logo

NA frakcijas viedoklis par aizvadītajā Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem

19.06.2017 Rihards Kols Saeimā

Foto: Saeimas kanceleja
Foto: Saeimas kanceleja

Atskatoties uz šodienas Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem, vēlos izcelt dažus – no Nacionālās Apvienības viedokļa būtiskākos – skatītos jautājumus.

Dzīvojot informācijas tehnoloģiju revolūcijas laikmetā, ļoti būtiski ir arī šodien skatītie grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā. Likumprojekts paredz, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV uzdevumus un tiesības attiecībā uz Aizsardzības ministriju un tās padotībā esošajām iestādēm, kā arī uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veiks Militārās izlūkošanas un drošības dienests, bet attiecībā uz citām valsts un pašvaldību institūcijām un juridiskajām personām – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Ar grozījumiem arī tiek noteikts abu institūciju pienākums savstarpēji apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju. Tāpat grozījumi paredz piešķirt CERT.lv tiesības uz ne ilgāk kā 24 stundām atslēgt IP adresi Latvijā, ja tā apdraud informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu vai interneta lietotāju drošību. Grozījumu mērķis ir novērst un mazināt interneta lietotāju apdraudējumu, kas tiek radīts, izmantojot “.lv” reģistrētu domēna vārdu, un šos grozījumus šodien atbalstījām.

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir temats, kas sabiedrībā un jo īpaši mediju un pašvaldību pārstāvju vidū ir izraisījis asu debašu vētru kontekstā ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Grozījumi precizē, ka šī likuma noteikumi neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem – pašvaldību izdevumi nav uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem, un pašvaldību izdevumu problemātika ir jārisina likumā “Par pašvaldībām”. Tāpat no likuma izslēgta normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu – šis aspekts palīdzēs pasargāt arī Latvijas informatīvo telpu: mediji nevarēs izvairīties no atbildības, izplatot nepatiesas ziņas, ko radījušas citu valstu informācijas aģentūras.

Trešajā lasījumā šodien atbalstījām grozījumus Komerclikumā, kas tapuši pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas par nepieciešamību pārskatīt normatīvo regulējumu par saistīto pušu darījumu izvērtēšanu, saskaņošanu un atklāšanu. Grozījumi, cita starpā, paredz uzņēmējiem, kuri nebūs sasniedzami juridiskajā adresē, piemērot vienkāršoto likvidāciju, kā arī mazināt administratīvo slogu.

Šodien arī joprojām nemainīgi un neizprotami aktuāli ir grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespēju dzīvniekus izmantot atrakcijās un cirkos. Šodien, jau atkal, pie Saeimas vēl skaļāk nekā iepriekš pauž dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas un aktīvisti, kuri, tāpat kā Nacionālā apvienība, ir neizpratnē par centieniem turpināt atcelt jau iepriekš pieņemtos lēmumus un “caur sānu durvīm” tomēr atļaut turpināt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkos. Savvaļas sugu dzīvniekiem, arī nebrīvē dzimušajiem, nav iespējams nodrošināt piemērotus un atbilstošus dzīves apstākļus cirkā. Priekšlikums arī turpmāk atļaut cirka izrādēs izmantot nebrīvē dzimušus savvaļas sugu dzīvniekus, nosakot “īpašu atļauto dzīvnieku sarakstu” pēc būtības rada draudus, ka aizliegums pēc būtības vairs nedarbosies un rada iespēju turpināt šo destruktīvo tendenci izmantot savvaļas dzīvniekus “izklaidei”. Šādu “robu” veidošanas mēģinājumi jautājumā, par kuru panākts sava veida konsensus gan Saeimā, gan sabiedrībā, nav pieļaujama un tikai radīs arvien lielāku plaisu starp sabiedrību un valsts institūcijām. Nacionālās apvienības viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs – savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkos ir jāaizliedz, neatkarīgi no to dzimšanas vietas vai to atrašanās kādos sarakstos. Esam gandarīti, ka grozījumi par savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā ir, guvis Saeimas deputātu, vairākuma atbalstu, balsojot trešajā un galīgajā lasījumā.

Un noslēgumā vēlos apsveikt Jēkabu Straumi ar iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā, kuru atbalstīja arī Nacionālā apvienība. Ilgstoši esot bez vadītāja un atrodoties publisku strīdu un debašu vidū, KNAB kā institūcija ir tikusi novājināta un tās darbs – teju paralizēts, nopietni iedragājot sabiedrības uzticību gan KNAB, gan pat pašiem valsts pamatiem. Tāpēc ceram un paļaujamies uz Jēkaba Straumes profesionalitāti un spēju izpildīt jau publiski nosauktos mērķus – atjaunot sabiedrības uzticēšanos KNAB darbam un veidot KNAB par institūciju, kas patiešām efektīvi gan apkaro, gan novērš korupciju Latvijā.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.