logo

Raivis Dzintars: Nacionālā apvienība 2017. gada vēlēšanās. Rezultāti, komentāri, secinājumi.

06.06.2017 Raivis Dzintars Pašvaldībās

karte-pv2017-rez

Latvijas mērogā

Nacionālā apvienība (NA) pretendēja uz vietām 69 pašvaldībās (neskaitot NA draudzīgos sarakstus mazajās pašvaldībās, kas nestartēja zem NA “karoga”.) Pārstāvniecība iegūta 66 pašvaldībās. Iepriekšējās vēlēšanās iekļuvām 50 pašvaldībās.

Ievēlēto deputātu skaita ziņā partiju konkurencē esam ierindojušies pirmajā vietā. Sarakstos, kuros startējām atsevišķi, ievēlēti 166 deputāti, taču labi rezultāti gūti kopējos sarakstos, kur ieguvumus var rēķināt dažādi. Katrā ziņā NA sarakstu deputātu kopējais skaits pārsniedz 200. Taisnības labad jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība ietver savā sastāvā un ciešu sabiedroto lokā vairākas partijas. Ja to rezultātu summētu, NA Latvijas mērogā būtu otrs labākais rezultāts aiz ZZS.

Visās pašvaldībās, kurās kandidēja līdzšinējie NA pašvaldību vadītāji, mūsu saraksti uzvarēja: Smiltenē, Bauskā, Saulkrastos, Kocēnos, Priekulē un Engurē. Visticamāk NA biedru vadīto pašvaldību skaitam pēc šīm vēlēšanām pievienosies Ogre, kurā Egila Helmaņa vadītā komanda ieguva 8 vietas no 17. Siguldā šogad startējām kopējā sarakstā ar Reģionu aliansi, saraksts ieguva 12 vietas no 15, nodrošinot pārliecinošu vairākumu domē.

Kocēnos, Priekulē un Engurē NA pašvaldību vadītāji saglabāja absolūto vairākumu, savukārt Smiltenē Ginta Kukaiņa vadībā absolūtais vairākums (9 vietas no 15) iegūts pirmo reizi.

Vai šos rezultātus varam uzskatīt par izcilu panākumu? Netrūkst vietu, kur rezultāti ir ļoti labi, bet diemžēl ir arī vietas, kurās jārunā par sāpīgiem zaudējumiem, piemēram, Liepājā, Ādažos un Ķekavā, kurā pārstāvniecības iegūšanai pietrūka burtiski dažas balsis. Tomēr kopumā NA pārstāvniecība novados tiek konsekventi paplašināta un pats svarīgākais – tajās pašvaldībās, kurās esam pie varas, atbalsts saglabājas un pieaug. Tātad mūsu novadu pārstāvju darbs tiek novērtēts.

Rīgā

Rīgā par NA nobalsoja 23 653 pilsoņu jeb 9,25%. Tas ir augstākais rezultāts no valdībā pārstāvētajām partijām (“Vienotība” ieguva 6,26%, bet ZZS – 3,3%). Protams, vienmēr ir nepatīkami, ja rezultāts salīdzinājumā ar iepriekšējo sasaukumu ir samazinājies, taču ir virkne apstākļu, kas šajās vēlēšanās atšķirībā no iepriekšējās reizes NA izredzes būtiski samazināja:

1. Ja 2013. gada vēlēšanās faktiski nebija konkurences, bet Baibas Brokas spilgtā līdera tēls nospēlēja vēlēšanu pārsteiguma faktoru, kas materializējās ļoti augstā rezultātā. Šogad konkurence bija ļoti liela un partijas ieguldīja milzīgus resursus reklāmas kampaņās. (Gan Bondara pārstāvētā LRA/LA, gan “Vienotība”, gan Saskaņa” kampaņā varēja atļauties ieguldīt daudzkārt lielākus līdzekļus nekā NA, savukārt Jaunā Konservatīvā partija baudīja ekskluzīvu atsevišķu mediju atbalstu.)

2. Informatīvajā telpā dominēja skaļi, populistiski un nerealizējami solījumi, kamēr Nacionālā apvienība pret savu vēlētāju bija godīga un solīja tikai reāli izpildāmas lietas. Īstermiņā tas var atņemt dažas balsis, bet ilgtermiņā orientētas partijas citu taktiku nevar atļauties.

