logo

Par “Rail Baltica” un dzelzceļa elektrifikāciju (1)

20.02.2017 Imārs Kiršbaums

480651_443327915760343_720424110_n

Biju 17. janvāra NA RD frakcijas pasākumā ar “Rail Baltica” pārstāvjiem. Par projekta “Rail Baltica” ieviešanu un 1.kārtas būvniecību Latvijā ir atbildīga SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (“EDzl”), atbildības deleģējumu saņemot no “RB Rail” un LR Satiksmes ministrijas. Stāvokli par 1. kārtas būvniecību prezentēja Agnis Driksna, “EDzl” Attīstības un sadarbības departamenta direktors, un Kaspars Vingris, “EDzl” Projektu ieviešanas departamenta direktors. Precizēju šoreiz teikto ar šo pašu “EDzl” pārstāvju līdzīgo iepriekšējo prezentāciju 2016. g. 3. septembrī http://www.buvniekupadome.lv/notikums/seminars-rail-baltica-projekta-ieviesana-un-1-kartas-buvnieciba-latvija/

“Rail Baltica” 1. kārtas realizācijai piešķirti un jau saņemti 291 miljons EUR (85% ES finansējums), paredzot Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta  mezgla un jauna tilta pār Daugavu izbūvi, kā arī savienojuma ar lidostu un “Rail Baltica” stacijas izbūvi lidostā “Rīga”, ierīkojot šajā posmā 1435 mm platus sliežu ceļus.”, saglabājot arī veco dzelzceļu posmos, kur tas ir (Centrālā daļa 1). Darbiem jābūt pabeigtiem līdz 2022. gadam. „Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma  no Dzirnavu līdz Krasta ielai un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla iepirkums tiks izsludināts 2017. g. februārī – jūnijā „design&build” (apvienojot projektēšanu un būvniecību) veidā. Starptautiskās lidostas (stacija un estakāde). būvprojekta konkursa noslēgums 2019. g. janvāris – jūnijs. Centrālās daļas 1 (Imanta, Zolitūde, Torņakalns, Vagonu parks, Salaspils iela) būvprojekta konkursa noslēgums 2020. g. janvāris – jūnijs.

Ligita Vircava atgādina, ka Centrālais multimodālais sabiedriskā transporta mezgls tiks atbalstīts ar reģionālajiem transportmiju punktiem, no kuriem viens paredzēts Torņakalnā. Attiecībā uz Torņakalna staciju eksistē Satiksmes ministrijas projekts „Multimodālā transporta mezgla (MMTM) izbūve Torņakalna apkaimē”. Pasākuma ietvaros paredzēta sabiedriskā transporta pārsēšanās centra izbūve Daugavas kreisajā krastā, tai skaitā Reģionālās autoostas atdalīšana no Rīgas autoostas, izveidojot sabiedriskā transporta pārsēšanās centru Daugavas kreisajā krastā reģionālajiem autobusiem, kas ierodas no Kurzemes un Zemgales puses.

Projekts nav tiešā veidā saistīts ar „Rail Baltica” projektu, kura ietvaros paredzēta tikai Eiropas platuma sliežu izbūve uz un no Torņakalna stacijas. Tāpat kā „Rail Baltica” projektam arī  Torņakalna MMTM paredzēts ES Kohēzijas fonda apmēram 85% finansējums (Pasākumam  plānotais  kopējais  attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā  8 345 106 EUR, tai skaitā Kohēzijas Fonda finansējums nepārsniedz 7 093 340 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 1 251 766 EUR). Projekta īstenotājs Rīgas dome. Projektu jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ligita ir skeptiski noskaņota pret Torņakalna MMTM projektu, kā mīnusu atzīmējot gan reģionālās autoostas neefektivitāti, gan iespējamo pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē

Jāatzīmē, ka atšķirība Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla un Torņakalna multimodālā transporta mezgla izpaužas ne tikai nosaukumā, bet arī būtībā. Rīgas centrālais mezgls kalpos tikai sabiedriskajam transportam, bet Torņakalna mezgls – arī privātajam. Taču tas savukārt nenozīmē, ka Rīgas mezgls ir mazāk vērienīgs. Patiesībā ir tieši otrādi.

http://nra.lv/latvija/195410-transporta-mezgla-izbuve-tornakalna-investes-11-miljonus-eiro.htm

http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=673&art_id=5153

Cik sapratu, „Rail Baltica” 1. kārta ietver arī pārkraušanas mezgla ierīkošanu Salaspilī, kas nozīmētu to, ka vismaz daļu no Austrumiem ienākošo kravu varētu novirzīt uz Lidostu. Ja stacijas izbūvi Lidostā varētu uzskatīt par samērā reālistisku, tad Rīgas multimodālā satiksmes mezgla izbūve šķiet pārmēru vērienīga. Tur paredzēta ne tikai jauna tilta izbūve, bet arī visas stacijas pārbūve, ieskaitot pulksteņa pārvietošanu, jaunu ielu izveidi un daudz ko citu. Andris Lācis šaubās, vai būs iespējams iekļauties plānotajā laika grafikā, un, vēl jo vairāk, paredzētajā summā. Jā tiešām, kā visus šos darbus varēs paveikt par 291 miljonu eiro, ja t.s. nieka “kapu tramvaja” izbūvei paredzēti 100 miljoni (un tas nebūt nav pārspīlēts skaitlis). Var salīdzināt arī ar daudz lielākām, augstāk minētajām Torņakalna NMMT izmaksām.

