logo

Ne tikai izšauts salūts

22.12.2017 Rūta Kesnere Valdībā

Patriotisma un piederības sajūtu rada līdzdarbošanās un individuālā iesaiste

Tāds ir galvenais DB uzņēmēju kluba šā gada nogales pēdējās viešņas, kultūras ministres Daces Melbārdes vēstījums, stāstot par Latvijas simtgades programmu. Ministre stāsta, ka Latvijas simtgades programma aptver piecus gadus no 2017. līdz 2021. gadam. «Vēlamies, lai simtgades programma būtu kaut kas paliekošs, ne tikai izšauts salūts,» pauž D. Melbārde.

Piecu gadu ass 
Piecu gadu svinību posms ir saistīts arī ar pieciem svarīgiem gadiem Latvijas valsts dibināšanas laikā – no 1917. gada līdz 1921. gadam, kad Latvijas valsts neatkarība tika atzīta de iure. Nefokusēties tikai uz 1918. gada 18. novembri ir svarīgi vēsturiskās patiesības labad, jo, kā norāda D. Melbārde, Latvijas valsts dibināšana nenotika vienā dienā. Tā nebūtu iespējama bez aktīva Latvijas pagaidu nacionālās padomes darba 1917. gadā un Latvijas brīvības cīņām 1919. un 1920. gadā. Līdz ar to šā gadsimta svētku piecgades ass savieno mūsdienas ar pagājušā gadsimta Latvijai izšķirošo piecgadi. Katram simtgades svinību gadam dots savs atslēgas vārds, atceroties notikumus pirms 100 gadiem, kas bija nozīmīgi neatkarīgas valsts dibināšanai un pastāvēšanai. Svētku organizētāji to formulējuši šādi: 2017. gads – Griba. 1917. gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, iegūst konkrētas aprises. 2018. gads – Dzimšana. 1918. gads ir lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis. 2019. gads – Varonība. Latvijas Republika tiek dibināta Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumā un 1919.gadā izcīna savas Brīvības cīņas. 2020. gads – Brīvība. Latvija ir atbrīvota, apgūst parlamentārisma pieredzi, 1920. gadā ievēl Satversmes sapulci un pirmo Valsts prezidentu. 2021. gads – Augšana. 1921. gadā Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto un tiek uzņemta tālai-ka lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.

Teju 1000 pasākumi 
D. Melbārde stāsta, ka Latvijas simtgades programma ir tapusi, iesaistot plašu sabiedrību, rīkojot dažādas fokus-grupas, kā arī uzklausot reģionos dzīvojošo cilvēku viedokli. Līdz ar to var teikt, ka svētku programma tiešām ir kopdarbs, kas nav radies uz kāda ierēdņa darba galda. īpaši aktīvi svētku organizēšanā piedalās Jauniešu rota jeb Latvijas Republikas simtgades jauniešu rīcības komiteja. Pašlaik jau ir apkopoti vairāk nekā 800 simtgades pasākumi (daļa no tiem jau notikuši), no kuriem 300 ir nacionālas nozīmes, 400 ir pašvaldību iniciētas, bet vairāk nekā 100 ir sabiedriski pasākumi, kam finansējumu piešķīris Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ir pasākumu kopums bērniem un jauniešiem, no kuriem ministre izceļ TUESI.LV iedvesmas stāstu vietai par Latvijas jauniešiem, jauniešu iniciatīvu apceļot Latviju Brīvības vēstneši, kas notiek ar skrituļdēli, kā arī, protams, Latvijas skolas somu, kas dos iespējas vairāk nekā 200 000 skolēniem ik gadu klātienē pieredzēt Latvijas vērtības un sasniegumus – izglītojošas ekskursijas un citus notikumus vēstures, kultūras, dabas un inovāciju iepazīšanai. D. Melbārde īpaši uzsver, ka Skolas somā savus pasākumus var pieteikt arī uzņēmēji, jo pasākuma ietvaros skolēni var apmeklēt ne tikai ar mācību vielu saistītus kultūras pasākumus, bet doties arī ekskursijās uz uzņēmumiem.

Enciklopēdija un ozoli 
Nozīmīgs pasākumu kopums ir Publiskās vēstures aktualizēšana, kas ietver gan Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveidi, gan filmu programmu, gan valstiskuma attīstības ceļu iestrādi tūrisma maršrutos. No pasākumiem, kas veltīti dažādu paaudžu vienošanai un sabiedrības saliedēšanai, ministre izceļ gan 2018. gadā gaidāmos Vispārējos Latviešu dziesmu un deju svētkus, gan iedibinātos Baltā galdauta svētkus par godu 4. maijam. Tāpat jāmin Jauniešu rotas iniciatīva Latvijas karoga ceļš – Latvijas karoga ceļojums pie lielākajām latviešu kopienām pasaulē.
D. Melbārde īpaši uzsver, ka domāts par to, lai Latvijas simtgades pasākumi nekoncentrētos tikai galvaspilsētā, bet aptvertu visus novadus. Te vērts minēt Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanu Apskauj Latviju pierobežā, kuras laikā tika iestādīti vairāk nekā 1000 ozoli. Taujāta, kāda bija to pierobežas pašvaldību, kurās mēri slikti runā latviski, atsaucība, ministre teic, ka tā bijusi ļoti sirsnīga, un kā piemēru min Zilupes novadu, kurā noticis ļoti sirsnīgs pasākums Apskauj Latviju ietvaros, īpaši simtgadei tiks veltīti arī vairāki jaundarbi – gan minētās latviešu režisoru filmas, gan 70 komponistu jaundarbi, gan seriāls Latvijas televīzijā par Latvijas valsts tapšanu. Latvijas simtgadē tiek domāts arī par infrastruktūras un kultūrvides sakārtošanu, un kā nozīmīgākie projekti jāmin Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcija, kā arī Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja tapšana. D. Melbārde izteica cerību, ka varētu arī tapt Nacionālā koncertzāle Rīgā, jo pašlaik tādas ir visos reģionos, izņemot galvaspilsētu.

