logo

Mums svarīgāks saturs, nevis politiskie darījumi. LA saruna ar NA ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu (1)

10.07.2015 Māris Antonevičs Latvijā

Foto: Timurs Subhankulovs, LA
Foto: Timurs Subhankulovs, LA

Raivis Zeltīts politikā iesaistījās pirms pieciem gadiem, vēl būdams vidusskolnieks. Šobrīd viņš ir Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un valdes loceklis, kā arī Mārupes domes deputāts. Strauja izaugsme… 
R. Zeltīts uzskata, ka to pašu varētu teikt arī par Nacionālo apvienību, kurai šobrīd esot nostiprināšanās laiks.

– Rodas iespaids, ka ģenerālsekretārs Nacionālajā apvienībā ir tāds nestabils amats. Priekšsēdētāji paliek tie paši, bet ģenerālsekretāri ik pēc laika mainās. Ar ko tas skaidrojams?

– Ģenerālsekretāra amats vairāk saistīts ar partijas iekšējām lietām. Droši vien izskaidrojums ir tāds, ka pati partija kopš 2010. gada ir atradusies pārmaiņu procesā. Notika “Visu Latvijai” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apvienošanās, tai bija vairākas stadijas, un nu gan juridiski, gan pēc būtības mēs esam viena partija. Tagad ir nostiprināšanās laiks.

– Ko tas nozīmē?

– Tā kā tuvākajā laikā nav paredzamas ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanas, var veltīt vairāk laika partijai, tās organizatoriskajai struktūrai, darbam ar jauniešiem. Partija ir piedzīvojusi strauju izaugsmi – pirms pieciem gadiem mūs neviens negribēja ņemt vērā, bet tagad NA ir Saeimas priekšsēdētāja amats, vairāki ministri un nozīmīga vieta Latvijas politikā. Arī reģionāli mēs esam izpletušies, biedru skaits ir pieaudzis. Taču tas prasa strukturēšanu, informācijas aprites uzlabošanu un citus organizatoriskus pārkārtojumus. Tas ir ģenerālsekretāra pienākums.

– Viens no pienākumiem, ar ko nodarbojas partiju ģenerālsekretāri, ir ziedotāju piesaistīšana. Tas laikam jums ir vairāk ģenerālsekretāra vietnieka Lūša kunga pārziņā? Viņš ir tāds saimniecisks cilvēks, labāk pārzina uzņēmēju vidi…

– Man ir divi vietnieki – Aigars Lūsis un Ēriks Eriksons. Lūša kungs man palīdz ar savu pieredzi un taktiķa spējām, taču tik konkrēta pienākumu sadalījuma mums nav.

– NA politiskais tēls ir diezgan jauneklīgs, taču pēdējos gados ir dzirdēts arī viedoklis, ka tā vairs nav tā pati partija, kuras biedri ar kailām krūtīm ziemas salā stāvēja pie Saeimas, protestējot pret Abrenes atdošanu. Daži toreiz ironizēja, bet pasākums bija tik ievērojams, ka to atceras vēl tagad. Taču nekas tāds sen nav bijis.

– Tas bija laiks, kad “Visu Latvijai” bija ārpusparlamenta partija, un šajā attīstības stadijā bija nepieciešams sevi parādīt, izmantojot arī neierastas metodes. Tagad mēs par savām idejām varam cīnīties Saeimā, koalīcijas padomē un valdībā, un tas ir labi. Taču NA jaunieši ik pa laikam rīko arī citādus pasākumus. Piemēram, 18. novembra lāpu gājiens ar katru gadu piesaista lielāku dalībnieku skaitu. Tāpat nav zudusi savulaik “Visu Latvijai” aizsāktā 16. marta tradīcija veidot karogu aleju pie Brīvības pieminekļa. Galvenais ir saturs, nevis forma.

– Taču arī ministru amatos no NA pārsvarā nonāk vecie tēvzemieši. Vai tā ir neuzticība, ka jaunie nespēs darboties šajā vidē?

