logo

LV 100 un bezgalība

01.01.2018 Raivis Zeltīts

raivis-zeltists-2016.jpg

Spriest par bezgalību pieaugušam cilvēkam varbūt nav pieklājīgi. Šādas pārdomas drīzāk piestāv bērniem. Viņi prot uzdot vissarežģītākos jautājumus. Šie jautājumi reizēm ir arī svarīgākie.

Latvijas simtā gada sākumā aicinu padomāt par bezgalību. Latvijas simtgades logo sevī ietver bezgalības zīmi. Ļoti precīzs vēstījums. Šogad mēs nesvinēsim tikai apaļu Latvijas jubileju. Mēs arī meklēsim atbildi uz jautājumu par mūsu vietu bezgalībā.

Šeit varbūt lasītājiem rodas pārdomas par to, kāda tad Latvijas simtgadei ir saistība ar bezgalību. Paskaidrošu. Jebkuras kultūras pamatā ir jautājums par mūsu vietu bezgalībā. Tas mūs atšķir no zvēriem. Ja cilvēks ir tikai zīdītājs, ko kopā satur fizikas spēki, tad tādām pārdomām nav jēgas. Dzīve notiek tikai šeit un tagad. Tā domā nihilisti un ciniķi, kuri neapzinās ne savu senču centienus, ne atbildību nākamo paaudžu priekšā. Viņiem vienīgā mēraukla ir indivīds, jeb viņi paši. Bet mēs neesam vientuļas salas. Tauta nav statisks lielums ar šajā brīdī dzīvi esošajiem indivīdiem. Tā ir dzīvība pati par sevi. Tā ir ķēde ar daudzām paaudzēm. Vai drīzāk mežs. Šī meža kritušie koki ir paaudzes, kas ir bijušas. Viņi kļūst par stiprinājumu paaudzēm, kas vēl būs. Šis mežs ir sistēma, kurā visi ir savstarpēji saistīti un nepieciešami. Nihilisti un ciniķi gandrīz vai burtiski aiz kokiem neredz mežu.

Simts gadi šai dzīvībai ir vien īss mirklis. Tomēr gana nozīmīgs mirklis, lai pēc tā vērtētu tautas īpašības. “Neiznīcināms kā latvietis – tāds ieraksts derētu salīdzināmā tautu psiholoģijā.” Tā ir rakstījusi Zenta Mauriņa. Šī izturība īpaši raksturo mūsu tautas pēdējos simts gadus.

Kas gan var iedvesmot cilvēkus uz varonību, uz mākslu, uz sevis ieguldīšanu ģimenes, tautas un valsts labā? Kā tauta var kļūt neiznīcināma? Caur apziņu, ka mēs paši turpināsim dzīvot kā daļa no mūžības. Tāpēc, ka turpināsies mūsu izdarītais tautas labā. Gandrīz katra latviešu paaudze ir izcīnījusi cīņas par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Vai viņi domāja par savu komfortu? Par savu individuālo eksistenci? Nē – viņi domāja par to, lai latviešiem būtu iespēja turpināt būt latviešiem. Lai mums būtu iespēja būt mums pašiem.

Mācīsimies būt pateicīgi par to! Pateicīgi ar saviem darbiem Latvijas labā. Mācīsimies būt mēs paši! Cīnīsimies par iespēju mūsu bērniem un mazbērniem dzīvot un augt latviskā vidē! Iespējams, ka tieši šis gads tam būs izšķirošs. Nav runa tikai par vēlēšanām. Nesnaudīs ne imigrācijas, ne citu “vērtību” lobisti. Ja apzināsimies savu atbildību mūžības priekšā, tad mums viss izdosies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.