Arī Londonā un Parīzē 
Kopējais simtgades programmas finansējums trim gadiem no 2017. gada līdz 2019. gadam ir 22,3 miljoni eiro. Viens no finanšu ietilpīgākajiem pasākumiem ir Skolas soma, kas saistīts ar lielo dalībnieku skaitu – vairāk nekā 200 000 jauniešiem. Projekta izmaksas ir 13,5 miljoni eiro. Ārlietu ministrijas programma Latvijas konkurētspējas celšanai izmaksās 2,9 miljonus eiro, un tās ietvaros paredzētas dažādas kultūras aktivitātes 70 pasaules valstīs, no kurām ministre īpaši izceļ dalību Londonas grāmatu tirgū, kuram speciāli tiek tulkotas divas grāmatas – Noras Ikstenas Mātes piens un Māra Bērziņa Svina garša, kā arī Baltijas valstu apvienoto izstādi Simbolisms Baltijas valstu mākslā, kas notiks Orsē muzejā Parīzē. Latvijas simtgadē nav aizmirsts arī par uzņēmējiem un tautsaimniecības attīstību. 2018. gadā notiks gan ekonomikas forumi, gan reģionu dienas, kā arī vērienīgs pasākums Lauki ienāk pilsētā, uzsverot inovācijas lauksaimniecībā. Šim pasākumu kopumam atvēlēti 1,3 miljoni eiro. Paralēli Ekonomikas ministrija strādā pie Latvijas veiksmīgāko produktu stenda izveides, kas atradīsies lidostā Rīga.

Ienāk reālajā ekonomikā 
Runājot par nākamā, svētku, gada notikumiem, ministre piemin jubilejas gada atklāšanu ar uzvedumu Gaismas Pils, XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkus, Skolas somas atvēršanu, starptautisko uzņēmējdarbības forumu, Dzimuši Latvijā koncertus, kuros mirdzēs starptautiski slavenākās Latvijas zvaigznes, kā ari, protams, svētku kulmināciju -18. novembra pasākumus. D. Melbārde, runājot par svētku programmas izmaksām, īpaši uzsver, ka lielākā daļa finansējuma nonāk pie uzņēmējiem kā samaksa par dažādiem sniegtajiem pakalpojumiem. Tā, piemēram, no kopējā Dziesmu svētku finansējuma tikai 4% ir saistīti ar izdevumiem par mākslu, pārējās izmaksas ir dalībnieku ēdināšana, izmitināšana, pasākuma apskaņošana, gaismošana, apsardze utt. Līdz ar to visas šīs izmaksas nonāk pie uzņēmējiem, kas nodrošina šos pakalpojumus. Tāpat lielo svētku pasākumu laikā lielāka peļņa ir gan taksometriem, gan viesnīcām, kā arī ēdināšanas izmaksām. Līdz ar to simtgades pasākumu finansējums tiek nevis izšauts gaisā vai notrallināts, kā reizēm tiek dzirdēts apgalvojam, bet gan ieplūst reālajā ekonomikā. Pēc ministres uzstāšanas liela daļa jautājumu prognozējami bija saistīti ar to, kā mazināt ažiotāžu ap Dziesmu svētku biļetēm. D. Melbārde teica, ka pilnībā no tās izvairīties noteikti nevarēs, jo estrādes ietilpība ir daudz mazāka nekā gribētāju skaits svētkus skatīt klātienē. Tajā pašā laikā ministre aicina visus uzņēmējus, kam ir kādi inovatīvi priekšlikumi, kā vienkāršot un «inovativizēt» biļešu iegādi, noteikti nākt ar tiem klajā. Savukārt uz jautājumu, vai svētku pasākumu nav par daudz un vai programma nav pārsātināta, ministre teic, ka par to ir bijušas diskusijas, taču galu galā nonākts pie secinājuma, ka klāstam ir jābūt tik plašam tādēļ, lai katrs atrastu sev kaut ko tīkamu. Cilvēku intereses un gaume ir ļoti dažāda, pat Dziesmu svētki visus neinteresē, tādēļ simtgades organizatoru lielākais izaicinājums bija sasniegt ikvienu un ieiet katrā mājā.

Latvijas simtgades svētku pasākumu programmas klāstam ir jābūt tik plašam tādēļ, lai katrs atrastu sev kaut ko tīkamu,

DACE MELBĀRDE, KULTŪRAS MINISTRE

22,3  – Tik miljoni eiro ir simtgades finansējums no 2017. līdz 2019. gadam.

3  – Tik eiro ir piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju vienā gadā.

13,5  – Tik miljonus eiro izmaksās programma Latvijas skolas soma.

2,1  – Tik miljonu eiro liels finansējums piešķirts simtgades norisēm 2018. gada novembrī.

www.lv100.lv

 

Dienas Bizness 20.12.2017.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.