logo

Radošums. Industrija. Ekonomika. – vai tiešām atdalīti?

27.01.2014 Oskars Jepsis Latvijā

Oskars_Jepsis_1

Iesākoties 21.gadsimta otrajai desmitgadei Eiropas Savienība, identificējot tās straujāk augošās tautsaimniecības nozares, īpašu uzmanību velta veicinošās tautsaimniecības nozares uz radošumu, kultūru kā izejvielu, lai izveidotu augstu pievienotās vērtības produktu, pakalpojumu, kas sekmētu ekonomisko izaugsmi valstī ilgtermiņā. ES līmeņa pētījumos („Kultūras ekonomikas aspekti Eiropā”, The Economy of Culture in Europe, KEA, 2006) tiek augstu novērtēts kultūras un radošo industriju attīstības potenciāls, viena no tautsaimniecības nozarēm, kurai ir augsts izaugsmes rādītājs .[1]

Gan Latvijā, gan Eiropas Savienība radošās industrijas ietver sevī mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī dažas lielās kompānijas. Augsts reitings jaunizveidoto uzņēmumu statistikā ir pozitīvs rādītājs dinamiskai izaugsmes videi valstī. Šobrīd Latvijā ir nepieciešams palielināt produktivitāti un nodarbināto skaitu radošajās industrijās, kas koncentrētos uz ilgtspējīgu darbību vietējā un ārējā tirgū. Ir vajadzīgi noteikti mērķi un resursi, lai varētu pārvarēt pašreizējo barjeru. Pētījumi norāda (“Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai”, 2013.gada maijs) , ka radošo industriju atšķirība no pārējām nozarēm ir tā, ka tai ir sistemātiskas problēmas saņemt finansiālu atbalstu, ieguldījumu un stratēģisko attīstību biznesā. Lai veiksmīgi rastu risinājumu šiem problēmjautājumiem, ir nepieciešama ekspertu piesaiste, kas sniegtu savu viedokli un priekšlikumu par eksporta iespējām un internacionalizāciju plašākā mērogā.

Atsaucoties uz Ginta Klāsona publikācijas „Kultūras aktivitāte un patēriņš Latvijā pēdējā desmitgadē”, 2013. gada vidū pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais Eirobarometra pētījums „Cultural Access And Participation ļauj vērtēt Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāti pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā. Kopumā novērojams, ka Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte ir augstāka kā Eiropas Savienībā vidēji – ja Eiropas Savienībā vidēji 18% iedzīvotāju raksturojami kā kultūras patēriņā izteikti aktīvi, tad Latvijā šis rādītājs ir 21%. Jāmin gan, ka Igaunijā kultūrā aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir vēl augstāks – 30%, kamēr Lietuvā – līdzīgs kā Latvijā (22%).

Radošo industriju uzņēmumu skaits pēdējo četru gadu laikā pieaudzis par 1944 vienībām (+35%), kamēr saistītajās nozarēs – par 369 vienībām (+7%).

Latvijā būtiskas izmaiņas skārušas radošo industriju nozari – Radošo industriju uzņēmumu skaits pēdējo četru gadu laikā pieaudzis par 35%. (atsaucoties uz pētījumu “Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai”) Tas liecina, ka tiek pievērsta uzmanību uzņēmuma izveidošanai ar inkubatora, forumu un citu atbalstošo programmu palīdzību. Savukārt, nav redzams nodarbināto skaitu pieaugums. Tas varētu būt saistīts ar to, ka uzņēmumi vēlas centrēties tikai uz reģiona vai nacionāla līmeņa tirgiem. Ir nepieciešams stimulēt tos uzņēmumus, kuri raugās uz internacionalizāciju, palielinot eksporta apjomu un inovatīvas produkcijas ieviešana apritē ar augstu pievienoto vērtību.

Latvijā būtu jāveicina poli-centriska izaugsme. Lai to sasniegtu, nepieciešams izveidot spēcīgus radošo industriju attīstības centrus, kuri kalpotu par atspēriena punktu jaunajiem uzņēmumiem, kuriem piemīt dinamiskas izaugsmes iespējas. Šobrīd darbība ir vērsta mono-centriska, tieši Rīga un Pierīgas apgabalos, kura neizmanto pietiekami labi savus privātos un publiskos pieejamos resursus.[2] Ieteiktu izveidot efektīvu reģiona attīstības plānu, kas sekmētu poli-centrisku attīstības darbību valsts reģionos.

Kvalificēta un profesionāla darbaspēka pieejamība ir viens no būtiskiem radošo industriju nozares attīstības šķēršļiem, un šī problemātika iespējams kļūs arvien aktuālāka tuvāko piecu gadu laikā. Tas ir saistībā ar pašreizējo profesionālo un augstāko izglītības līmeni un sistēmu valstī. Ir būtiski jāpievērš uzmanību valsts Izglītības  ministrijai par finansējumu piešķiršanu augstskolām. Lai tiktu piedāvāta bezmaksas augstākā izglītība tādās programmās, kuras ir nepieciešamas darba tirgū šobrīd un nākotnē.

Finanšu resursu pieejamība identificējama kā viennozīmīgāk interpretējams uzņēmējdarbības kavēklis – vienlīdz lielu daļu uzņēmēju ietekmē kā apgrozāmo līdzekļu trūkums, tā arī pārāk lielais nodokļu slogs. Sekojoši – viens no būtiskiem radošo industriju izaugsmes ierobežojošiem faktoriem ir uzņēmēju piekļuve finanšu resursiem. Finanšu pieejamībai ir būtiska ietekme uz radošo industriju attīstību – uzņēmumi, kuri ir saņēmuši finanšu atbalstu, palielina darbinieku skaitu, paplašinot uzņēmējdarbību, kā arī ieviest jaunus produktus. Līdz ar to, piekļuve finansējumam ir būtisks faktors kultūras un radošo nozaru turpmākai attīstībai, kas veidotos kā viens no ekonomiskās un sociālās attīstības dzinējspēkiem. MVU (mazie un vidējie uzņēmumi) cieš visvairāk finansējuma dēļ, jo ir apgrūtinoši piesaistīt investīcijas

Ideju komercializāciju nozares eksperti un uzņēmēji bieži vien norāda kā problemātisku aspektu uzņēmējdarbības attīstībā, proti – radošo industriju nozarē ir daudz ideju, radošu iestrāžu, bet nav prasmju tās komercializēt. Šī problēma ir saistāma arī ar izglītības sistēmu, kurā radošums ir nodalīts no tirgus ekonomikas un netiek uzskatīts par pārdodamu “lietu”.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana, profesionālās izglītības studiju programmu pielāgošana darba devēju prasībām un ciešāka sadarbība ar izglītības iestādēm ir tas valsts atbalsta “komplekts”, kuru uzņēmēji novērtē kā efektīvāko attiecībā uz radošo industriju nozari.

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.