logo

Par Nacionālās apvienības misiju politikā. Raivja Dzintara uzruna NA kongresa delegātiem

13.12.2017 Latvijā

Mīļie draugi un domubiedri!

Gadu no gada mūsu pulcēšanās reizēs es Jūs uzrunāju tieši ar šiem vārdiem. Nevis uzskaitu amatus vai titulus, uzsverot to, kas šķir, bet runāju par draudzību un kopējo domu, kuras biedri esam.

Egils Levits, runājot par Latvijas Satversmi, izmanto jēdzienu – Satversmes kodols. Kodols kā negrozāms un neaizstājams pamats. katram rakstītajam vārdam, kas no tā izriet un katrai rīcībai, kas izriet no vārda. Tieši tāpat arī mūsu Nacionālajai apvienībai ir kodols. Kamēr šis kodols pastāvēs, organizācija augs savos panākumos. Tā var piedzīvot īslaicīgas neveiksmes, neizdošanās, vilšanās, nodevības un citas pārejošas grūtības. Bet kopējais ceļš būs uz augšu tikmēr, kamēr šis kodols būs dzīvs.

Kas ir šis Nacionālās apvienības kodols? Tā ir draudzība un kopīga doma. Pirmkārt, mūsu kodols ir tajā, ka ar daudziem no Jums mēs esam kas vairāk nekā partijas biedri. Mēs esam gājuši cauri dažādiem laikiem, sastapušies ar visdažādākajiem izaicinājumiem. Mūs vieno kaut kas daudz dziļāks nekā tikai darba saites.

Otrs lielums mūsu kodolā ir kopīgā doma jeb ideja. Nespēj ilgstoši pastāvēt un augt organizācija, kura pēc varas tiecas pašas varas dēļ. Mūs vienmēr ir saistījusi misija. Un pārfrāzējot Imantu Ziedoni, negriezīs ass nazis un dūmos krāsnis, ja mēs katru dienu, darot mūsu darbu, nepaturēsim.. šo dziļo misijas sajūtu.

Mēģiniet sajust to! Tie nedrīkst būt tikai vārdi. Politika mums nav tikai nodarbošanās. Tā ir misija. Okupācijas režīms mūsu valstij fiziski un garīgi izplēsa labāko tautas daļu. Mums tā fiziski un garīgi ir jāatgriež Latvijai. Atbalstot ģimenes ar bērniem, stiprinot valstisko apziņu, audzinot cilvēkus kultūrā un latviskā vidē.

Man ir dziļa pārliecība, ka starp 18. novembra lāpu gājiena tūkstošiem – uguns liesmu nes arī ulmaņlaiku mazpulki; nes tie, kuri neatgriezās no Sibīrijas; nes virsnieki, kuri nošāvās, glābjot savu godu; vai leģionāri, kuri palika kaujas laukā. Jo katram ir skaidrs: Ja viņi būtu šeit, viņi būtu kopā ar mums.

Bet šeit esam mēs ar Jums: vienīgie, kas var aizpildīt pēc taisnības kliedzošo tukšumu. Latviešiem savā zemē rīkoties kā savas tautas mājās, celt latvisku Latviju un ar kuplām dzimtām atkal sakņoties mūsu zemē.

Draugi un domubiedri! Tik daudz kas mūs šķir. Nākam no dažādām paaudzēm, dažādiem novadiem, dažādiem arodiem un arī viedokļi simts un vienā lietā mums būs dažādi. Bet vieno mūs tas, ka mēs esam šeit un šodien. Šajā zālē. Esam kopā kā vienas partijas cilvēki, kuri visi kā viens grib Latviju, kas ne tikai pēc nosaukuma, bet gan pēc formas, gan pēc satura ir Latvija. Latviska Latvija!

Mēs esam šeit. Bet ar to ir par maz. Tas, ka esam šeit mums ir lietderīgi jāizmanto. Mums ir jāizdara tas, ko neviens cits mūsu vietā nedarīs.