– Pieredze nāk ar laiku. Piemēram, pats nedomāju, ka būtu labāks ministrs nekā pašreizējie. NA nav tāda dalījuma – jaunie un vecie. Mēs skatāmies, kurš būtu piemērotāks konkrētajam amatam. Protams, jāņem vērā politiskā vide…

– Kā to varētu raksturot?

– Pamatā tā nav mainījusies kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, lai gan ir mainījušās partijas un to nosaukumi. Nesen Levita kungs to trāpīgi raksturoja – Latvijas politikā forma dominē pār saturu. Mūsu partija mēģina vairāk piedāvāt saturu, tāpēc arī amatu dalīšana un ministru kandidatūras mums nav pirmajā vietā. Kad Zatlera Reformu partija mēģināja veidot koalīciju ar “Saskaņu”, mūsu prioritāte bija, lai šāda koalīcija netiktu izveidota, mums pat nācās piekāpties amatu sadalē, kas citām partijām varētu šķist nesaprātīgi. Latvijas partijas ir pieradušas domāt četru gadu vēlēšanu ciklā, nevis ilgtermiņā.

– Kā atšķirīgā pieeja ietekmē attiecības valdošajā koalīcijā?

– Kā Raivis Dzintars reiz teicis – valdība nav draugu klubs. NA noteikti neplāno kaut ko šūpot. Turklāt es šobrīd neredzu citas kombinācijas.

– Tas, ka jūs neredzat, vēl nenozīmē, ka tādu variantu nav citiem. Ir taču versijas par valdību bez NA, ja tā pārāk uzstās uz savu viedokli.

– Man tomēr šķiet, ka “Vienotība” labāk pacietīs mūs nekā paļausies uz to, ka svarīgu balsojumu izšķir, piemēram, Artusa Kaimiņa balss. Bet iet kopā ar “Saskaņu” diez vai kāda partija šobrīd uzdrošinātos.

– Nav jau jāiet kopā, ja var vienoties slepeni, kā tas acīmredzot notika Valsts prezidenta vēlēšanās.

– Tā var darīt atsevišķos jautājumos, un tas ir noteikts rādītājs attiecībām koalīcijā. Taču diez vai uz šī pamata var izveidot darbaspējīgu valdību.

– Pēdējā laikā gan pārmetumus par sadarbošanos ar “Saskaņu” saņēmusi arī Nacionālā apvienība. Runa ir par tā sauktajiem “tikumības” grozījumiem Izglītības likumā. Skandalozākais bija ārlietu ministra Edgara Rinkēviča “Twitter” ieraksts, ka NA kopā ar “Saskaņu” grib nodot Latviju Krievijai, par ko viņš, starp citu, vēlāk neatvainojās. Taču ir arī citi, kas to pašu saka nedaudz maigākā formā.

– Tas ir stratēģisks paņēmiens, kā nomelnot politisko pretinieku. Jautājums ir – vai vienošanās notiek par bāzes vērtībām vai par kādiem otršķirīgiem jautājumiem. NA nav noraidījusi kādu ideju tikai tāpēc, ka tā nāk no opozīcijas. Varbūt ar to atšķiras mūsu izpratne par politisko kultūru – mums svarīgāks ir saturs, nevis politiskie darījumi. Nevienam jau nav monopoltiesības uz tikumību – ne Putinam, ne “Saskaņai”, ne mums. Patiesībā pārsteidzoši, ka par to ir tik skaļas diskusijas.

– Viena no versijām ir, ka patiesībā jau politiķus tikumība tik ļoti neuztrauc, tā tikai tiek izmantota pretrietumnieciska noskaņojuma radīšanai, kā to jau Krievijā veiksmīgi dara Putins un Kremļa propaganda.

– Tāpēc nevajag Putinam dot šo ieroci. Ja nav neviena cita, kas runā par tikumību, tad cilvēki sāk klausīties Putinu, lai gan nekāda tikumīgā mūsdienu Krievija nav. Varam paskatīties, kādas tur ir problēmas, piemēram, ar alkoholismu un korupciju… Manuprāt, tie, kas cenšas tikumību pasniegt kā putinisma paveidu, paši visvairāk kalpo Krievijas propagandas interesēm. Ja ir kāda robežšķirtne – tad tā ir starp Latvijas patriotiem, arī liberāli noskaņotiem, lojāliem mazākumtautību pārstāvjiem vienā pusē un Kremļa atbalstītājiem otrā pusē. Nevis starp putinistiem un t. s. sorosītiem.

