logo

Nacionālās apvienības pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai

06.10.2015

photo 5 (1)

I IEVADS

Latvijas Satversmē ir norādīts: Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. To ievērojot, Latvijai jāpiedalās patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, vienlaikus noraidot pasākumus, kas nav ilgtspējīgi, nav demokrātiski un neatbilst Latvijas valsts interesēm.

Eiropas Komisijas politika patvēruma meklētāju jautājumā ir haotiska un pretrunīga, tā nevis mazina, bet gan palielina problēmas.

Nacionālās apvienības kritiskā attieksme pret EK rīcību nenozīmē Latvijas rietumu orientācijas apšaubīšanu. Tieši pretēji: Latvija kā ES sastāvdaļa ir ieinteresēta, lai EK politika ir racionāla un saprātīga. Latvijai ir aktīvi jācīnās, lai tā tāda būtu, bet, kur tā tāda nav, Latvija kā jebkura cita valsts ir tiesīga to kritizēt un arī asi kritizēt.

Latvijas valdības pienākums ir bijis dot savu pienesumu, lai EK risinātu šo jautājumu saprātīgi, lai samazinātu, nevis palielinātu problēmu. Latvijai, meklējot kopējo saprātīgo risinājumu ES mērogā, ir jāaizstāv savas intereses, tāpat kā to dara citas ES dalībvalstis.

Tā vietā Ārlietu ministrijas pozīcija ir bijusi bailīga un tikpat haotiska kā EK politika. Turklāt ĀM ir melojusi sabiedrībai, lai attaisnotu savu nespēju vai nevēlēšanos risināt šo problēmu. NA pievienojas sabiedrībā plaši izskanējušai kritikai par ĀM bailīgo un haotisko politiku šajā jautājumā, kas skar vitāli svarīgas Latvijas intereses.

Norādām, ka pēdējā laikā pret EK haotisko un krīzi padziļinošo politiku patvērumu meklētāju jautājumā pieaug kritika arī Rietumeiropas valstīs, tajā skaitā Vācijā un Skandināvijas valstīs.

Latvijas politikai patvēruma meklētāju jautājumā jābūt mērķtiecīgai un konstruktīvai gan Eiropas Savienības līmenī, gan Latvijas līmenī.

II PIEDĀVĀTĀ RĪCĪBA KRĪZES RISINĀŠANAI LATVIJĀ

Pretēji tautas vairākuma gribai un NA balsojumam pieņemts lēmums par Latvijas dalību Eiropas Komisijas rosinātajā migrantu pārdales shēmā, kas liek Latvijai uzņemt 776 patvēruma meklētājus (dati uz 2015/10/01) no citām ES valstīm.

Uzsverot, ka noraidām ieceļotāju pārdales shēmas kā migrācijas krīzes risinājumu ES, piedāvājam šādus praktiskus soļus, lai mazinātu šī lēmuma negatīvās sekas Latvijai un visai ES:

