logo

Rīga – riteņbraucējiem draudzīgākā pilsēta Baltijas valstīs?

23.05.2017 Jurģis Klotiņš

"Kritiskā masa" 2017. gada 1. maijā
"Kritiskā masa" 2017. gada 1. maijā

Rīgā ir dažādi “specefekti”. Viens no tiem ir veids, kā pašreizējā pilsētas vadība (es domāju S un GKR koalīciju) neapzināti ir sekmējusi to, ka vairāk rīdzinieku izvēlas ikdienā braukt ar divriteni. Pilsētas vadība sabiedriskā transporta biļešu cenas ir gandrīz dubultojusi. Rīta stundā par stāvvietu pārpildītā trolejbusā no Iļģuciema uz centru jāmaksā 1,15 eiro. Pilsētai 8 gadu laikā nav uzbūvēts neviens funkcionējošs stāvparks. Tilti un maģistrālās ielas pārvēršas gājēja ātrumā nīkstošu automašīnu parādēs. Ko lai dara rīdzinieks, kurš nevēlas uz darbu Rīgas centrā no Iļģuciema braukt ilgāk kā viņa kolēģis no Jūrmalas? Atbilde ir divritenis! Un par spīti tam, ka 2014. gadā pieteiktā velojoslu programma ir apstādināta un maģistrālo veloceliņu izbūve no centra uz Ziepniekkalnu, Bolderāju un Pļavniekiem tiek kavēta.

Riteņbraucēju skaits Rīgā turpina augt. Latvijas Riteņbraucēju apvienība katru gadu veic mērījumus uz Vanšu tilta un konstatē, ka gadu no gada ikdienas riteņbraucēju ir vairāk[1]. DNB Barometrs 2015. gadā secinājis, ka Latvijā ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 16 % iedzīvotāju.[2] Rīgas iedzīvotāju aptaujā 2016. gadā noskaidrots, ka katru dienu ar velosipēdu Rīgā pārvietojas 9% pilsētas iedzīvotāju.[3] Tātad gandrīz katrs desmitais kungs un dāma.

2014. gada Rīgas domes Rīcības plāns. Redzams, ka plānotas velojoslas Brīvības ielā, Stabu ielā un Bruņinieku ielā un citur.

 

Veloceliņš uz Mārupi Āgenskalnā. Grants segums, kas rudeņos kļūst dubļains un slidens.

Pilsētas vadība nav parūpējusies, lai Satiksmes departamentā (RDSD) būtu štata vieta velotransporta attīstības jautājumos. Tomēr Rīgā, pateicoties RDSD atsevišķu darbinieku entuziastu rūpēm ir tapusi  laba “Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam” (Rīgas velokoncepcija). Tā ir tapusi, pamatojoties uz pilsētplānotāja Toma Kokina 2014.gadā izstrādāto velosatiksmes attīstības koncepciju un sadarbojoties ar biedrību “Latvijas riteņbraucēju apvienība” un aktīvākajiem Rīgas pilsētas velobraucējiem. Kā jau profesionālam dokumentam piedien, Rīgas velokoncepcija aptver visus divriteņu pārvietošanās aspektus: novietne mājās – ceļš – novietne darbā. Koncepcijā uzskatāmi redzams, ka Rīgas centrā plānots vairāk velojoslu, būs maģistrālie veloceliņi uz Ziepniekkalnu, Purvciemu, Pļavniekiem, Daugavgrīvu, Ķengaragu. Skatot un lasot, gribas teikt, ka Rīga varētu kļūt par riteņbraucējiem draudzīgāko pilsētu Baltijas valstīs. Bet kā ir ar praktiskajiem darbiem?

Noskrāpētā velojosla Brīvības ielā. Ielas platums pieļauj ierīkot velo joslu!