Mūsu neoficiālais sveiciens ir vārdi “cīņai sveiks!”. Šī cīņa ir viegla, kad ir pacēluma brīži, svinīgos sākumos un tad, kad kaut kas lieliski izdevies. Bet cīņu ir jāatceras arī tad, kad piedzīvojam vilšanās un sarūgtinājumus, kad mūs nodod vai apmelo, kad jūtamies nesaprasti, kad mums nav izdevies pārliecināt par savu taisnību ne tikai oponentus, bet pat tuvākos biedrus.

Mēs bieži ģimeni salīdzinām ar tautu. Kad žurnālisti iztaujā laulātos, kuri nosvinējuši zelta kāzas, visi kā viens atzīst, ka nav iztrūkuši brīži, kuros bijis ļoti grūti. Ir bijusi rutīna, apnikums, aizkaitinājums. Dažiem nepatīk vārds cīņa, bet tā tiešām ir cīņa. Cīņa starp kārdinājumu kļūt destruktīvam, padoties, aizbēgt un mīlestību, kas liek pacietīgi dienu no dienas turpināt darīt to, kam tici.

Vai arī mūsu partijā mēdz būt sarežģījumi un grūtāki brīži? Protams, ka mēdz. Parādiet kaut vienu partiju visā pasaulē, kurai tādu nebūtu. Īpaši tādu partiju, kas uzņēmusies atbildību, uzņēmusies pienākumus, nesēž opozīcijā visus kritizējot, bet strādā! Kaut vienu visā pasaulē parādiet! Ir teiciens, ka, ja cilvēks no rīta pamodies un konstatē, ka viņam nekas nesāp, nekas netraucē un nav nekādu problēmu dzīvē, tad viņš ir miris. Es domāju, ka ar varas organizāciju ir līdzīgi. Protams, ka viss nenotiek ideāli, protams, ka ik brīdi mums jāsastopas ar izaicinājumiem, bet tieši tāpēc jau mēs esam, lai katrs meklētu veidu savam pienesumam.

Atzīstot, ka varas partija nevar pastāvēt bez grūtībām un izaicinājumiem, pietiekoši atklāti jāpasaka, ka no ārpuses bieži vien dažādas negācijas mēģina nesamērīgi pārspīlēt. Par tām runā izteikti tendenciozi. No vienas puses, piemēram, maksātnespējas lauciņā ir bijuši izaicinājumi. Ārvalstu investoru padome paudusi neapmierinātību ar šajā jomā notikušo. Bet no otras puses šī pati investoru padome uzteic un pat publiski liela mūsu ministriju, kas veic vajadzīgās reformas jomas sakārtošanā. Kāpēc to aizmirst pateikt?

Lieli izaicinājumi ir, piemēram, tiesu varas darbības uzlabošanā. Okupācijas laiku domāšanas veids, psiholoģiskais mantojums ir dziļi ieēdies visdažādāko slāņu dzīvesveidā. Vienkāršāk noteikti būtu neuzņemties atbildību par nozari, kurā šīs sekas reizēm spilgti izpaužas. Bet kāpēc par to runājot, tiek aizmirsts pateikt, ka Eiropas komisija savos ziņojumos nepārprotami norāda uz lielo progresu, ko Latvijas valsts tieši pēdējos gados panākusi tieslietu sistēmas uzlabošanā?Tāpēc, ka šīs informācijas ģenerētāju mērķis nav sistēmas uzlabošana. Tās mērķis ir uzbrukums Nacionālai apvienībai. Problēmu pārvērst par birku un ar to aizvietot argumentus.

Daudziem mēs šķietam traucējoši. Vai uzturēšanās atļauju tirgotājiem patīk tas, ka esam aizvēruši viņu rūpalu? Vai Lattelecom un LMT apvienošanās shēmotājiem patīk, ka esam izjaukuši viņu plānus? Mēs pārejam ceļu daudziem un pret mums cīnīsies. Informācijas sagrozīšana un selektīva tās atlase būs viens no līdzekļiem, kā pret mums vērstie. Mēs varam smieties vai raudāt, bet tas ir jāpieņem tāpat kā Latvijas ziema: arī turpmāk vairums mediju biežāk interesēsies par Nacionālo apvienību 16. martā vai 9. maijā. Bet cik daudzi runās par Eināra Cilinska panākto sociālās uzņēmējdarbības likumu, vai VARAM atbalstu ražošanai Latgalē, vai to, ka Nacionālā apvienība izglāba budžeta vietas studentiem?