  1. Atlasot patvēruma meklētājus sūtīšanai uz Latviju, obligāti informēt tos par patieso ekonomikas stāvokli un dzīves līmeni Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Tas nepieciešams, lai jau sākotnējā fāzē atsijātu ekonomiskos migrantus no bēgļiem un tādējādi izvairītos no iespējamas vilšanās, nonākot Latvijā, kas ilgtermiņā var radīt gruzdošu neapmierinātību un spriedzi.
  2. Latvijai, atlasot patvēruma meklētājus, kurus valsts uzņems, pēc iespējas jāizvēlas tādi patvēruma meklētāji, kuri kultūras, ticības, valodas un dzīvesveida ziņā būtu spējīgi vieglāk pieņemt Latvijas sabiedrības normas. Priekšroka dodama patvēruma meklētājiem ar ES oficiālo valodu, īpaši angļu valodas zināšanām. Jāizvairās uzņemt patvēruma meklētājus, kuri potenciāli var palielināt krievvalodīgo kopienu Latvijā.
  3. Steidzīgi jāuzlabo valsts pārvaldes administratīvā kapacitāte (t.sk. jāparedz speciāla ierēdņu apmācība) un infrastruktūra bēgļu jautājumu risināšanai.
  4. Ātra lēmuma pieņemšana par tiem patvēruma meklētājiem, kuri nonāk Latvijā, maksimāli trīs mēneši. Tie, kuriem saskaņā ar Latvijas likumu, ES un starptautiskiem noteikumiem pienākas bēgļa vai alternatīvais statuss, jādod termiņuzturēšanās atļauja, bet tie, kam tas nepienākas, nekavējoties jāizraida un jānogādā atpakaļ. Lielākā daļa patvēruma meklētāju ir ekonomiskie migranti, kam bēgļa statuss nepienākas. Citādi tas ir ar Sīrijas kara bēgļiem.
  5. Atzītajiem bēgļiem jāievēro Latvijas sabiedriskās normas un jāiekļaujas latviskajā kultūrtelpā. Saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu, Latvijā iebraukusī persona paraksta sabiedrisko līgumu (obligāti latviešu valodas kursi, Latvijas vēstures un sabiedrības pamatu apgūšana, atturēšanās no radikālām antidemokrātiskām darbībām, cenšanās meklēt darbu u.tml.). Līguma pārkāpšanas gadījumā piešķirtais statuss tiek anulēts. Krimināla soda piespriešanas sekas ir bēgļa statusa un uzturēšanās atļaujas anulēšana. Maksimāli gada laikā pēc statusa piešķiršanas tiem jāspēj sevi apgādāt. Ilgstoša dzīvošana no sociāla pabalsta nav pieļaujama. Atzītajiem bēgļiem jāorganizē brīvprātīgie palīgi, kuri viņiem palīdzētu orientēties un iekļauties latviešu sabiedrībā un darba tirgū. Nacionālā apvienība atbalsta NVO darbu un citas brīvprātīgās iniciatīvas, kas vērstas uz imigrācijas radīto risku mazināšanu.
  6. Jāsniedz iespējas bēgļiem līdzās latviešu valodai apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, lai tiem, kuri labprātāk izvēlētos uzturēties kādā citā Eiropas Savienības valstī, atvieglotu šādas iespējas, ja tās rastos.
  7. Nepieļaut sociālo spriedzi, maksājot patvēruma meklētājiem lielākus pabalstus kā vietējiem pabalstu saņēmējiem.
  8. Jāatceras, ka saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem atzītiem bēgļiem pamatā ir tiesības palikt patvēruma zemē tikai tik ilgi, kamēr viņi nevar atgriezties. Ja tas ir iespējams, piemēram, pēc Sīrijas kara beigām, viņiem jāatgriežas dzimtenē.
  9. Atbalstām Latvijas līdzdalību, arī adekvātas finansiālas iemaksas pasaules pārtikas programmā un citos starptautiskos projektos, lai atbalstītu bēgļu nometnēs mītošos un citādā veidā mazinātu bēgļu problēmu pasaulē.
  10. Noraidāma jebkāda veida rasistiska vai ksenofobiska argumentācija pret patvēruma meklētājiem. Arī ekonomisko migrantu motivācija ir saprotama un nav individuāli nosodāma. Pret patvēruma meklētājiem ir jāizturas ar izpratni. Taču Latvijas sabiedrībai, kura vēlas ekonomisku izaugsmi un latviskumu, nav pienākums uzturēt šos ekonomiskos migrantus, maksājot tiem sociālo pabalstu un integrējot tos Latvijas sabiedrībā. Tā būtu morāli neattaisnojama Latvijas sabiedrības izmantošana.
  11. Ar likumu jānosaka, ka par patvēruma meklētāju, kas nav ieradušies un lūguši patvērumu Latvijā, uzņemšanu turpmāk lems Saeima.

