logo

Rīgas sabiedriskais transports jāplāno vienoti galvaspilsētā un aglomerācijā

15.05.2017 Jurģis Klotiņš

WP_20170323_17_21_56_Pro

Agrs rīts Vecmīlgrāvī. Pediatre Daina dodas uz darbu Bērnu slimnīcā Torņakalnā vispirms ar 24. autobusu, tad ar 19. trolejbusu. Viņas kolēģis Normunds dzīvo Jelgavā un ar vilcienu līdz darbam tiek īsākā laikā. Turklāt Jelgavā darbojas vienotā biļete pilsētas autobusā un vilcienā. Visilgāk no Ropažiem jāceļo ķirurgam Klāvam, jo jāšķērso visa Rīga, un Berģos nav stāvparka, kur atstāt auto un pārsēsties vilcienā.

Avots: Rīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam.

Rīgas metropoles (aglomerācijas) areāla robežas

Atcerēdamās ārstu konferences Prāgā un Gēteborgā, Daina domās jautā: “Kad Rīgā būs tā kā tur? Viena biļete autobusā un vilcienā. Mikriņš, nevis dublētu autobusa maršrutu, bet aizvestu uz vilcienu Ziemeļblāzmas stacijā. Ar vilcienu 25 minūtēs Torņakalnā! Ko viņi tajā Rīgas satiksmē dara par manis samaksāto naudu un vēl teju 90 miljoniem, ko saņem no Rīgas budžeta? Pērk nanoūdeni, maksā Konkurences padomes sodu, plāno neaptverami dārgu Skanstes “kapu tramvaju”. Tikmēr baltais lācītis klūp un krīt, un kāds nezināms “trollis” mikriņu ekrānos falsificē vēstures faktus…” Nesen Dainu aizskāra ziņa, ka Rīgas domes koalīcija nolēmusi piešķirt mēnešbiļešu atlaides tiem medicīnas darbiniekiem, kuri strādā Rīgas pašvaldības veselības iestādēs, bet ne viņu kolēģiem valsts slimnīcās. Tāda diskriminācija sadusmoja pat viņas kolēģi Tatjanu, kura iepriekšējās vēlēšanās balsojusi par pašreizējo mēru.

Rīgā ir iepirkti jauni autobusi, trolejbusi, kas dārgāki par miljonu eiro gabalā, uzturēšanā visdārgākie tramvaji. Biļešu cena par vienu braucienu uzlēkusi virs eiro. Tāpat stāvvietu cenas. Ieviesta stundas biļete, kura Pierīgas cilvēkam dārgāka par vilciena braucienu no Jelgavas. Taču pasažieru skaits Rīgas satiksmes maršrutos rūk, bet personīgo auto skaits turpina augt. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments prognozē, ka 2030.gadā Pierīgā automašīnu skaits var sasniegt 454 uz 1000 iedzīvotājiem, kas būs par 50% vairāk kā šobrīd pie nosacījuma, ka iedzīvotāju skaits Rīgā un Pierīgā būs saglabājies nemainīgs.[1] Kādi sastrēgumus Rīgai būs jāpiedzīvo pie tāda scenārija?

Ko darīt, lai Daina ceļā uz darbu pavadītu divreiz mazāku laiku? Ko mainīt, lai Rīgas aglomerācijas ļaudis un pilsētas viesi no tālienes saviem auto ļautu darbdienās atpūsties piemājas saulītē vai stāvparkos pie Rīgas robežas? Kā plānot sabiedrisko transportu, lai tas piesaistītu vairāk pasažieru, kuri pārsēžas no saviem auto un ar to dod artavu, lai Rīgā tīrāks gaiss?

Pirmais solis. Rīgas un Pierīgas pašvaldību tautas kalpiem jāvienojas domāt jaunā līmenī – sabiedriskā transporta sistēma Rīgā un Rīgas aglomerācijā[2] ir jāplāno kā vienota sistēma – no Siguldas līdz Jūrmalai, no Saulkrastiem līdz Jelgavai. Latvijas ļaudis, paši pat varbūt neapzinādamies, ir braukuši tādā veidā plānotā sabiedriskajā transportā Stokholmā, Prāgā, Londonā un citās Eiropas pilsētās. Vai tas nozīmētu Rīgas satiksmes monopola izplešanos pāri Rīgas robežām? Nē, jo sabiedriskā transporta lietotāju interesēs ir tikai tāda kārtība, kurā tiek nodrošināta konkurence starp autobusu kompānijām, kurā uzvar saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Kāpēc gan Rīgā autobusu maršrutus jāveic tikai vienam pārvadātājam monopolistam? Citās Eiropas pilsētās darbojas vairākas kompānijas vienotā sistēmā, un izmaksas ir ekonomiskākas pasažieriem un pilsētas budžetam.

