logo

NA Saeimas frakcijas viedoklis par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu

26.01.2018 Latvijā

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas viedoklis par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 galaziņojumu Saeimas sēdē 2018.gada 25.janvārī

Sabiedrība no komisijas darba secinājumiem gaidīja skaidru un tiešu novērtējumu par kriminālprocesā izmeklētajām darbībām, kuras veica konkrētas personas. Diemžēl galaziņojums šādu novērtējumu nedod. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums ētisku nosodījumu iepriekš aprakstītajām darbībām neuzskatīja par svarīgu. Nacionālā apvienība uzskata, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir kriminālprocesā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes. Pazīstamais tiesību zinātnieks Egils Levits valsts nozagšanu ir definējis kā neleģitīmu ietekmi uz valsts lēmumiem ārpus demokrātiskā procesa un šīs ietekmes izmantošanu, lai gūtu sev materiālus labumus. Šādas valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas bijušā Saeimas deputāta Aināra Šlesera darbībā, kas tika izvērsta ar nodomu attīstīt termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ar investīciju palīdzību viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs, tajā pašā laikā 2011. gada 18. februārī atbilstošus likuma grozījumus virzot pieņemšanai Saeimā.

Par minētā procesa sekām Nacionālā apvienība cēla trauksmi jau sen. 2011.-2014. gados pieaugošā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nebija pietiekoši sabalansēta ar Drošības policijas spējām pārbaudīt termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas kandidātus. Tas radīja risku valsts drošībai. No 2012 līdz 2014. gadam bija tikai seši gadījumi, kad Drošības policija bija atteikusi uzturēšanās atļauju. Salīdzinoši – 2015. gadā Drošības policija rosināja nepiešķirt termiņuzturēšanās atļaujas 38 ārzemniekiem. Ja būtu izdevies Šlesera plāns par apjomīga skaita termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ar investīciju palīdzību, virzot šo procesu viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs, drošības risks būtu bijis vēl lielāks. Bija un tagad vēl skaidrāk ir saprotams, kāpēc Ainārs Šlesers un viņa pārstāvētais politiskais spēks tā aizstāvēja krievu valodas saglabāšanu mazākumtautību skolās. Krieviski runājošu termiņuzturēšanas atļauju pircēju bērnu varēja mācīties sev komfortablā vidē bez šķietami lieka apgrūtinājuma – latviešu valodas pienācīgas apguves.

Valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas arī vairāku kriminālprocesa liecinieku nodomu shēmā, kas paredzēja vienošanos par konkrētas personas ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē 2010. gada 7. oktobrī, apmaiņā pret Rīgas brīvostas pārvaldes un SIA “Mediju nams” noslēgtu līgumu par maksas reklāmu izvietošanu. Bez iepriekš minēto darbību ētiska nosodījuma un izpratnes, ka valsts nozagšana neatbilst demokrātiskam politiskajam procesam valstī un demokrātijai kopumā, netiek nodrošināts, lai valsts nozagšana nenotiktu arī nākotnē.

Nevar nerunāt arī par to kas noveda pie krimināllietas izbeigšanas. Secināms, ka kriminālprocesa gaitā KNAB nespēja savākt juridiski neapstrīdamus potenciālos pierādījumus. Izmeklēšanu neveicināja arī tas, ka Ģenerālprokuratūra, redzot, ka kriminālprocess ir valstiski nozīmīgs, neizveidoja izmeklēšanas grupu no Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, KNAB izmeklētājiem, lai potenciālos pierādījumus iegūtu un pierādījumus nostiprinātu. Šādu grupu atļauj izveidot Kriminālprocesa likuma 30. pants.

Bažas izraisa izmeklēšanas komisijas galaziņojuma secinājums, kas apšauba tā sauktā oligarhu kriminālprocesa ierosināšanas pamatu, jo secinājumā tiek aicināts izmeklēt kāpēc process vispār tika ierosināts. Oligarhu gadījumā KNABa rīcībā bija pietiekošs operatīvais materiāls, lai kriminālprocesu sāktu. Tobrīd bija aizdomas, ka amatpersonas savu statusu izmanto savai mantkārei un tieši tādēļ – ja pastāvēja kaut mazākās aizdomas, izmeklēšana bija jāsāk. Šobrīd uzsākt jaunu izmeklēšanu par to, kāpēc radās krimināllieta, būtu sabiedrības tracināšana un līdzekļu izšķērdēšana. Šādas izmeklēšanas veikšana sabiedrībai ļautu apšaubīt valsts tiesiskumu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.