logo

Konstantīna Pupura uzruna Raivja Zeltīta grāmatas “Par nacionālu valsti” atklāšanā 23.08.2017. Kara muzejā

24.08.2017 Konstantīns Pupurs Latvijā

20992813_678125169054888_1993992936364457438_n

Šodien ir 23.augusts. Es domāju, ka visiem šeit klātesošiem ir labi zināms
ko Latvju tautai nozīmē šīs datums. Tieši 78.gadus atpakaļ divas lielvaras
savā starpā izlēma mūsu valsts likteni.
Un tagad uz vienu minūti iedomāsimies katrs sevi tanī laikā. Mums ir savs
prezidents, kam patiešām rūp mūsu tauta, mūsu dzīves līmenis ir pirmajā
desmitniekā visā pasaulē, mums ir viena no stiprākām armijām visā
Eiropā, mums ir Aizsargi-mūsu lepnums un gods, mūsu skauti, gaidas un
mazpulki ir mūsu izcils paraugs un cerība mūsu nākotnei. Toreiz likās, ka
mūsu tauta ir vienota un nedalāma un tās būs mūžīgi.
Un tad vēl nepaiet gads un komunistu tanki jau šķērso mūsu robežu.
Toreiz viens otrs loloja sevi ar cerību, ka varbūt tie ir tie paši krievi, kurus
mēs zinājām vēl no Cara laikiem un ar tiem tak varēsim sadzīvot. Nē, nē,
tie vairs nebija tie paši krievi, bet paša sātana pielūdzēji, nozombētas
būtnes vārdā boļševiki. Un boļševismam nav etniskās piederības.
Sakās ne tikai Latvijas pilsoņu fiziska iznicināšana, bet arī sakās mūsu
tautas garīga iznīdēšana, ko es saucu par boļševizāciju. Kāpēc es to visu
saku? Vai kāds no jums var dot 100% garantijas, ka tās viss vairs nekad,
nekad neatkārtosies?
Vai, piemēram, Krievijā daudz kas ir mainījies? Es tā nedomāju. Tās pats
neo-boļševisms vien ir, tikai šoreiz citā iepakojumā.
Un kā ar mums pašiem?
Raivis savā grāmatā ļoti labi pateica, citēju „Pēc Trešās Atmodas Latvija
apmaldījās. Visu uzmanību vajadzēja veltīt valsts iekšējai stiprināšanai,
vidusšķiras nostiprināšanai, nacionālas ekonomikas izveidošanai un
valstiski nacionālas domāšanas pamatu ielikšanai”.
Jā, piekritu visām! Jā, vajadzēja iekšēji stiprināt valsti, izvērst
DEKOLONIZĀCIJU. Taču tā netika īstenota un līdz ar to mūsu integrācijas
politika praktiski ir izgāzusies. Mūsu sabiedrība nav saliedēta un katra
kopiena dzīvo savā informācijas telpā.
Jā, vajadzēja veidot nacionālu ekonomiku. Bet, kas notika? Mēs labprātīgi
paši atteikušies no savas nacionālas ekonomikas, iestājamies citā
savienībā, atdevām savu Latu, ļaujam ārzemju bankām šiverēties pa
mūsu kabatu, turpinām pārdot ārzemniekiem mūsu laukus un ļaujam
Skandināviem zāģēt mūsu mežus.
Labi, Raivi, pateikts par valstiskās nacionālās domāšanas pamatu
ielikšanu. Tajā, nu jau tālajā 1991jā tieši ar to vajadzēja arī iesākt. Proti,
pirms kaut ko jaunu likt iekšā, to veco vajadzēja izraut ārā ar visām
saknēm. Vai tad toreiz notika mūsu sabiedrības DEBOĻŠEVIZĀCIJA? Un
tieši krieviski runājošo kopienu mēs palaidām garām. Un tagad brīnāmies,
ka viena daļa no mūsu sabiedrības ar sajūsmu skatās uz Neo-boļševistisko
Krieviju. Un vēl vairāk, daudzi pat ar nostalģiju atceras PSRS laikus.
Pareizi, tu visu raksti, to visu vajadzēja izdarīt. Taču, par nožēlu, tie
cilvēki, kam no tautas tika uzticēta vara 90s to darīt negribēja. Viņiem
rūpēja sava personiska labklājība vairāk par savu tautu un dzimteni.

Mūsu Helsinku grupa iesāka Trešo Atmodu, mēs gājām ielās ar stipru
pārliecību, ka mēs visi reiz piedzīvosim Neatkarīgu un Nacionālu Latviju.
Protams, nevar noliegt arī mūsu sasniegumus, vismaz formāli mums ir
sava valsts. Taču pats galvenais, mums jau ir nacionāla jaunatne, kas
apvienojas vienā partijā lai panāktu tos gala mērķus ko savā laikā iesāka
Helsinku grupa. Un tam ir labs apliecinājums no visiem tiem brīnišķīgiem
darbiem, kas jau tika izdarītas. Pateicoties jauniešiem no Visu Latvijai tika
ievestas republikas mērogā jaunas tradīcijas, kas vieno mūsu tautu;
karogu un svecīšu ālējas, lāpu gājiens un vienības brauciens un arī daudz
kas cits. Raiva Zeltīta grāmatas „Par Nacionālu Valsti” šodienas
prezentācija, arī labs apliecinājums tam, ka pie mums Latvijā ir tāda
brīnišķīga jaunatne . Es iesaku šo grāmatu izlasīt ikvienam, kam rūp
Latvijas nākotne un latviešu tauta. Bet vēl vairāk es uzskatu, ka viņai
jābūt, ka mācību grāmatai jebkuram, kas ir Latvijas patriots un cilvēks,
kas grib saistīt savu karjeru ar Latvijas politiku. Un ja Latvijas politikā būs
vairāk tādu, ka Raivis Zeltīts, mūsu dzimtenes nākotne ir drošās rokās.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.