logo

NA RD frakcija: Rīgas domei jāizvērtē publiskās privātās partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

18.01.2018 Pašvaldībās

Agenskalna_tirgus

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu Jurģa Klotiņa, Baibas Brokas, Ievas Holmas un Ģirta Lapiņa sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rīgas domes Īpašuma departaments (ĪD) ir īsā laikā sagatavojis vīziju: Āgenskalna tirgus uz 30 gadiem jānodod nomniekam, kurš tiesības to attīstīt un gūt peļņu iegūs izsoles ceļā. Lēmuma projekts gan paredz, ka nomniekam būs pienākums sadarboties ar Āgenskalna apkaimes organizācijām, kuras tirgus teritorijā rīkotu kultūras pasākumus un citas apkaimes vitalitāti radošas iniciatīvas. Taču praksē sagatavotais scenārijs “30 gadu nomnieks izsoles ceļā” var nest riskus, kas apgrūtinās laikmetīgu Āgenskalna tirgus attīstību apkaimes ļaužu un viesu labākajās interesēs.

Atcerēsimies, ka Āgenskalna tirgus jau 20 gadus bija viena nomnieka rokās, kura rezultātā tirgus ēka ir novesta līdz pirmsavārijas situācijai. Rodas jautājums, kādēļ par katru cenu censties mērķi sasniegt ar pieeju, kas jau izgāzusies. Rīdzinieku interesēs ir dot laiku Rīgas pašvaldībai izvērtēt publiskās privātās partnerības modeli Āgenskalna tirgus attīstībā. Uz kopējā notikumu fona papildus nepieciešamais laiks (līdz 5 mēnešiem) nav jāuzskata par zaudējumu. Kādas priekšrocības tas dotu?

PPP likums izvirza cita līmeņa kvalitātes prasības, pēc kādām ir jāizvērtē projekta finanšu, ekonomiskie un citi aspekti, kas vairāku gadu laikā var ietekmēt attīstības kvalitāti. Āgenskalna tirgus ilgtermiņa attīstību nevar veidot vienkāršota pieeja – telpu nomas attiecības. Pašvaldībai ir jāizvirza augstas kvalitātes prasības un jāizvēlas valsts likumdošanas dotās iespējas ar attiecīgu procedūru tās sasniegt. Tieši PPP ļautu sekmīgi iesaistīt tos laikmetīgos uzņēmējus un NVO, kas jau daudzus gadus rūpējas par Āgenskalna apkaimes vitalitāti un radošumu. Tas ir “Kalnciema kvartāls”, “Pārdaugavas radošais centrs” un citi. RD ir jāuzrunā arī Latvijas lauksaimniecības produktu un mājražotāju apvienības. Āgenskalna tirgus ilgtermiņa attīstībā ir vajadzīga laikmetīga publiskā sektora, komersantu un NVO sadarbība, lai vēsturiskā vieta attīstītos radoši un būtu pievilcīga Rīgas ļaudīm un galvaspilsētas viesiem.

Īpašuma komitejas sēdes laikā Baiba Broka atzina:  “Šobrīd nav iespējams pieņemt kvalitatīvu lēmumu, jo deputātiem ir sniegta tikai pamatinformācija, nav pievienota ieguvumu un risku analīze. Līdz ar to, mūsu priekšlikums ir atlikt šo lēmuma projektu un izvērtēt PPP iespējamību.”

Opozīcijas kolēģi atbalstīja NA priekšlikumu. NA deputātes Baiba Broka un Ieva Holma atturējās balsojumā par nomas izsoles rīkošanu. Baiba Broka uzsver, ka pozitīvi ir tas, ka, pateicoties NA priekšlikumam, Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs deva solījumu, ka ĪD veiks izvērtējumu par PPP modeļa iespējamību Rīgas tirgus teritoriju, tai skaitā, Vidzemes tirgus attīstībā.

 

Informāciju sagatavoja:

Evija Zepa

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Frakcijas referente

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.