– Ja paskatīsimies pagātnē, pirms Ukrainas notikumiem Krievijas un Rietumu politiskās domstarpības bija tieši šajos jautājumos. Tagad, protams, tas ir mainījies.

– Jā, Rietumi pret Krieviju nereti ir izmantojuši šo ideoloģisko kārti. Taču mēs noteikti nestāvam nevienā no šiem diviem virzieniem. Daudz nopietnāki ir Krievijas centieni apdraudēt citas valstis un apšaubīt to tiesības uz pastāvēšanu. Tas ir drauds, par kuru mums jāuztraucas.

– Interesanti, ka diskusijas par tikumību gan parasti sašaurinās uz vienu tēmu – seksuālo orientāciju un visu, kas ar to saistīts. Vai tiešām uz to jāskatās šādi?

– Tikumība jau ir minēta Satversmē, un nav skaidrs, kāpēc ir tik nepieņemami, ka tā tiek nostiprināta arī citos likumos. Diemžēl daļa sabiedrības cilvēka būtību tiecas reducēt tikai līdz seksualitātei. Pat līdz tādām provokācijām kā rozā skapja novietošana pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, jo it kā kāds esot baumojis, ka viņš bijis homoseksuāls. Vai tiešām tas ir aktuālākais? Acīmredzot dažus cilvēkus tas ļoti satrauc. Taču NA uz tikumību skatās plašāk – tā ir sabiedriskā un politiskā ētika dažādos aspektos. Daži teic, ka mēģinājumi stiprināt tikumību ar likumu ir liekulība un tas nemaz neesot iespējams. Bet tas ir valsts uzdevums. Valsts ir vērtību orientieris, tā nevar būt neit­rāla pret vērtībām.

– Kā no šā viedokļa izskatās mūsdienu Latvijas jaunatne?

– Jaunieši ir tā tautas daļa, kas ievada latviešu tautas atjaunošanos, jo pagājušajā gadsimtā mums ir bijusi ļoti liela negatīvā selekcija – divas okupācijas, kari, represijas, bēgļi… Kāda ir mūsdienu Latvijas jaunatne? Manuprāt, tendences ir labas, jaunieši kļūst patriotiskāki. NA jaunatnes organizācija noteikti ir tā vieta, kur jaunieši var pilnveidoties garīgi un fiziski, iesaistīties sabiedriskajā darbā un gūt pieredzi, lai veidotu latviskāku un tikumiskāku vidi ap sevi.

– Savā interneta dienasgrāmatā, analizējot liberāļu taktiku, esat rakstījis: “Pastāv tā sauktā salami taktika, ko izmanto gadījumos, kad nepieciešams panākt kādas revolucionāras pārmaiņas, kuras uzspiežot uzreiz tiktu panākta sabiedrības pretestība un vainīgā atmaskošana. Tāpēc vispirms cilvēkus pārliecina, ka piedāvājums nav nekas šausmīgs, bet tas jāuztver tikai tā visšaurākajā un visnekaitīgākajā nozīmē. Vēlāk, kad sabiedrība pie tā jau pieradusi, tiek sperts nākamais solis un tā uz priekšu.” Vai nacionālisti arī nevarētu izmantot šādas dažādas taktikas savu mērķu sasniegšanai?

– Mums ir vieglāk, jo mums nav jācenšas sabiedrību apvest ap stūri. Varam savas idejas stāstīt atklāti un zinām, ka tās gūs atbalstu. Mēs vienkārši gribam nosargāt to, ko izcīnījuši mūsu senči, – ka mums ir sava valsts, ka mēs esam saimnieki savā zemē, ka Latvija ir latviska. Tā nav nekāda mākslīga ideoloģija, bet dabiska lieta. Mums tikai tas jāatgādina.

