logo

NA politiskās aktualitātes: latviešu leģionāru piemiņa, drošības stiprināšana, trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisms

17.03.2017 Saeimā

Foto: Juris Vīgulis, Saeimas Kanceleja
Foto: Juris Vīgulis, Saeimas Kanceleja

NA frakcijas viedokli pauž deputāts Rihards Kols

No diezgan plašā to likumprojektu saraksta, kurus šodien Saeima izvērtēja, vēlos pievērst uzmanību dažiem tiem lēmumiem, kas Nacionālās apvienības ieskatā bijuši visbūtiskākie.

Tālākai nodošanai izskatīšanai komisijās atbalstījām grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā un Elektronisko sakaru likumā, kas paredz stiprināt pasākumus kiberdrošības jomā, tostarp iespēju atslēgt “.lv” domēna vārdu drošības incidenta gadījumā. Ņemot vērā informācijas komunikācijas tehnoloģiju attīstību un šo tehnoloģiju lomas pieaugumu gan individuālā, gan arī privātā un valsts sektorā – ikdienā visās sfērās palielinās arī apdraudējuma līmenis valsts un sabiedrības drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Ar IKT palīdzību iespējams traucēt vai pat apturēt kritisku informācijas sistēmu vai sakaru tīklu darbību un tā pat apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko un militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu funkcionēšanu. Precedenti, kas novēroti ārpus Latvijas, pierāda, ka šie ir ļoti būtiski riski sabiedrībai un valsts drošībai, tāpēc šos grozījumus uzskatām par fundamentāli nepieciešamiem un atbalstāmiem.

Šodien arī lēmām par Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma projektu nodošanu tālākai skatīšanai komisijās. Likums izstrādāts, ņemot vērā ANO un OECD rekomendācijas pretkorupcijas jomā trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai – radīt ietvaru trauksmes cēlēju aizsardzībai. Likumprojektu uzskatām par ļoti būtisku un tā virzību atbalstām. Neskatoties uz faktu, ka šobrīd likumprojektā joprojām ir daudzi “nezināmie faktori”, esam gandarīti, ka tas beidzot nonācis līdz Saeimai un paļaujamies, ka komisijas īstenos atbildīgu darbu, lai jau vēlāk mēs varētu balsot par skaidra, precīza un savam galvenajam uzdevumam un vīzijai atbilstoša Trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma iekļaušanu likumā.

Likumprojekts par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi faktiski ir Rail Baltica līguma ratificēšana un kopēja apņemšanās un vīzija par vēlmi integrēt mūsu valstu galvaspilsētas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā un Eiropas transporta tīklā. Šī infrastruktūras projekta nozīmi pārspīlēt nav iespējams, tāpēc, protams, Nacionālā apvienība šodien atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību skatīšanai komisijās.

Otrajā un galīgajā lasījumā atbalstījām, no NA viedokļa, valsts aizsardzībai būtisko likumprojektu par Latvijas valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā, ar šo līgumu nosakot ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, ka arī detalizēti nosakot ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesību un pienākumu ietvaru, uzturoties Latvijā. Sabiedroto spēku, tai skaitā ASV, kā Latvijas stratēģiskā sabiedrotā militārās klātbūtnes nodrošināšana Latvijā ir ļoti nozīmīga mūsu aizsardzības interesēm, un ar šo līgumu virzāmies uz ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā.

Drošības un aizsardzības jomā būtiski arī šodien trešajā un galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts civildienesta likumā, ar kuru, lai nodrošinātu gan labu pārvaldību, gan arī lai pilnvērtīgi izmantotu pieejamos cilvēkresursus un veicinātu to profesionālo izaugsmi, noteikts, ka ierēdni valsts interesēs varēs pārcelt profesionālā dienesta karavīra amatā.

Esam gandarīti, ka pēc lielā “trača” ap CETA (ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums) nolīgumu, atsevišķi Saeimas deputāti, kā šķiet, ir sapratuši ekonomisko partnerattiecību nozīmi un neizrādīja opozīciju šodien arī Nacionālās apvienības atbalstītajam likumprojektam par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma valstīm, ar kura palīdzību veicināsim Dienvidāfrikas attīstības kopienā ietilpstošo valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, veicinot reģionālo tirgu, integrāciju, preču un pakalpojumu tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, tādējādi arī veicinot šo valstu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanos.

Noslēgumā vēlos bilst pāris vārdus par 16.martu, dienu, kad pieminam un godinām latviešu leģionāru kaujas Otrā pasaules kara laikā un pieminam mūžībā aizgājušos, kas atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, aizstāvot mūsu Tēvzemi un mūsu tautu. Mūsu vēsture ir sarežģīta – mūsu vēstures dalībniekus, tās veidotājus, arī leģionārus, kuriem nebija izvēles cīnīties par Latviju Latvijas armijas rindās, ir plosījuši kari un dažādas varas. Mūsu uzdevums ir ar pašcieņu godāt savus cilvēkus, savu vēsturi un upurus, kas nesti par šodienas neatkarīgo un brīvo Latviju.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.