Otrais solis. Izveidot Rīgas aglomerācijas (metropoles areāla) sabiedriskā transporta iestādi.[3] Tās uzdevums būs sadarbībā ar Rīgas metropoles areāla pašvaldībām plānot sabiedriskā transporta maršrutus un konkursa kārtībā slēgt līgumus ar pārvadātājiem par maršrutu apkalpošanu, uzturēt vienotās biļetes sistēmu, kas darbotos vilcienos, tramvajos, autobusos, trolejbusos un mikriņos. Jā, Rīga sabiedriskā transporta plānošanu nodotu metropoles sabiedriskā transporta iestādei. Taču RDPAD un RD Satiksmes departamenta uzdevums un tiesības būtu sniegt saistošus ieteikumus par maršrutu tīkla plānojumu galvaspilsētā. Finansējuma modelī saglabātos Rīgas pašvaldības dotācija sabiedriskā transporta pārvadājumiem pilsētas robežās. Ja likumdevējs lemtu mainīt Pašvaldību izlīdzināšanas fonda iemaksu sistēmu un atbrīvotu Pierīgas novadus no maksājumiem citām pašvaldībām, tad Pierīgas novadiem būtu jāpiedalās Rīgas aglomerācijas sabiedriskā transporta finansēšanā, jo sabiedrisko transportu ik dienas lieto tūkstošiem Pierīgas ļaužu, lai nokļūtu darbā galvaspilsētā. Maršrutiem ārpus Rīgas robežas nepieciešamajā apmērā būtu jāsaglabā arī valsts budžeta finansējums.

Integrēta sabiedriskā transporta sistēmas pārvaldības modelis Rīgas aglomerācijas mērogam

Integrēta sabiedriskā transporta sistēmas pārvaldības modelis Rīgas aglomerācijas mērogam

Pašreizējās Rīgas domes vadības aizvadītie gadi ir parādījuši, ka sadarbība ar Pierīgas novadiem nav bijusi prioritāte. Rīgai joprojām nav stāvparku, un attieksmi pret Pierīgas iedzīvotājiem izrāda stundas biļetes cena EUR 2,30, kamēr Rīgā deklarētajiem tā ir EUR 1,15. Rīgas aglomerācijai veltītā forumā 2016. gada oktobra sākumā neieradās ne Rīgas mērs, ne vicemērs…

Latvijas simtgade ir sākusies ar lielo lēmumu laiku. Iesāktā nodokļu reforma, reģionālās reformas turpinājums kā sadarbības teritoriju veidošana[4], RailBaltica dzelzceļš un Rīgas centrālās stacijas kā moderna transporta mezgla izveide. Tas ir īstais brīdis, lai mūsu valsts apdzīvotākajam reģionam – Rīgas aglomerācijai – dotu labāku sabiedriskā transporta sistēmu. Sabiedriskais transports ir viens no reģionālās attīstības dzinējspēkiem. Ja tas ir ērts, ātrs, viegli lietojams un cenas ziņā pieejams, tas spēj konkurēt ar privāto auto, lai ik dienas nogādātu uz darbu, mācību iestādi vai darījumu tikšanām. Galvaspilsētas ieguvums ir tīrāks gaiss un mazāk noslogotas ielas. Cilvēku personīgais ieguvums ir vairāk laika lasīšanai un atpūtai, braucot vilcienā vai autobusā, nevis nervozējot sastrēgumā. Vidzemnieku auto var atpūsties Berģu stāvparkā, no kura ir ērti doties tālāk ar tramvaju vai vilcienu. Jāatgādina, ka šim projektam jau bija izstrādāti plāni un aprēķini, bet diemžēl Rīgas domes pašreizējā vadība nolēma, ka Skanstes tramvaja zigzags nesaprotamu iemeslu dēļ būs rīdziniekiem izdevīgāks… Kad pāriesim no “mana sādža” uz valstiski ilgtspējīgu pieeju domās un darbos?

Lai Rīgā izveidotu vienotu sabiedriskā transporta sistēmu, ir nepieciešama liela politiskā griba un galvaspilsētas mērķtiecīga sadarbība ar Pierīgas novadiem, Rīgas plānošanas reģionu un Auto transporta direkciju, kā arī ar VARAM un Satiksmes ministriju. Tas ir valstiski svarīgs Rīgas transporta reformu uzdevums, kas būs NA prioritāte Rīgas domes darbā satiksmes jomā. Lai RailBaltica plānotā stacijas pārbūve iedvesmo soli pa solim Rīgai un aglomerācijai izveidot Eiropas līmeņa sabiedriskā transporta sistēmu!

Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK)

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas deputāts

Rīgas pašvaldības vēlēšanu deputāta kandidāts

(Raksta pirmajās divās rindkopās visas personas un personu vārdi ir izdomāti.)

[1] Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, “TRANSPORTA ATTĪSTĪBAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS (PROJEKTS)”, 14. lpp. http://www.rdpad.lv/rtp/izstrades-stadija/tematiskie-planojumi/

[2] Rīgas aglomerācijas robežas ir aplēstas Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam 37. lpp. http://www.rdpad.lv/strategija/

[3] Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns jau 2011. gadā ieteica pāriet uz kārtību, ka Rīgā un Rīgas aglomerācijā sabiedrisko transportu plāno viena Sabiedriskā transporta iestāde. Vairāk skatīt: http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_2953_RPMP_gala_zinojums.pdf

[4] Par Rīgas sadarbības teritoriju: Informatīvais ziņojums “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi” http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=23990

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.