logo

Koalīcijā atbalstītas Magņitska sankcijas. Politiskās aktualitātes

18.01.2018 Rihards Kols Saeimā

Foto: Saeimas Administrācija
Foto: Saeimas Administrācija

Pēdējā nedēļa ir bijusi notikumiem un iniciatīvām bagāta, tāpēc, pirms šodienas Saeimas sēdes aktualitāšu iztirzāšanas, vēlos vērst Jūsu uzmanību uz diviem, no Nacionālās apvienības viedokļa, būtiskiem lēmumiem.

Pirmkārt, ar pārliecību varu teikt – arī Latvijā būs Magņitska sankciju saraksts! Nedēļas sākumā Koalīcijas partneru sadarbības padomes sēdē saņēmu konceptuālu atbalstu izstrādātajam Saeimas lēmuma projektam par sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, kuru plānots jaunnedēļ izskatīt Ārlietu komisijā par tālāko virzību izskatīšanai Saeimas sēdē. Ir skaidrs, ka Sergeja Magņitska arests, aizturēšana, nāve un sekojošā izmeklēšana neatbilst tiem standartiem, ko pieprasa tiesiskuma principi un starptautiski atzītās cilvēktiesību normas. Kopš Sergeja Magņitska nāves ieslodzījumā Krievijā 2009. gadā, kas saistīta ar smagiem pret Magņitski vērstiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vairākas valstis – ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija ir pieņēmuši juridiskus aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu un aicina Krievijas Federāciju rīkoties un saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras ir iesaistītas Magņitska lietā.

Ievērojot cilvēktiesību un starptautiskā taisnīguma un tiesiskuma principus, Latvijai, tāpat kā pārējai starptautiskai sabiedrībai, ir būtiski atzīt un atcerēties Sergeju Magņitski kā upuri smagos cilvēktiesību pārkāpumos. Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr, šādu sankciju piemērošana nodrošinās reālu un potenciāli ietekmējošu seku nodrošināšanu tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā.

Patiesi ceru, ka šī iniciatīva radīs atbalstu Saeimas kolēģu vidū un ka Latvija pievienosies pārējām Baltijas valstīm, Lielbritānijai, Kanādai un ASV, nosakot sankcijas pret Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām un ieņemot pārliecinošu stāju kā valstij, kas iestājas par starptautisko cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu pasaulē.

Nākamā iniciatīva, kurai šonedēļ guvām atbalstu, ir uz kolektīvu sadarbību, izziņu un mūsu valsts tēla veidošanu vērsts notikums – visticamāk, 2021.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD tā sauktā “on the road” sanāksme – OECD Parlamentārā tīkla sanāksme – notiks Rīgā! Jau 2017.gadā ar OECD pārstāvjiem tika pārrunāta šī iespēja. Iniciatīva saņēmusi atbalstu no Ārlietu ministrijas un arī tikusi apstiprināta ar Saeimas priekšsēdētājas rezolūciju. Un nu ir saņemts arī OECD ģenerālsekretāra Anhela Gurijas apstiprinājums par OECD Parlamentārā tīkla sanāksmes organizēšanu Rīgā, 2021.gada pavasarī, norādot, ka OECD būtu pagodināti organizēt sanāksmi Latvijai tik simboliskā gadā – gadā, kad Latvija svinēs savas starptautiskās de iure atzīšanas simtgadi. Tāpat, plānots, ka 2021. gadā visas trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – būs pilntiesīgas OECD dalībvalstis, savukārt Latvijas dalība OECD 2021. gadā iezīmēs tās piecgadi. OECD Parlamentārā tīkla gadskārtējās sanāksmes organizēšana Latvijā 2021. gadā būs simbolisks notikums, demonstrējot Latvijas iniciatīvu nopietni iesaistīties OECD procesos un iespēja iepazīstināt citas dalībvalstis ar savu pieredzi, tāpat arī efektīvi izmantot OECD kā institūcijas un tās pārstāvju ekspertīzi un tās piedāvātās iespējas.

