logo

R.Kols: Par godīgu spēli (fair play) ne tikai Phjončhanā, bet arī uzņēmējdarbībā

10.02.2018 Rihards Kols Saeimā

Foto: Ieva Čīka, LETA
Foto: Ieva Čīka, LETA

Par prezidenta lēmumu neizsludināt
grozījumus Publisko iepirkumu likumā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien no Korejas Republikas nācis klajā ar nepatīkamu vēsti visiem, kuri vēlas novērst to, ka ik gadu Latvija zaudē būtisku nodokļu ieņēmumu daļu tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst uz tā sauktajiem ofšoriem. Prezidents lēmis neizsludināt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz ierobežot ofšoru dalību valsts un pašvaldību iepirkumos. Ironiski, ka šis lēmums publiskots tajā pašā dienā, kad norisinās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Olimpisko spēļu gars paredz fair play jeb godīgas spēles principus, taču ar lēmumu noraidīt iniciatīvu par ofšoru ierobežošanu prezidents, šķiet, vēlas turpināt esošo, negodīgo spēli.

Globalizācijas un informācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā ārzonu kompāniju dibināšana ir ļoti vienkārša. Nav nekur jābrauc – izpēti vai palūdz konsultantiem tepat Latvijā, kuras valsts jurisdikcija tev ir visatbilstošākā investīcijām, aktīvu aizsardzībai vai starptautiskajiem tirdzniecības darījumiem, un darīts: kompānija jebkurā pasaules jurisdikcijā būs kabatā. Pati par sevi šādu kompāniju dibināšana nav nekas nelikumīgs, taču svarīgs ir mērķis, ar kādu šīs kompānijas dibina.

Nedaudz atgādināšu par likuma grozījumu būtību. Pirms nedēļas Saeima nobalsoja par grozījumiem, kas paredz, ka turpmāk no dalības publiskajos iepirkumos tiks izslēgti pretendenti, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēti uzņēmumi, pretendenti, kuri ir Latvijā reģistrēti uzņēmumi un kuriem vairāk par 25% uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir ofšoros reģistrēts uzņēmums, kā arī tie kandidāti, kuriem kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir ārzonās reģistrēts uzņēmums.

Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda, ka šādu pretendentu izslēgšana no iepirkumiem neļaušot sasniegt deklarētos mērķus un varot radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem, precīzāk, ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu.

Liegums ofšoriem piedalīties publiskajos iepirkumos nebūt nav pretrunā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu – dalībvalstīm ir iespēja no publiskajiem iepirkumiem izslēgt dalībniekus, kas reģistrēti tādās jurisdikcijās, kas nemaksā nodokļus. Vēl jo vairāk, Latvijai kā valstij ir tiesības un, vēlētos teikt, pienākums aizsargāt savu nodokļu bāzi. Atgādināšu, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni ¾ daļas no visiem budžeta ieņēmumiem, tāpēc mums mūsu nodokļu bāzes pasargāšana ir ārkārtīgi būtiska. Ja zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju personas veic saimniecisko darbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, pastāv grūtības iekasēt nodokļus par Latvijā gūtajiem ienākumiem, jo bieži vien ar zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nepastāv informācijas apmaiņa un administratīvās sadarbības mehānisma, kā arī uzņēmumu faktiskie īpašnieki, likumiskie pārstāvji vai patiesā labuma guvēji bieži nav zināmi. Šādos gadījumos pastāv iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas un šīs personas, salīdzinot ar Latvijas un citu valstu, ar kurām Latvijai ir noslēgtas nodokļu konvencijas un nodrošināta savstarpējā administratīvā palīdzība, rezidentiem, ir izdevīgākā stāvoklī. Tam piekrīt arī uzņēmēji un lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija Latvijā – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Iniciatīvas par ofšoru ierobežošanu publisko iepirkumu jomā ir bijušas valdības dienaskārtībā jau kopš 2011.gada – tolaik pašreizējais Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka tiek domāts par īpašu regulējumu attiecībā uz valsts iepirkumiem, projektiem, kur valsts un privātais uzņēmējs atrodas partnerībā, ES fondu piešķīrumiem un valsts iepirkumiem, kur neskaidrība attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem var kalpot kā ierobežojums. Vēl 2008.gadā KNAB secināja, ka valstu nerezidenti, kas atrodas ārzonu valstīs un izvērš saimniecisko darbību Latvijā, ir izdevīgākā stāvoklī nekā rezidenti. Taču iniciatīva mistiski “izkūpēja gaisā”.