Taču, neraugoties uz iepriekš minēto, pat tad, ja viss darbu apjoms netiks paveikts, arī daļa no tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm, un projekts ir atbalstāms.

Tiesa, nav skaidrs jautājums par „Rail Baltica” 2. kārtu. Cik saprotu, 2. kārtā paredzēta 1435 mm sliežu ceļa izbūve uz Tallinu. Tas gan nebūs pārāk dārgi, taču maz labuma Latvijai dos, ja vien Igaunija neizbūvēs pārkraušanas mezglu Mūgas ostā, kas varētu dot kaut minimālu kravu palielinājumu. Patiesībā Latvija galvenokārt ir ieinteresēta savienojumā ar Kauņu, taču nav teikts, kad tas būs, jo sevišķi ņemot vērā Lietuvas neskaidro pozīciju.

Šeit tomēr nevaru neminēt citu projektu, kas, ja nav gluži konkurējošs, tad, kā dažiem šķiet, traucējošs gan. Es šeit domāju dzelzceļa elektrifikācijas projektus. Ja informācija par „Rail Baltica” ir pilnīgi atklāta, kaut arī bieži vien pretrunīga, tad informācija par elektrifikāciju daļēji slēgta. Piemēram, nav zināms, vai ES Kohēzijas fonda 347 miljonu EUR līdzfinansējums, ja tas tiks izlietots Latgales (Rēzekne un Daugavpils) – Rīgas dzelzceļa elektrifikācijā, nozīmē, ka jebkurš nākamais elektrifikācijas projekts (kopā gandrīz 1 miljards EUR visām dzelzceļa līnijām), būs pilnībā jāfinansē no Latvijas budžeta? Paredzēts, ka 172 miljonu EUR līdzfinansējumu segs „Latvijas dzelzceļš”, aizņemoties Valsts kasē. Bet, ja „Latvijas dzelzceļš” nespēs šo aizdevumu segt, tas būs jāsedz no valsts budžeta. Minēts arī variants, ka finansējumu vispār segs no valsts budžeta. Protams, summa nav tik ievērojama kā skandalozās „Rīgas satiksmes” esošās un plānotās 410 miljonu parādsaistības. http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/uzdzive-uz-parada-kapu-tramvajs-un-citi-transporta-projekti-ridziniekiem/ Taču, tāpat kā „Rīgas dome” nevar pieļaut „Rīgas satiksmes” bankrotu, arī valsts nevar pieļaut „Latvijas dzelzceļa” bankrotu.

Šeit apšauba dzelzceļa elektrifikācijas lietderību: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inga-antane-iecere-elektrificet-dzelzcelu-klaja-nekompetence-vai-labi-planota-gadsimta-afera.d?id=48416345 http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/valdiba-dod-zalo-gaismu-dzelzcela-elektrifikacijai-rigas-virziena.a219459/

Neraugoties uz minēto kritiku, Latgales – Rīgas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir atbalstāms, ņemot vērā ES līdzfinansējumu. Taču no citu dzelzceļa līniju elektrifikācijas, kam ES līdzfinansējums nav paredzēts, ir jāatsakās, jo šie izdevumi nozīmētu valsts budžetam nepanesamu slogu.

Imārs Kiršbaums

20.02.2017.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Voldemars Voldemars

    14.05.2017 09:47

    SVEIKI IMĀR....VAI TU MANI ATCERIES VAI NĒ...NEZINU...BET ES AIZTINOS TAD ,KAD PARTIJAS VĀRDI NESASKANĒJA AR DARBIEM UN TAS LOZUNGS ,KAS BIJA PIRMS VIENĀM VĒLĒŠANĀM TAS BIJA TĒVZEMIEŠU ,,,,TRIUMFS""" ....KRIEVI NĀK......PAR ŠĀDU LOZUNGU , KURŠ TO IZDOMĀJA , VAJADZĒJA TIESĀT UN IESĒDINĀT UZ NĀRĀM , LAI PADOMĀ , KA TAUTAS RĪDĪT NEDRĪKST....ES JAU JŪSU RAIVIM ĞENERĀLSEKRETĀRAM ,NOLASĪJU LEKCIJU PAR ŠO TĒMU......AR CIEŅU VOLDEMĀRS...

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.