logo

Nacionālas valsts simtgadei – par Nacionālo apvienību! (1)

13.09.2018 Bruno Javoišs

Šī nu beidzot ir tā reize, kad uz 13. Saeimas vēlēšanām visiem latviski domājošiem un jūtošiem cilvēkiem Latvijā jāapvienojas, lai balsotu par vienu tieši nacionāli orientētu partiju.
Tas var šķist utopiski, jo visi jau nekad par vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem nenobalsos. Taču visiem ir skaidrs, ka 16 partijas ar vairāk nekā pusotru tūkstoti kandidātu mūsu valstij noteikti ir par daudz. Vēlētāji savā izvēlē ir brīvi, balsos katrs pēc savas sirdsapziņas, un neviens vēlāk nevarēs pārmest negodīgumu. Un lai neviens neuzdrošinās teikt, ka arī starp krievu un citu tautību Latvijas pilsoņiem nav tādu, kas atzītu mūsu valsti par nacionālu! Aicināsim viņus mums pievienoties.

Daudzas partijas savās programmās sola materiālo labklājību. Vai Nacionālajai apvienībai tā nerūp?! Par lauku un pilsētu „apdzīvotību un ekonomisko izaugsmi“ tā ir rūpējusies, iespējams, visvairāk un turpinās to darīt.

ZZS un JKP, lūk, domājot „par kopīgu Latvijas izaugsmi“ un darot visu iespējamo, lai „palielinātu iedzīvotāju pirktspēju, kas tieši ietekmē vietējā produkta noieta tirgu.” Un ne vārda par to, kas šo vietējo produktu „ēdīs“! Vai arī tie, kas pa latvju zemi aizvien vēl staigā ar savilktu dūri kabatā un to vien gaida, lai „vietējā produkta noiets“ atkal bagātinātu valsti, kas bija uz piecdesmit gadiem atņēmusi mums gan zemi, gan brīvi?

Zeme, zeme, kam tā zeme
ja mums savas brīves nav?!
Brīve, brīve, kam tā brīve,
ja mums savas zemes nav?!

Ne jau tāpēc nacionālā bruņotā un vēlāk nevardarbīgā pretošanās kustības cīnījās un tūkstoši atdeva savus jaunības gadus, veselību un dzīvību, lai mums uz galda būtu vairāk delikatešu, desa lētāka un sabiedriskais transports “par brīvu”. Bija jāatgūst savas valsts neatkarība, bija atkal jākļūst par saimniekiem savā zemē, kur valda latviskums, latviska vide, un latviešu valoda ir visiem Latvijā dzīvojošajiem vienota un vienojoša valsts valoda. Tad neizpaliks arī valsts uzplaukums gan ekonomikā, gan zinātnē, lauksaimniecībā, rūpniecībā, sociālajā un medicīniskajā aprūpē, neaizaugs takas uz mūsu brīvības cīņu vietām, ielas netiks pārdēvētas mums svešos vārdos un beidzot tiksim brīvi no tiem, kas mūsu valsti un mūsu valodu ienīst (diemžēl daļa jau “no bērna kājas” tā tiek audzināta).

Šajās Saeimas vēlēšanās ikkatram būs iespēja parādīt savu uzticību Latvijas valstij kā nacionālai valstij. Nav no svara, pie kādas partijas esi piederīgs. Neviens tev balsošanas kabīnē uz pirkstiem neskatīsies. Un mazās partijas, kurām 5 % barjeru nepārsniegt, nekur jau pēc vēlēšanām nepazudīs! Lielajām par iekļūšanu un dalību Saeimas darbā vienalga nav jābaidās – elektorāta pietiks arī bez tiem, kas “pa kluso” būs atbalstījuši Nacionālo apvienību. Toties tiem, kuriem citās reizēs “ir vienalga”, par kādu politisko spēku savu balsi atdot, šoreiz ir reta izdevība izvēlēties tieši Latvijai un latviskumam visvairāk atbilstošo.

Leonards Inkins pamfletā “Pirksts” raksturo balsstiesīgos vēlētājus ar vārdiem “Viņi svēti tic, ka programmās raksta taisnību un ka rakstītajam jātic.” Un ne vārda par to, kas tad būtu tas izredzētais, kuram “var uzticēt valsts likteni”. Viņš pats? “Tādas vēlēšanas” neko nemainīšot. Tātad vispār nevēlēt? Ir nopietns pamats bažām, ka tie, kuru mērķis ir par katru cenu vismaz mēģināt Latviju pārkrievot, tā nedomā.

Gunāra Astras, Voldemāra Zariņa, Gunāra Rodes, Jura Ziemeļa, Jāņa un Viļņa Arāju, Gunāra Dupura, Gotarda Didžus, Reiņa Kurzemnieka, nacionālo partizānu, simtu un simtu, kas cīnījās, cieta un atdeva savas dzīvības par no svešām varām brīvas un nacionālas Latvijas valsts atgūšanu, piemiņas vārdā –

Bruno Javoišs,

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.