– Vai ar to pietiek? Pirms trim gadiem notika referendums par valsts valodas statusu krievu valodai, pilsoņi to noraidīja. Tajā pašā laikā divvalodība arvien vairāk izplatās – nupat, piemēram, sabiedrības iniciatīvu portāls “ManaBalss.lv” publicējis krievu valodas versiju. Tas nebūt nav vienīgais piemērs. Tiek gan stāstīts, ka arvien vairāk krievu jaunieši labi runā latviski, tomēr viņus it kā mēģina no tā atturēt.

– Jāatzīst, ka pretējā puse ir ļoti aktīva, izmantojot dažādas sabiedriskās organizācijas un fondus un pieejamo finansējumu. Interesanti, ka, piemēram, praida dienā visi sabiedriskie mediji par to vien stāsta un priecājas, kamēr bija jāgaida daudzi gadi, līdz beidzot televīzija parādīja mūsu 18. novembra lāpu gājienu.

– Ja jūsu idejām ir sabiedrības vairākuma atbalsts, kāpēc tas neatspoguļojas vēlēšanu rezultātos?

– Daļa vēlētāju vienmēr balso par varas partiju, šajā brīdī tā ir “Vienotība”. Lai gan jāņem vērā, ka pēc laika tomēr daļai varas partijas atbalstītāju rodas vēlme pēc pārmaiņām, kā tas notika ar “Latvijas ceļu” un Tautas partiju. Arī Zaļo un zemnieku savienībai ir savs specifiskais vēlētāju loks, kas ir nacionāli noskaņots, tomēr viņus piesaista Aivara Lemberga personība vai ZZS politiskais noturīgums.

– Bet kas ZZS ir pēc būtības? Bijušais NA ģenerālsekretārs Aigars Lūsis parasti ZZS minēja kā nacionāļu tuvākos sabiedrotos.

– Es teiktu, ka tas ir politiskais spēks, kuram visvairāk raksturīga formas dominance pār saturu. Tur ir gan daudzi nacionāli no­skaņoti cilvēki, gan cilvēki, kurus būtu grūti nosaukt par nacionāliem. Skaidrs, ka mums būs jāsastrādājas.

– Valsts prezidenta vēlēšanās NA bloķējās ar “Vienotības” liberālo daļu…

– Egils Levits ir augsta līmeņa politiķis, kurš tik labi prot pasniegt nacionālo ideju, ka tai piekrīt pat Ilze Viņķele… Es domāju, tas būtu tikai labi, ja mēs varētu atrast kopsaucējus ar liberāli noskaņotajiem latviešiem un mazāk strīdēties par nebūtisko. Diemžēl šī grupa parasti kļūst ļoti kareivīga, tiklīdz kaut kas neatbilst viņu nostādnēm.

– Vai NA ir plānojusi turpināt sadarbību ar Levita kungu?

– To noteikti vajadzētu darīt, taču par sadarbības formām pagaidām nav lemts. Tas nav bieži, ka kāds pieredzējis un cienīts cilvēks ir gatavs riskēt ar savu reputāciju, iesaistoties politikā, tāpēc es ļoti ceru, ka Levita kungs turpinās aktīvi piedalīties Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

 

Pārpublicēts no Latvijas Avīzes

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • trafix 1

    20.07.2015 10:09

    Runājot skaidru valodu,mums te ir darīšana ar lielu riebeklību.Divas vadošās partijas V un SC ir citu ,svešu kungu kalpi,ZZS ir bijušās padomju nomenklatūras darboņi,zagļu fiesta,kas sekmīgi darbojās toreiz un ir pielāgojušies tagadnei. NA ,ejot uz bezgalīgiem komromisiem,soli pa solim zaudē tautas atbalstu.Un nav ko mānīt citus un sevi. Bēgļu jautājums.....- NA it kā ir pret,bet kompromiss notika. Ja valdība rīt paziņos,ka atsakās vo Latvijas valsts neatkarības,NA būs pret,bet fakts notiks tik un tā..........Kompromisu politika IR novedusi pie garīgās nāves.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.