Brīžam ik vienu pārņem sajūtas: gribas izdarīt vairāk un ātrāk. Kāpēc mūsu idejai nav lielāks piekritēju loks varas aprindās!? Brīžam pat visnevainīgākajās situācijās sastopamies ar pretestību, ko nosaka politiskā loģika, nevis veselais saprāts un Latvijas kopējās intereses. Kopš 16 gadu vecuma, kad liku pamatus organizācijai “Visu Latvijai!”, esmu dzirdējis to, cik neiespējami ir kaut ko izdarīt. Ir cilvēki, kas runā par sazvērestības teorijām, par to, ka viss jau esot izlemts mūsu vietā un neko vairs nevarot ietekmēt. Ir pētījumi, kas liecina, ka, jo tuvāk cilvēks ir varai, jo mazāk tic šīm teorijām, un otrādāk. Cilvēks, kurš rīkojas un neatkāpjas pie grūtībām, zina, ka visas durvis nekad nav slēgtas. Un, loģiski, ka visas durvis nav arī atvērtas. Pasaulē pastāv ierobežojumi. Ja tādu nebūtu, tad kāda jēga būtu mūsu centībai?

Ja Nacionālā apvienība būtu dzīvojusi ērtā pašapmānā par visa nolemtību un neietekmējamību, šodien nenāktu ierēdņi uz Saeimu mums atskaitīties, kā normatīvajos aktos iestrādā valstiskās audzināšanas principus. Tad šodien nebūtu krietni lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tad valdošās partijas nepakļautos mūsu gribai jautājumos par valodas un pilsonības lietām. Tad turpinātu plaukt uzturēšanās atļauju tirdzniecība Krievijas pilsoņiem. Tad Saskaņa visticamāk jau būtu valdībā un Latvijas simtgadi mēs sagaidītu pavisam citādi…

Nacionālai apvienībai ir jābūt kā kokam, kura saknes ir dziļi zemē, bet galotne un zari tiecas nākotnē. Ir izdevies panākt, ka no nākamā gada nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiks trīskāršots valsts atbalsts. Tas, ka nacionālie partizāni vai tie, kas pirmsatmodas gados pretojās okupācijas režīmam, šodien brīvā Latvijā dzīvoja nabadzībā, bija smags nenokārtots parāds. Arī turpmāk atbalsts visiem, kas pretojušies svešām varām un cīnījušies par Latviju, mums būs gan morāla, gan materiāla prioritāte.

Nākotne nozīmē vismaz divas lietas. Pirmā, lai Latvijā dzimtu vairāk bērni. Kopš 2012. gada, kad pirmo reizi valdība iepazina vārdus “demogrāfijas ultimāts”, valsts budžets ģimenes atbalsta pasākumiem ir palielinājies apmēram par 200 miljoniem gadā. . Demogrāfijas jomā īpaši gribu uzteikt Imantu Parādnieku, draugu un biedru ar fantastisku enerģiju un dargbaspējām. Imanta vadītais demogrāfijas lietu centrs rada teorētisko bāzi, izstrādā priekšlikumus, kas kļūst par partijas neapstrīdamu prioritāti visās budžeta sarunās. Šā gada lielā cīņa un lielais panākums bija papildus 32 miljoni piemaksām pie ģimenes valsts pabalsta, īpaši atbalstot ģimenes ar trīs un vairāk maziem bērniem.

