logo

NA politiskās aktualitātes: Drošības stiprināšana, izmaiņas VID un grozījumi Patvēruma likumā

03.03.2017 Rihards Kols Saeimā

632616_640x420

NA frakcijas viedokli pauž deputāts Rihards Kols

Šodien atskatīšos uz būtiskākajiem NA skatījumā šodienas Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Sākšu ar ļoti būtisku likumprojektu kopumu, ko šodien atbalstījām nodošanai tālākai izskatīšanai komisijās Saeimā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju – apstākļus, kad Krievija izvērš mērķtiecīgas aktivitātes, tā mēģinot destabilizēt Eiropu – Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts drošību. Līdz ar NATO izstrādāto Gatavības rīcības plānu un Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem, NATO dalībvalstu bruņotie spēki tiks izvietoti Baltijas jūras reģionā un Latvijā, šo spēku paredzēto uzdevumu veikšanai nepieciešams juridiski skaidrs definējums par šo spēku tiesisko statusu un tiesībām Latvijā. Ar mērķi pilnveidot mūsu Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar NATO valstu sabiedrotajiem ārkārtas situācijās un miera laikā, atbalstījām turpmākai izskatīšanai komisijās virzītos grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā par Ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā.

Valsts drošības kontekstā būtiski ir arī iniciētie grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam ir divas izmeklēšanas iestādes – finanšu policija un muitas policija – kas veic operatīvo darbu un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā. Jaunie likuma grozījumi paredz šo abu operatīvo iestāžu apvienošanu, tā samazinot izmeklēšanas iestāžu skaitu, optimizējot un centralizējot Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības, tādā veidā veicinot vadītāju skaita samazinājumu un izmeklētāju skaita palielinājumu, kā arī veicinot Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu efektīvu izpildi. Uzskatām, ka šie ir būtiski un atbalstāmi grozījumi, lai sekmētu dienesta uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, gan arī, kas būtiski, sabiedrības uzticības vairošanu Valsts ieņēmumu dienestam, tāpēc atbalstījām likumprojektu pirmajā lasījumā.

Savukārt trešajā un galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Bērnu tiesību likumā, tā precizējot un aptverot iepriekš veikto grozījumu kopumu, kas paredz iegrožot alkoholisko dzērienu un smēķēšanas produktu reklāmas un izplatības ietekmi uz bērniem. Ar agresīva tabakas industrijas lobija un maldinoša mārketinga palīdzību elektronisko cigarešu izplatība bērnu un jauniešu vidū pieaugusi dramatiskos apmēros. Lai gan industrija elektroniskās cigaretes pozicionē kā nekaitīgu un pat vēlamu alternatīvu tabakas smēķēšanai – teju kā konfektes – fakts, ka e-cigaretes ir tabakas produkts, paliek nemainīgs. Tāpat – alkoholisko dzērienu lietošana ir aizliegta līdz 18 gadu vecumam, tāpēc ar grozījumiem precizējam arī faktu, ka bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību vai reklāmu. Uzskatām, ka bērni ir jāaizsargā no tieša, uz viņiem vērsta veselībai nelabvēlīgu produktu reklāmas pārpildītajā publiskajā telpā, turklāt agresīvs, uz bērniem vērsts mārketings un to pakļaušana šo produktu mārketinga vai faktiskajai iedarbībai, kuru lielākās daļas lietošana nepilngadīgajiem ir aizliegta ar likumu, ir, maigi izsakoties, absolūti neētiska.

Noslēgumā – par trešajā un galīgajā lasījumā NA atbalstītajiem grozījumiem Patvēruma likumā, kas paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi. Īsumā – šie grozījumi paredz, ka, ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas. Šie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, taču saredzam, ka cītīgāk ar patvēruma meklētājiem jāstrādā arī mentoriem, kuru darbam bēgļu programmā atvēlēta ne maza summa – 666 000 eiro. Mērķtiecīgi jāskaidro latviešu valodas apguves nepieciešamība darba iegūšanai un lai spētu iekļauties sabiedrībā. Un tikai pēc tam jāaktualizē pabalstu apjoma jautājumi.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.