III PIEDĀVĀJUMS LATVIJAS POZĪCIJAI EIROPAS SAVIENĪBAS LĪMEŅA RISINĀJUMIEM

  1. Latvijai starptautiskā līmenī jānorāda uz to, ka šeit ir palikuši 700 000 migrantu-kolonistu no PSRS. Tāda imigrācija nav bijusi nevienā Rietumeiropas valstī. Sekas joprojām nav pārvarētas, kas būtiski atšķir Latvijas integrācijas iespējas no jebkuras citas dalībvalsts. Solidaritāte patvēruma meklētāju izvietošanā dalībvalstīs var tikt aplūkota tikai saistībā ar valstu reālajām iespējām, tai skaitā Latvijas gadījumā – pagājušā gadsimtā piedzīvotās nelikumīgās imigrācijas sekām. Latvijas iespējas integrēt svešas valodas un kultūras ieceļotājus ir pilnībā izsmeltas.
  2. Ārlietu ministrijai divpusējās un daudzpusējās starpvalstu sarunās aktīvi jāskaidro Latvijas īpašais stāvoklis imigrācijas jomā, pamatojot Latvijas tālāku atteikšanos no jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanas.
  3. Lai arī kādos vārdos nodēvēta, ir noraidāma jebkāda veida obligāta patvēruma meklētāju kvota. Imigrācijas jautājumi ir demokrātiski jālemj attiecīgās valsts iedzīvotājiem, par tiem nedrīkst lemt citas valstis vai ES.
  4. Jānoraida aizliegums bēgļiem vai alternatīvo statusu ieguvušajām personām strādāt un dzīvot citā ES Šengenas valstī (tā sauktā “sekundārā kustība”). Šis aizliegums rada problēmas Šengenas zonas darbībai un motivē migrantus izvēlēties ES valstis pēc sociālā atbalsta shēmas vai konkrētās valsts līgumattiecībām ar trešajām valstīm par atpakaļsūtīšanu. Pēc būtības tas nozīmē šiem cilvēkiem diskriminējošu statusu ES pretēji starptautiskām konvencijām bēgļu jautājumos.
  5. Būtiski ir saglabāt Dublinas konvencijas pamatprincipu – ka pirmajai robežvalstij jāveic visas darbības, bet ar ES finanšu un ekspertu resursu iesaisti. Personas, kas nav ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu, ir izraidāmas, taču, ja tās nosūtītas jau sadalīto Eiropadomes lēmuma “brīvprātīgo kvotu” ietvaros no ES pirmās valsts, tad šīs personas ieskaitāmas minēto kvotu skaitā.
  6. Noraidāmi jebkādi Rietumeiropas valstu pārmetumi Austrumeiropas valstīm, ņemot vērā, ka dažas no šīm valstīm un EK ir krīzi padziļinājušas, nevis samazinājušas. Jānorāda arī, ka neviena valsts nav palīdzējusi Latvijai risināt PSRS okupācijas varas uzspiesto, masveida prettiesisko migrantu-kolonistu ieceļošanas problēmu, kuras sekas joprojām nav likvidētas.
  7. Jāpieprasa stingra ES ārējo robežu nosargāšana pret nelegālo imigrāciju. Arī Latvijai steidzīgi jānostiprina sava un ES ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju.
  8. Jāatbalsta palīdzības sniegšana tām dalībvalstīm, kas visvairāk ir konfrontētas ar šo problēmu (piemēram, administratīva palīdzība Grieķijas pārvaldei, palīdzība Turcijai izmitināt bēgļus Sīrijas pierobežā u.c.)
  9. Eiropas Savienībai jāslēdz līgumi ar trešajām valstīm par kara bēgļu izvietošanu ārpus Eiropas Savienības – bēgļu kultūrai un dzīvesveidam iespējami atbilstošākā vidē. Šāda bēgļu pagaidu uzņemšana savas izcelsmes valsts tuvumā uzsver perspektīvu šiem bēgļiem pēc tiešo draudu izbeigšanās atgriezties savās mājās. Jāņem arī vērā, ka liela daļa patvēruma meklētāju pieder pie savas valsts vidusšķiras, kas ir būtiska katras valsts attīstībai. ES nav ieinteresēta šīs vidusšķiras vājināšanā, bet gan tās atbalstīšanā attiecīgajās valstīs. Tādēļ konsekventai ES politikai jāliek uzsvars uz patvēruma meklētāju atgriešanos mājās pēc tam, kad tiem tur vairs nedraud briesmas.
  10. Dalībvalstu brīvprātīga bēgļu uzņemšana ES dalībvalstu solidaritātes ietvaros jāparedz tikai kā strikti terminēts pagaidu risinājums līdz draudu novēršanai bēgļa mītnes zemē vai līdz panākta vienošanās ar trešajām valstīm par bēgļu izvietošanu. Piemēram, ja trīs gadu laikā šāda vienošanās nav panākta, bēgļi tiek atgriezti tajā dalībvalstī, pie kuras tie kā pirmās vērsušies.
  11. Jāveicina aktīva ES politika cīņā ar bēgļu krīzes cēloņiem – konfliktu izbeigšanā un novēršanā bēgļu izcelsmes valstīs un šo valstu politisko, sabiedrisko un ekonomisko struktūru attīstīšanā. Latvijai savas starptautiskās atbildības ietvaros šajā politikā jāiesaistās aktīvāk.

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.