Otrs ar nākotni saistītais uzdevums ir, lai bērni dzīvotu tādā vidē un iegūtu tādu izglītību, kas atvērtu viņu talantus un bagātinātu Latviju. Diemžēl daļa Latvijas bērnu nebauda tādu bērnību, uz kādu katram būtu tiesības. Dzīve bērnunamos, dzērājvecāki, varmācība, trūkums. Lai kā reizēm gribētos to nepamanīt, arī tā ir realitāte. Diemžēl viena no atbildēm šim ārprātam no dažu politiķu puses ir nesniegt atbalstu ģimenēm, lai bērnu radīšana nebūtu ekonomiski izdevīga. Tas ir noziedzīgs risinājums, ja to vispār šādā vārdā var saukt. Apburto loku var pārgriezt tikai vienā veidā – maksimāls atbalsts ģimenēm un tāda izglītības sistēma, kas bērnu izrautu no bezmērķības un vienaldzības vides.

Nacionālā apvienība budžeta sarunās ir panākusi lielāku finansiālo atbalstu mazpulku un skautu organizācijām, taču runa, protams, nav tikai par organizācijām.

Nav svarīgākas profesijas kā pedagogi, kā darbs ar jauniešiem. Lai arī pedagogu atalgojuma jautājums ir izkustējies, tas joprojām ir katastrofāli neatbilstošs. Skolotājs daudzējādā ziņā izšķir, vai cilvēki maksās nodokļus, cik veselīgi viņi dzīvos, vai gribēs laist atvases un strādāt Latvijā, vai būs motivēti izmantot visus savus talantus, lai sasniegtu pārdrošākos mērķus. Tā cilvēku kopa, kurai mēs ikdienā nododam savus bērnus skološanai, burtiski kā no māla veido rītdienas Latviju. Šajā arodā jākoncentrē izcilības un iedvesmotāji.

Tehnoloģiju attīstības un informācijas izplatības tempi līdz nepazīšanai izmaina un turpinās izmainīt pasauli. Tas nav tālas nākotnes jautājums, kad aizvien vairāk profesijas aizstās roboti un mākslīgais intelekts. Tiek lēsts, ka šodienas skolēni strādās daudzās tādās profesijās, kuras pašlaik mēs vēl pat nepazīstam. Vai esam gatavi nākotnei?
Mūsu atbilde ir skaidra. Pielāgoties un uzvarēt jaunajos konkurences apstākļos būs spējīgie tie jaunieši, kuru audzināšana būs bāzējusies skaidrā vērtību sistēmā, kuri būs radoši, pielāgoties spējīgi un mērķtiecīgi. Kuri nevis iegaumēs informāciju un atkārtos iemācītas darbības, bet kuri domās kopsakarībās, kuriem piemitīs emocionālā inteliģence…

Latvijas simtgade, pārfrāzējot kādu žurnālistu, ir provokatoru apgrābstīta. Bet no tā nemazinās simtgades nozīmīgums un nenovērtējamā loma. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Simtgades budžeta lielākā daļa ir vērsta uz Latvijas Skolas somas izveidi. Uz to, lai bērni augtu nacionālo vērtību apziņā. Simtgades pasākumi nav uguņošana vai pieēšanās pie galdiem, kā to iztēlo provokatori. Tas ir ieguldījums Latvijā kā lielvalstī. Jo kultūra ir tā joma, kurā Latvija ir lielvalsts. Un to nesaprot un to apstrīd tikai tie, kas Latviju vēlas iztēlot kā mazu un neizdevušos. Latvijas simtgade ir vērienīgākais valstiskās audzināšanas projekts, kāds jebkad atjaunotajā Latvijā ir bijis…

Mīļie draugi un domubiedri! Nākamais ir lielo vēlēšanu gads. Mums jāpārspēj jebkurš līdzšinējais nacionālo spēku rezultāts Saeimas vēlēšanās. Un, lai to izdarītu, mums nav no jauna jāmeklē sava identitāte, kā tas ir daudziem kolēģiem citās partijās. Mums ir vienkārši visiem kā komandai jāmobilizējas, un ar gudrību, pacietību un degsmi labi jāizdara savs darbs. Tad viss notiks tā, kā tam ir jānotiek.