3. Bija intensīva nomelnošanas kampaņa pret saraksta līderi Baibu Broku. Tika izmantoti līdz šim nepieredzēti līdzekļi, piemēram, uzspēlēti draudzīga attieksme no “Saskaņas” TV raidījumos ar mērķi maldināt vēlētāju un diskreditēt NA saraksta līderi. Jāatzīst, ka Baiba Broka nebija pietiekoši gatava, lai šādai nekaunīgai taktikai spētu ātri un spontāni atrast pretindi.

Baibas Brokas kandidatūras izvēle ir viens no plaši apspriestiem jautājumiem, un grūti to būtu neskart. Izvēle par labu šim kandidātam tika izdarīta pēc viena galvenā principa, kādas ir kandidāta profesionālās spējas un kompetence reāli ieņemt mēra amatu un izpildīt partijas programmu. Viņa nenoliedzami bija zināšanu un pieredzes ziņā stiprākais pretendents uz mēra vietu. Diemžēl šī kampaņa vairāk nekā citreiz prasīja arī citus aspektus, kas Baibas personībai ir mazāk raksturīgi – agresīvāka retorika un prasme izveicīgi strādāt ar lozungiem. Atsevišķas privātās dzīves detaļas un publiskā tēla nianses daļai NA atbalstītāju tiešām izrādījās ļoti būtiskas. Tajā pašā laikā nevienam šodien nav iespējams izmērīt, kāda būtu situācija, ja pirmajam numuram būtu izvēlēta kāda cita persona x. NA balsotāji vēlēšanu biļetenos arī šajās vēlēšanās B. Brokai izteica lielu uzticību – 10 615 plusiņu un 2146 svītrojumi.

Visi pārvēlētie NA kandidāti ir arī līdzšinējā sasaukuma deputāti. To zināmā mērā uzskatām par novērtējumu līdzšinējās NA komandas darbam. Tomēr galvenais šo vēlēšanu uzdevums bija nevis atsevišķu partiju, bet kopējais mērķis – mainīt Rīgas vadību pirms Latvijas simtgades. Nav tik būtiski, par kuru konkrēti partiju šoreiz nobalsoja pilsoņi, tas ir otršķirīgs jautājums. Lielā mērķa sasniegšanai šoreiz vēl mazliet pietrūka un līdz ar to diemžēl neviena no t.s. “latviskajām partijām” šobrīd nevar justies kā uzvarētāja.

Ar nopietnākām pretenzijām uz nākamajām Saeimas vēlēšanām sevi pieteica divi saraksti: Bondara “Latvijas attīstībai”/Latvijas reģionu apvienība un Jaunā Konservatīvā partija. Pēdējā (līdzīgi Zatlera Reformu partijai vai Ingunas Sudrabas “No sirds Latvijai”) pretendē uz “jauno glābēju” lomu un protesta balsojumu ar lozungu “visi pārējie ir zagļi”. Ņemot vērā, ka partija bauda lielu t.s. “sorosiešu mediju” atbalstu, Nacionālai apvienībai ir jāgatavojas konkurencei un mēs tai būsim gatavi, tomēr lielākie zaudētāji no šīs partijas parādīšanās varētu būs “Vienotība” un Artusa Kaimiņa KPV.LV, kuru var uzskatīt par vēlēšanu lielāko zaudētāju.

Šo rakstu iesāku ar statistiku un skaitļiem. Bet aiz tiem stāv cilvēki. Ja saskaitītu visus, kas Rīgā un Latvijas novados bija iesaistīti, lai ar rezultātiem NA varētu lepoties, tad tā būtu vesela armija. Ikvienam no viņiem gribu pateikt lielu paldies! Daži no Jums šodien svin lielākas uzvaras, daži mazākas, daži dziedē zaudējuma brūces. Un tomēr visi kopā esam cienīgi aizvadījuši pašvaldību vēlēšanas un esam apņēmības pilni mobilizēties lielajam eksāmenam – aizstāvēt nacionālas valsts vērtības Latvijas simtgades Saeimas vēlēšanās.

Lai mums kopā izdodas!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.