logo

Pirmajā pavasara sesijas sēdē Saeima lemj par liegumu bankām sadarboties ar čaulas kompānijām

12.04.2018 Rihards Kols Latvijā

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Šodien sanācām uz pirmo Saeimas sēdi pavasara sesijā, un tā patiešām bija piepildīta ar no viena vai cita aspekta svarīgiem jautājumiem, tāpēc uzreiz – pie lietas un pie būtiskā.

Šodien sākām skatīt valdības izstrādātos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompāniju darbību Latvijas bankās. Attiecīgi, šodien tālākai skatīšanai komisijās nodevām grozījumus, kas papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un finansēšanas novēršanas likumu ar jaunu pantu, ar kuru tiek noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm – ja uzņēmums ir reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu vai ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, lai Latvijas bankās samazinātos riskanto klientu apjoms, tādā veidā stabilizējot mūsu finanšu sektoru un attiecīgi strādājot pie mūsu finanšu sektora reputācijas uzlabošanas starptautiskajā telpā.

Nodošanu tālākai skatīšanai komisijās atbalstījām arī grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, reaģējot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konstatēto nepieciešamību pilnveidot tehniska rakstura nosacījumus, un, atbilstoši citos likumos veiktajiem grozījumiem, aktualizēt atsevišķas normas likumā, kas reglamentē oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu saziņā un elektronisko dokumentu sūtīšanā, saņemšanā un glabāšanā. Tāpat arī atbalstījām grozījumus Imigrācijas likumā, kas galvenokārt saistīti ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā nacionālajos normatīvajos aktos. Ar grozījumiem likumā tiek iekļautas jēdzienu “brīvprātīgais”, “stažieris”, “students” un “pētnieks” definīcijas, tiek precizētas studentu un pētnieku tiesības uz nodarbinātību,  paredzēta iespēja pētniekiem un studentiem uzturēties Latvijā saskaņā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajām vīzām un uzturēšanās atļaujām un citus aspektus.

Galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Enerģētikas likumā, kas izstrādāti saskaņā ar konceptuālo ziņojumu “Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu” un paredz uzlabot esošo kārtību, kādā tiek nodrošināts drošības rezervju pakalpojuma iepirkums, kas tiek organizēts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, piemērojot arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu naftas rezervju pakalpojuma iepirkumam. Tāpat trešajā un galīgajā lasījumā skatījām Tiesu izpildītāju likuma grozījumus, ar kuriem tiek mainīta tiesu izpildītāju amata atlīdzības takse, nosakot tās atbilstoši ieguldītajam darbam un piedzenamā parāda apmēram, un tāpat arī jāņem vērā tiesu izpildītājam noteiktā atbildība un no amata izrietošie ierobežojumi. Likumprojekts paredz arī palielināt maksimālo piemērojamo naudas sodu tiesu izpildītājiem par disciplinārpārkāpumu. Disciplinārlietu komisijai būs tiesības piemērot zvērinātam tiesu izpildītājam naudas sodu no 150 līdz 5000 eiro apmērā. Līdz šim maksimālais piemērojamais naudas sods bija 1430 eiro. Tāpat ar likuma grozījumiem noteiktas arī stingrākas prasības zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentiem, nosakot, ka turpmāk par zvērinātu tiesu izpildītāju nevarēs kļūt persona, kas ir ieguvusi uzturlīdzekļu parādnieka statusu.

Trešajā un galīgajā lasījumā skatījām grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Pērnā gada sākumā ar šī likuma stāšanos spēkā vēlējāmies veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos un pētniecības attīstību Latvijā. Saskatot iespēju un jaunuzņēmumu lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ar jauno likumu tika pasperts pretī nozīmīgs solis. Taču “neiztikt bez celmiem” – diskusijās ar pašiem likuma “vaininiekiem” – jaunuzņēmumu, riska kapitāla un nozares ekspertiem, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika fiksēts, ka praksē tikušas konstatētas nepilnības regulējumā, kas liedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikties likumā noteiktajām atbalsta programmām. Šie grozījumi norāda uz faktu, ko minēju, atbalstot Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma virzību – tas iezīmēja pagrieziena punktu mūsu savstarpējās attiecībās un pavēra ceļu plašākām diskusijām, kā rezultātā arī nonācām pie vajadzīgajiem secinājumiem un attiecīgajiem grozījumiem likumā. Nacionālā apvienība grozījumus, protams, atbalstīja.

Un noslēgumā – par Saeimas lēmuma projektu Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada. Neatkarīgi no tā, kā tālāk attīstīsies Eiropas Savienība un to, ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies, Latvijai viena no nenoliedzami būtiskākajām prioritātēm un vienlaikus arī izaicinājumiem būs nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Kopš Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības, esam domājuši par ar to saistīto finanšu iztrūkumu Eiropas Savienības budžetā, un potenciālais iztrūkums ir liels – līdz 12 miljardiem eiro gadā, kas ir pavēris durvis nepatīkamām debatēm par kopējo budžeta attīstību un attiecīgo uztraukumu par to, kas notiks ar Latvijai šobrīd tik vitāli svarīgajiem Eiropas Savienības fondiem. . Nereti izskanējuši paziņojumi, ka “Brexit” radītais naudas iztrūkums, iespējams, netiks obligāti aizstāts ar jaunu finansējumu, un, ka jaunajam budžetam būtu jākoncentrējas uz tādām Eiropas Savienības prioritātēm kā aizsardzība, migrācijas krīze un citiem aspektiem, kas nozīmē, ka, cita starpā, arī finansējums kohēzijas politikai varētu tikt ievērojami samazināts. Nacionālā apvienība iestājas par taisnīgu Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Lielbritānijas izstāšanās no Savienības nav ne pietiekošs, ne pamatojams iemesls, lai samazinātu tēriņus un pārskatītu finansējumu dažādām programmām, lai tā rezultātā samierinātos ar potenciālo kohēzijas politikas finansējuma samazināšanos. Naudas pārdalei jābūt taisnīgai un izlīdzinātai, lai lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās kā Latvijā, tā, teiksim, Francijā. Domāju, ka neatradīsies neviens, kas šai pozīcijai varētu šobrīd nepiekrist. Latvijai stingri jāiestājas par kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšanu vismaz pašreizējā apjomā un līdzsvarotu tiešo maksājumu nodrošināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Un ar šo lēmuma projektu mēs rīkojamies. Tā vietā, lai “čīkstētu”, ar šo lēmuma projektu mēs rīkojamies un skaļi paužam savas pozīcijas un pārstāvam savas intereses Eiropas Savienības budžeta sarunās.

Rihards Kols

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.