvalstu iedzīvotājiem.

  • Pēteris Brutāns

    31.07.2015 13:45

    Lai pērk kādus produktus viņi vēlas, bet varas un valdības gāšana citās valstīs bruņojoties ar sloganu "War against Terror" ir neadekvāta rīciba , kurai seko NATO un ASV militārie uzlidojumi un iebrukumi neatkarīgās valstīs, kurām nav nekāda sakara ar NATO kā arī apdraudējumu NATO valstīm.

  • Uldis Vipe

    31.07.2015 11:43

    Ne visi NA ir pret un tā ir lielākā nacionāļu problēma. Un tev, Jāni Iesalniek, tas ir labi zināms. Ir publiski pieejami gan 6.jūlija MK sēdes, gan 9.jūlija Saeimas sēdes protokoli. Piedevām, ja uz 6.jūlija MK sēdi nebūtu ieradies neviens jūsu pārstāvis, tad šai sēdei nebūtu kvoruma... Tomēr, neskatoties uz iekšējo sašķeltību, NA ir palicis vienīgais spēks, kas parlamentārā, valdības un arī ES līmenī spētu pienācīgi izgaismot šo problēmu, kā arī spētu ORGANIZĒT vienotu pretestību šim no ārienes uzspiestam lēmumam. Ja vien tā jūsu daļa, kas tiešām stingri stāv nacionālistu pozīcijās un izprot bēdīgo latviešu tautas perspektīvu, bez atskatīšanās uz dažādiem kārdinājumiem, saņemtos uz konkrētu rīcību, nevis mazu 4.augusta piketu. Un šī rīcība būtu medijos plaši atspoguļota referenduma rosināšana, MK lēmuma apstrīdēšana Satversmes tiesā un Saeimas pirmstermiņa atlaišanas rosināšana. Un tad jums būtu gan tautas cieņa, gan atbalsts.

      • Uldis Vipe

        31.07.2015 12:11

        Jāni, vai tiešām NA vadībai nav zināms MK kārtības rullis, kas nosaka, ka MK sēde ir tiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no MK locekļiem, tas ir 8 no 15. Konkrētajā sēdē piedalījās 7+1. Saeimas sēdē, savukārt, kvoruma nebija un to cita starpā nodrošināja arī NA deputāti. Bieži uzvar nevis pareizs viedoklis, bet taktika vai spēles noteikumu pārzināšana.

          • Uldis Vipe

            31.07.2015 12:23

            Vēl paturpināšu par to pašu. Kā ievēroji, MK savu lēmumu ir pieņēmis bez balsošanas un tas notiek gadījumos, ja visi sēdēs dalībnieki ir vienisprātis. Ja MK sēdē kādam ministram ir īpaša pozīcija, tad viņam ir tiesības pieprasīt balsošanu, kas šajā gadījumā netika pieprasīta. Un tā arī iznāk duālā situācija.

  • Pēteris Brutāns

    31.07.2015 09:55

    Protams, mēs nevaram un nedrīkstam uzņemt bēgļus ar esošo nepilsoņu skaitu pret pamatiedzīvotāju sk. Bet ir jāatceras, kad mēs esam NATO aliansē, kura ir būtiski vainojama pie bēgļu skaita palielināšanās it īpaši no valstīm kā Irāka,Afganistāna un Lībija, jo bez NATO un ASV demokrātijas ieviešanas šīs valstis būtu vēl joprojām pilnībā funkcionējošas, nevis kara izpostītas, kuras kontrolē ntie bruņotie grupējumi. Sava daļa atbildības mums arī ir jāuzņemas dēļ NATO.

    • Inars Sinicins

      31.07.2015 11:49

      Kāpēc jūs aizmirstat PSRS saimniekošanu pa Afganistānu, Sīriju, Ēģipti, Angolu .... Apskatiet, cik Sīrija tankus iepirkusi no Krievijas pēdējos pāris gadus. Skaidrs, ka ASV nepieļaus tālāku Krievijas ietekmi Āzijā un Āfrikā un dabas resursiem bagātās valstis grib redzēt kā savas sabiedrotās. Mēs nevaram pavēlēt: Yankee go home, bet atteikt bēgļu uzņemšanu pilnīgi noteikti. Viņi ir atbildīgi, ka Latvijā atrodas tik daudz migrantu. Vācija tiešām ir saērcināta (desmitiem tūkstošu migrantu no Balkānu valstīm), kad tiešraidē uzdeva jautājumus Kosovas prezidentei: Kur mūsu miljoni, ko jums iedevām? Kāpēc 22 tūkstoši kosoviešu šogad ieceļojuši Vācijā? Latvija viennozīmīgi varētu sākt ar pretjautājumiem ...

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.