Atgādināšu kādu piemirstu faktu. Pirms iepriekšējām vēlēšanām 2013. gada novembrī oficiālie Nacionālās apvienības reitingi bija 5,2%. Tātad 5,2 šajā pašā brīdī pirms četriem gadiem. Cik vietas mēs ieguvām vēlēšanās? 17! Vairāk nekā trīs reizes pārsniegtas prognozes! Tā tas bija arī iepriekšējās vēlēšanās.

Šobrīd valdošajā koalīcijā teorētiski ir trīs frakcijas, bet tās veido vairāk nekā 10 dažādas partijas. Nacionālā apvienība deputātu skaita ziņā ir lielākā no šīm partijām. Pašvaldību vēlēšanās startējām 69 novados, 66 guvām pārstāvniecību, palielinot deputātu skaitu, palielinot mēru skaitu un palielinot to pašvaldību skaitu, kurās mums ir absolūtais vairākums. Ja salīdzina nevis partiju apvienības, bet partijas, tad Nacionālai apvienībai ir lielākais deputātu skaits Latvijas pašvaldībās. Kamēr citi dalās un šķeļas, mēs esam vienoti un tādi paliekam. Par to es šodien gribu pateikt Jums lielu paldies! Paldies visiem, ar ko ikdienā kopā darām darbu: diskutējam, strīdamies, izlīgstam, cīnāmies, un esam kopā kā viens veselums un stabila, augoša vērtība Latvijas politikā!

Ar ierobežotiem spēkiem mēs nevaram salāpīt visu pasauli uzreiz un tāpēc mums ir jāfokusējas uz stratēģiski būtiskāko, un, manuprāt, mēs to visi kopā darām pēc labākās apziņas. Kaut kas izdodas labāk, kaut kur mazliet pietrūkst, bet esam uz pareiza ceļa, un ar stipru pārliecību par savu misiju mums jāiet uz priekšu! Reitingi, apmelojumi, ķengas, nodevības un visas citas sīkās negācijas, kas vienmēr bijušas un vienmēr būs, lai ir tikai kā fons. Kā neizbēgama, bet nebūtiska blakne. Mums ir jākoncentrējas uz ko lielāku, draugi un domubiedri!

Man ir liels pagodinājums, ka kopā ar mums šajā zālē cilvēks, kurš ir iedvesmas avots mums daudziem. Latviešu leģionārs, publicists Visvaldis Lācis, kurš pirms dažiem gadiem saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu, bet šogad 93 gadu vecumā pieveica Berlīnes maratonu. Mēs nekad, arī publiski uzstājoties, neesam slēpuši, ka reizēm mums atšķiras uzskati taktiskos jautājumos, bet mēs esam dziļi vienoti savā galvenajā mērķī, un Visvaldis Lācis ir cilvēks, kurš man bijis viens no lielākajiem iedvesmas avotiem. 2002. gadā Dailes teātra telpās Visvaldis uzrunāja “Visu Latvijai!” sapulces dalībniekus ar Džuzepes Madzini un vēlāk Kārļa Ulmaņa atkārtotajiem vārdiem. Par godu Visvaldim Lācim un kā atgādinājumu katram no mums es vēlos šos vārdus atkārtot arī šodien: “Ja jūsu dvēsele, mani draugi, ir sajutusi savu aicinājumu, tad sekojiet tam un neļaujieties vairs apmulsināties; sekojiet tam ar visu savu sirdsspēku; sekojiet tam vienalga, vai jūsu laika ļaudis jums uzgavilē vai nē, vai viņi ar savu mīlestību svētī vai naida pilni jūs nolād, vai stipri esat savā kopībā vai sevi bezspēcīgus iedomājaties drūmajā vientulībā. Jums ceļš norādīts. Ģļēvuļi jūs būsiet un savas nākotnes nodevēji, ja vien jūs, vilšanās un likstu vājināti šo ceļu nestaigāsiet līdz galam.”

Mēs iesim šo ceļu. Iesim stipri savā kopībā.

Dievs, svētī Latviju!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.