Vēl 2014.gadā Eiropas Parlaments aicināja izveidot publisku “nodokļu oāžu” Eiropas melno sarakstu un noteikt aizliegumu tajās reģistrētām kompānijām piekļūt Eiropas Savienības publiskā iepirkuma precēm un pakalpojumiem. 2017.gada 5.decembrī notika virzība – Eiropas Savienībā tika pieņemts un publicēts 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melnais saraksts, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem. Šis bija nopietns lēmums, par kuru balsoja visu dalībvalstu pārstāvji, un Latvija izvēlējās spert soli tālāk. Šis arī izskaidro to, kāpēc Nacionālās apvienības frakcija šos grozījumus iesniedza trešajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Publisko iepirkumu likuma grozījumiem otrajā lasījumā bija līdz pērnā gada oktobrim. Decembrī publicētais ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melnais saraksts tika publicēts tikai 5.decembrī – šis saraksts sniedz papildu juridisku pamatojumu šādu grozījumu iniciēšanai, attiecīgi, priekšlikumi grozījumiem tika iesniegti trešajā lasījumā.

Mēs nemēģinām aizliegt ofšoru kompānijas – bet mums ir jāspēj ierobežot to izmantošanu nelikumīgiem mērķiem. Taču šobrīd izskatās, ka ne Finanšu ministre, ne Valsts prezidents to nevēlas. Un šī pretestība nav izprotama – ja reversā PVN jautājuma lietā finanšu ministre paudusi apņemšanos cīnīties pret Eiropas Komisijas negatīvo lēmumu, tad “ofšoru jautājumā”, izskatās, vienkārši nav pat vēlmes noskaidrot Eiropas Komisijas viedokli un kur nu vēl aizstāvēt principu un, ja nepieciešams, palīdzēt ieviest korekcijas.

Būs vietā atgādināt, ka prezidents iebildumos arī norādījis, ka ārvalstu uzņēmumi, kuru īpašnieki slēpjas ofšoros, būšot labvēlīgākā stāvoklī. Pateicamies par šo norādi – skatot grozījumus atkārtoti iekļausim arī uzņēmumus, kas ir reģistrēti Eiropas Savienībā, tā aicinot noteikt vēl stingrākus ierobežojumus ofšoru dalībai publiskajos iepirkumos Latvijā.

Vēl tikai atgādināšu par pāris faktiem. Bulgārijā – Eiropas Savienības dalībvalstī – šobrīd spēkā ir likums, kas aizliedz ofšoriem piedalīties publiskajos iepirkumos, un aizliedz tiešu vai netiešu ofšoru dalību valsts būtiskajos sabiedriskajos sektoros (finanšu, apdrošināšanas, pensiju fondu, telekomunikāciju, enerģētikas u.c.). Grieķijā – Eiropas Savienības dalībvalstī – ofšoriem aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos, kas saistīti ar drošības jomu. Ungārijā – Eiropas Savienības dalībvalstī – ofšoru uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuros vairāk par 25% kapitāldaļu turētāji ir ofšoros reģistrēti uzņēmumi, aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos. Atbilstoši argumentiem, izskatās, ka šajos gadījumos laikam Eiropas Komisija un visa pārējā Eiropas Savienība to palaidusi garām un aizmirsusi smagi tiesāt vainīgās valstis.

Valstis pasaulē, tostarp Latvija, katru gadu zaudē būtisku daļu nodokļu ieņēmumu tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst ofšoriem. Visa pasaule, visas lielākās starptautiskās organizācijas, ir uzsākušas cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļiem. Tā vietā lai mēs pievienotos šai cīņai pret ofšoriem, pret negodprātīgumu un ēnu ekonomiku, izskatās, ka šobrīd mūsu prezidents un Finanšu ministre vēlas saglabāt tos pašus, negodīgos spēles noteikumus. Bet mēs padoties netaisāmies. Neatkarīgi no tā, ka grozījumi ir atgriezti atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, Nacionālās apvienības pie šiem grozījumiem strādās vēl intensīvāk un savu nostāju par grozījumu būtību – ofšoru dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos – nemainīs.

P.S. Visā šajā ir viena pozitīva ziņa – prezidents beidzot ir izmantojis iespēju pieņemt un izsludināt lēmumus no ārvalstīm, parakstot dokumentu ar drošu elektronisko parakstu!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.