Redzot ikdienas situāciju Rīgas ielās, jāsecina, ka velosatiksmes attīstībā kopš 2013. gada ir paveikts gaužām maz. Rīgas vadībai patīk atzīmēties publiskos velopasākumos kopā ar Nīderlandes vēstnieku, rīkot alternatīvu mazapmeklētu velopasākumu vienlaikus ar ikgadējo “Kritisko masu”.[4] Taču darīšana tālu atpaliek no publiskā “riteņbraucēju draugu” tēla spodrināšanas. Sociālajā akcijā uzzīmēto velojoslu noskrāpēšana Brīvības ielā 19. maijā nebija tikai administratīvā pārkāpuma seku likvidācija uz ielas seguma. Vienlaikus tā bija esošās Rīgas varas demonstrācija – negrasāmies Rīgu veidot par riteņbraucējiem draudzīgāko pilsētu Baltijas valstīs. Varēja taču vismaz apsvērt iespēju uzņemt šīs Brīvības ielas velojoslas Rīgas domes satiksmes departamenta bilancē. Ietaupītos pašvaldības līdzekļi.

Ko nākamajos četros Rīgas domes gados darīt citādāk un labāk?

  1. Ir jāatsāk veidot velojoslas Rīgas centra ielās, darot to vienvirziena ielās, kā Stabu iela, Bruņinieku iela.
  2. Jāturpina būvēt maģistrālos veloceliņus uz apkaimēm. Vienlaikus jāpārtrauc veidot apvienotie gājēju un velosipēdistu celiņi. Jāizveido noslogotajam Skolas ielas veloceliņam paralēls maršruts Baznīcas ielā.
  3. Jāsāk ierīkot slēdzamas velosipēdu stāvvietas dzīvojamo namu kvartālu iekšpagalmos.
  4. Jāiekārto vairāk velonovietņu Rīgas centrā.
  5. Rīgas pašvaldībai sadarbībā ar Rīgas riteņbraukšanas entuziastiem un NVO vairāk jāsniedz praktiski un iedrošinoši padomi, kā ērtāk ikdienā pārvietoties pa pilsētu ar divriteni. Padomi par maršrutiem, drošību braucot un noliekot riteni stāvvietā, kā arī par piemērotu apģērbu aukstajam laikam.
  6. Projektējot Torņakalna multimodālo transporta mezglu un Rīgas centrālās stacijas pārbūvi jāparedz vieta velosipēdu stāvparku (rail & bike) izveidei.
  7. Veicot maģistrālo ielu rekonstrukcijas un pārbūves projektā jāiekļauj veloceļu izbūve. Piemērs ir Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, ko veicot ir jāizbūvē paralēls veloceļš no centra uz Bolderāju cauri Voleriem.
  8. Neradīt “Barona ielu – 2” Miera ielā vai citur. Barona ielas rekomendējošā velojosla pie intensīvas automašīnu satiksmes riteņbraucējiem ir bīstama. Risinājums būtu noteiktos darbdienu laikos liegt auto transporta kustību no Merķeļa ielas līdz Matīsa ielai, atļaujot braukt tikai Barona ielā dzīvojošajiem un preču piegādātājiem.
  9. Kopā ar Pierīgas novadiem jāveido Rīgas un Pierīgas veloceļu sasaiste. Piemērs ir nepieciešamais Centra – Berģu veloceļa turpinājums uz Garkalni un Ādažiem.
  10. Jāveido “darba divriteņa” pilotprojektus – iespēju Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem darba darīšanās pārvietoties ar velosipēdu, ko nodrošina Rīgas pašvaldība.

Rīgas domē ir 60 deputātu. Ar vienu roku pietiek, lai saskaitītu tos, kuri vismaz siltajā laikā uz darbu dodas ar divriteni (raksta autors ir viņu vidū). Novēlu, lai nākamajā Rīgas domes sasaukumā ir vairāk deputātu – ikdienas velobraucēju! Paldies katrai Rīgas dāmai un kungam, kuri jau šobrīd ikdienas gaitās dodas ar divriteni! Jūs esat izvēlējušies vislatviskāko un skaistāko pārvietošanās veidu.

 

Jurģis Klotiņš

Rīgas domes deputāts, kurš ikdienā pārvietojas ar divriteni

(Nacionālā apvienība)

[1] http://www.rdsd.lv/uploads/media/557550c430e1f.pdf

[2] https://www.dnb.lv/lv/news/dnb-latvijas-barometrs-visbiezak-iedzivotaji-ikdiena-parvietojas-ar-automasinu

[3] http://sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigas_iedzivotaju_aptauja_2016.pdf, 16. lpp.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.