Atgriežoties pie šīs dienas Saeimas sēdes ne mazāk būtiskajiem jautājumiem, uzreiz pievēršamies likumprojektam par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomāŠobrīd jautājumus, kas saistīti ar savstarpēju palīdzību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos, regulē divpusēji līgumi, kurus nu, atbalstot šo nolīgumu, aizvietosim ar regulējumu, kas nodrošinās efektīvāku sadarbību starp mūsu valstīm katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā ar mērķi aizsargāt cilvēkus, vidi un īpašumu. Šāds trīspusējs līgums nodrošinās savstarpēju palīdzību saistībā ar katastrofu novēršanu, gatavību un reaģēšanu katastrofas gadījumā. Tas atvieglos un paātrinās glābšanas vienību un individuālo speciālistu pārvietošanos, kā arī nepieciešamā aprīkojuma piegādi uz tās valsts teritoriju, kurā nelaime izcēlusies. Nacionālā apvienība, protams, atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību izskatīšanai Saeimas komisijās.

Tāpat šodien atbalstījām tālāku virzību grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā, ar kuriem plānots noteikt Latvijas valsts karoga un tā vimpeļa tirgus uzraudzību. Būsiet pamanījuši, ka arvien biežāk pilsētvidē, noformējumos un dažādos valstiski nozīmīgos pasākumos redzami un ir nopērkami Latvijas karogi krāsā, kas neatbilst patiesajām Latvijas karoga krāsām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par šādiem gadījumiem tiek saņemtas neskaitāmas sūdzības, un jautājums nerimstoši bieži parādās arī publiskajā telpā un mediju dienaskārtībā.  Ir skaidrs, ka esošie noteikumi un tehniskie parametri nav pietiekami, lai nodrošinātu korektu Latvijas valsts karogu izgatavošanu un izplatīšanu. Ar grozījumiem definēsim un precizēsim konkrētas prasības, tostarp arī karoga materiālam, jo no tā ir atkarīgs, kā karogs izskatīsies dienasgaismā, plīvos un cik tas būs izturīgs. Domāju, ka visi piekritīsim, ka Latvijas otrajā simtgadē vēlamies ieiet ar mūsu karogu, ne kādu vāju imitāciju.

Noslēgumā – divi būtiski jautājumi.

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” saistīti ar tiesas priekšsēdētāju termiņu ierobežošanu. Esam gandarīti, ka Valsts prezidents pievērsa uzmanību šim jautājumam, un Nacionālā apvienība atbalsta tiesnešu amata ieņemšanas termiņu ierobežojumu, liedzot tiesnesim ieņemt savu amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Termiņam pēc savas būtības ir jābūt “terminētam” – tas nav uz mūžu; arī citas augstākās amatpersonas “rotē” pēc saviem termiņiem. Tā ir spēcīgas demokrātijas pazīme. Joprojām ļoti aktuāla ir mūsu tiesu sistēmas attīstība un virzība uz pozitīvām pārmaiņām, un ilgstoša tiesas priekšsēdētāju atrašanās vienā amatā ne vien var kavēt attīstību, bet arī mēdz būt saistīta ar korupcijas riskiem un kopumā vājina sabiedrības uzticību tiesu varai. Rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos, kā arī ļautu tiesnešiem gan aktīvāk apgūt jaunas profesionālās prasmes, gan arī iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, risinot sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu. Šobrīd nav īstais brīdis, kad šos ierobežojumus atcelt.

Un noslēgumā – par šogad aktuālu tēmu, grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā. Šie grozījumi nepieciešami, lai uzlabotu esošā normatīvā regulējuma bāzi, izslēdzot no tā novecojušās normas, kā arī, iestrādājot tajā regulējumu, kas noteiktu informācijas tehnoloģiju pielietošanu vēlēšanu procesā. Proti, ar grozījumiem nosakām, ka vēlēšanu gaitas žurnālu, balsu skaitīšanas protokolus vēlēšanu iecirkņu komisijas aizpilda Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā, jo informācijas tehnoloģiju pielietošana ievērojami atvieglo vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbu, paātrina informācijas apriti un balsu skaitīšanas procesu, kas mums visiem ir būtiski. Tāpat no likuma tiek izslēgtas aktualitāti zaudējušas normas un precizēta Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība situācijā, kad vēlēšanu urnā tiek konstatētas vairāk vēlēšanu aploksnes, nekā balsotāju sarakstos ierakstīto personu skaits – šādā situācijā iecirkņa komisijai būs jāizdara ieraksts vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties jāziņo attiecīgajai pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai, un turpmākā balsu skaitīšana vai citas darbības veicamas atsevišķi, un par urnas satura līdzskaitāmību lems Centrālā vēlēšanu komisija.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.