logo

Latvija noraidīs jaunas migrantu kvotas, veselības aprūpes sistēmas finansēšanas reforma u. c. politiskās aktualitātes šonedēļ

05.10.2017 Rihards Kols Saeimā

Rihards Kols

Ar šīs dienas Saeimas sēdes aktualitātēm iepazīstina Rihards Kols:

Aizvadīta spraiga un notikumiem bagāta nedēļa. Iesākumā vēlos vērst uzmanību uz šīs nedēļas notikumiem Spānijā, kas saistīti ar Katalonijas neatkarības referenduma notikumiem. Lai arī kāda būtu attieksme pret Katalonijas neatkarības centieniem, uzskatām, ka Spānijas centrālās vadības rīcība, apspiežot un izvēršot vardarbību pret savas valsts civiliedzīvotājiem, ir nepieņemama un ir pelnījusi nosodījumu. Šādi jautājumi šodienas Eiropā ir jārisina ar diplomātijas, nevis ieroču un policijas palīdzību, tāpēc ceram uz situācijas deeskalāciju un normalizēšanos.

Šodienas Saeimas sēdē skatīti daudzi būtiski jautājumi un pieņemti ne mazāk svarīgi lēmumi. Tāpēc, uzreiz pievērsīšos ieskatam par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem.

Tālākai izskatīšanās komisijās nodoti divi likumprojekti – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums un Veselības aprūpes finansēšanas likums.

 Ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un pārvaldības likumu vēlamies risināt dažādus sabiedrisko mediju pārvaldības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citus jautājumus, lai stiprinātu caurspīdīgu, stabilu un saturiski augstvērtīgu sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – darbu , vienlaikus nodrošinot tā atklātu pārvaldību un atbildību sabiedrības priekšā. Tāpat jaunā likuma ietvaros paredzēts veidot atsevišķu – Sabiedrisko mediju padomi, kas nodarbotos tieši ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldību. Ņemot vērā, ka līdz šim eksistējošais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis ir apgrūtinājis šo mediju attīstību, šis likumprojekts ir ļoti labs rāmis, lai risinātu gan iekšējās, gan ārējās pārvaldības un kvalitātes jautājumus sabiedriskajos medijos.

Šodien arī lēmām izskatīšanai komisijās nodot Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Šis likumprojekts ietver būtiskas atbildes par valsts apmaksātu veselības aprūpes nodrošinājuma nākotni un uzskatāms par loģisku turpinājumu veselības aprūpes sistēmas reformas plāniem. Ņemot vērā kritiskos atzinumus un trauksmes celšanu par akūtām problēmām mūsu veselības aprūpes sistēmā gan no mediķu un medicīnas iestādēs nodarbināto, gan pacientu, gan arī tādu starptautisku organizāciju kā OECD puses, novērtējam šī jautājuma operatīvu virzīšanos uz izskatīšanu un apstiprināšanu Saeimā.

Galīgajā lasījumā šodien lēmām par Konkurences likuma grozījumiem, kas nepieciešami, lai lietas konkurences jomā varētu izskatīt efektīvāk un, lai pilnveidotu konkurences tiesību pārkāpumos cietušo personu aizsardzību. Ieviešot šos grozījumus, nodrošināsim godīgāku konkurenci, kā arī aizliegsim tirgus dalībnieku diskriminēšanu, tādā veidā novērstu atšķirīgu konkurences apstākļu radīšanu vai jebkā citādi kavētu konkurenci.

Kā mums visiem zināms, ka Latvijas Republikas himna ir viens no svētākajiem mūsu valsts simboliem, un ikvienam ir pienākums pret to izturēties ar cieņu, tā parādot cieņu pret tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts pamatā. Lai novērstu gadījumus, kad persona izrāda necieņu ne tikai pret Latvijas valsts himnu, bet arī pret tās atveidojumu (tas ir – kad kāds no himnu veidojošajiem elementiem, piemēram, teksts ir, atainots atsevišķi vai citādi, nekā tas noteikts likumā) ar grozījumiem likumā “Par Latvijas valsts himnu” turpmāk tiks paredzēta administratīvā atbildība par necieņas izrādīšanu arī Latvijas valsts himnas atveidojumiem. Šādā veidā nodrošināsim valsts himnai kā svarīgam, mūsu valsti definējošam simbolam – tam pienācīgo aizsardzību un cieņu.

Šodien arī atbalstījām komplekso grozījumu ietvaros Tieslietu ministrijas iniciētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuros, ņemot vērā, ka turpmāk noziedzīgi iegūtas mantas definīcijas un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesiskais pamats būs noteikts Krimināllikumā, tiek precizētas likumā dotās atsauces. Šie ir precizējoši, uz grozījumiem Krimināllikumā un saistītos likumprojektos saistīti grozījumi, kuru kompleksais mērķis ir novērst aktuālākās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā. Šobrīd trūkst efektīva tiesiskā regulējuma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei, tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas likumā kopējās situācijas uzlabošanai.

Un, noslēdzot šodienas aktuālāko lēmumu likumprojektu jomā apskatu, vēršu uzmanību uz grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Domāju, reti kurš būs palaidis regulāros aso diskusiju uzliesmojumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam un to kārtību, kādā tās tiek izsniegtas vai atteiktas, un attiecīgo Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 2018. gada 1. jūlija atcelt līdzšinējo pielaižu nepiešķiršanas pārsūdzības kārtību. Satversmes tiesas lēmums par pielaidēm valsts noslēpumam apstiprināja NA bažas, ka valsts noslēpuma pieejas nodrošināšanas kārtībā un procesā ir būtiski trūkumi, kas to padarīja faktiski prettiesisku. Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu to, kādā pieeju valsts noslēpumam zaudējis cilvēks var pārsūdzēt tās zaudēšanu – esošā kārtība faktiski liedz atļauju zaudējušajam vai neieguvušajam cilvēkam pieeju tiesai šī vārda institucionālajā nozīmē. Esam pārliecināti, ka grozījumi šajā likumā patiešām ir nepieciešami, lai novērstu Satversmes tiesas konstatētās nepilnības un lai dotu cilvēkiem iespēju aizstāvēt savas tiesības, kā noteikts likumā – tiesas ceļā.

Noslēgumā, dažas NA aktualitātes. Šonedēļ NA tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību saistībā ar pēdējā laikā publiskajā telpā nonākušo informāciju, kas liecina, ka dažādos sektoros tiek īstenota sistemātiska politika aplokšņu algu izmaksāšanā, kas kropļo konkurenci un samazina kopējo valsts labklājību. Turpināsim sekot notikumu attīstībai un esam gatavi sadarboties gan ar VID, gan citām instancēm, lai “pārlauztu” iespējamību šādu “biznesa modeļu” eksistencei.

Tāpat – esam gandarīti par koalīcijas sanāksmē saņemto apstiprinājumu no Ministru prezidenta, ka Latvijai būs noraidoša pozīcija saistībā ar izskanējušo informāciju par Eiropas Komisijas plāniem starp ES dalībvalstīm atkal uzsākt migrantu pārdales “kvotu” sistēmu, pārdalot 50 000 migrantu no Ēģiptes, Lībijas, Čadas un citām valstīm. Kā iepriekš, tā arī šodien kategoriski iestājamies pret šādiem mehānismiem un uzsveram, ka migrācijas jautājumi ir nacionālu valstu kompetencē.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.