logo

Melbārde: “Nekustamo īpašumu centralizēta pārvaldība nav sevi attaisnojusi”

31.08.2017 Ginta Bormane Valdībā

dace-melbarde-dobele-20170529 (2)

Kultūras ministrija (KM) un kultūras ministre Dace Melbārde personīgi nav īpaši pārsteigta par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Jau ziņots, ka īpašā likumā nostiprinātais, jau piekto reizi pārliktais termiņš bija 2018. gada 1. oktobris. Ministre norāda, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ acīmredzot ir neefektīva.

“Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013. gada nogalē, taču realitātē – VNĪ neizdarības dēļ – būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem, vairs nepārsteidz,” akcentē D.Melbārde.

Tāpat ministre piebilst: „Grūti pat saskaitīt, kurš pēc kārtas ir Okupācijas muzejs, jo teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Piemēram, tikko pagaidu mājvietu Tabakas fabrikā radis Jaunais Rīgas teātris. Uzsākot šī projekta vadību, VNĪ paziņoja, ka 2016./2017.gada teātra sezonā aktieri varēs atriezties jau pārbūvētā un restaurētā Lāčplēša ielas namā. Šodien šis termiņš pārcelts uz 2021. gadu. Ļoti līdzīga situācija ar darbu pabeigšanas termiņu kavējumiem ir arī pārējos kultūras objektos. Ņemot vērā mūsu līdzšinējo sadarbību ar VNĪ, pilnībā pievienojos Kaspara Gerharda paustajam aicinājumam finanšu ministrei – VNĪ darbs ir nopietni jāizvērtē un šāda projektu vadība turpmāk ir nepieļaujama,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

Jau š.g. 20. marta Sadarbības padomē, izskatot jautājumu par Okupācijas muzeja pārbūves virzību, tika pieņemts zināšanai kultūras ministres paustais viedoklis, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekts, ko VNĪ iesniedza VARAM, ir nepilnīgs. Redzot projekta virzību, ministre norādīja, ka VNĪ vadībā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, jo Okupācijas muzeja pārbūves projekts nav vienīgais, kura īstenošanā redzamas lielas problēmas un finansiāli zaudējumi. Diemžēl, samilzušās problēmas turpinās arī pēc iepriekšējā valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Tola atkāpšanās no amata.

Kā kavējuma iemeslus Okupācijas muzeja pārbūvē VNĪ min vairākus iemeslus – neskatoties uz nepilnībām, projekts nav laikus apstiprināts VARAM, tāpat piesaukts tiek arī KM lūgums veikt izmaiņas projektā. Tiesa, respektējot demokrātiskas sabiedrības un labas pārvaldības principus, pēc diskusijām ar nozares profesionāļiem un sabiedrību KM šī gada pavasarī lūdza VNĪ veikt salīdzinoši nelielas izmaiņas muzeja fasādes risinājumā, kā arī ieejas vestibila konfigurācijā. Taču šīs izmaiņas, kā to pavasarī apstiprināja arī VNĪ projekta vadītāji, varēja paildzināt projekta virzību par pāris dienām, nevis rosināt sesto reizi pārlikt termiņu.

„Latvijas Okupācijas muzejs un piemiņas memoriāls nav kārtējais būvlaukums, abas celtnes iemieso būtisku Latvijas vēstures daļu, un neizdarības projekta vadībā ir nepieņemamas,” akcentē kultūras ministre, aicinot visas iesaistītās puses izrādīt pienācīgu cieņu arī projekta autoram, izcilajam latviešu arhitektam Gunaram Birkertam, kurš nesen aizgājis mūžībā.

Tāpat kultūras ministre uzsver, ka šobrīd septiņi no desmit VNĪ aktuālajiem būvniecības objektiem ir kultūras būves, un darbu pabeigšanas termiņi vairākkārt pagarināti absolūti visos projektos. Šāda projektu vadība neļauj plānot iesaistīto kultūras iestāžu darbu ilgtermiņā. Turklāt ir bijuši vairāki gadījumi, kad KM nozares infrastruktūras sakārtošanai piesaistīto finansējumu, īpaši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ir jāskaita atpakaļ valsts budžetā vai arī jāmeklē papildus finansējums projektu sekmīgai īstenošanai, jo darbi netiek sākti un pabeigti VNĪ solītajos termiņos.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.