logo

Saeima spērusi būtiskus soļus valsts valodas stiprināšanā. Aizvadītās sēdes aktualitātes

09.03.2018 Rihards Kols Latvijā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Šodienas Saeimas sēde bijusi patiešām piepildīta ar – no viena vai cita aspekta svarīgiem jautājumiem – no Satversmes aizsardzības biroja vadītāja ievēlēšanas līdz pat lēmuma projektam par neuzticības izteikšanu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Tāpēc uzreiz – pie lietas.

Nacionālās apvienības vārdā vēlos apsveikt Jāni Maizīti ar atkārtotu pārvēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā. Sagaidām, ka Maizīša kungs spēs savā amatā turpināt saglabāt neitralitāti un pieņemt būtiskus un nepieciešamus lēmumus, savās darbībās būs godprātīgs un nodrošinās efektīvu SAB darbu, īpaši pretizlūkošanas jomā. Vēlam Jums veiksmi un izdošanos, un sagaidām, ka savā darbā pierādīsiet un attaisnosiet Jums šodien izteikto Saeimas uzticību.

Šodien arī atbalstījām turpmāku ekonomikas ministra palikšanu savā amatā. Uzskatām, ka Ašeradenam kungam jāturpina iesāktais darbs un jāspēj operatīvi un efektīvi gan atrisināt esošās problēmas OIK jomas sakārtošanā, gan arī jāatgūst sabiedrības uzticība šiem procesiem. Uzdevums nav viegls, bet jauna ekonomikas ministra virzīšana šobrīd esošo situāciju nerisinātu, vien vēl tālāk atliktu un vairotu neskaidrību par iesākto darbu pēctecību.

Par Saeimai nodotajiem likumprojektiem.

Saeimā nonākuši Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Ar likumprojektu vēlamies iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmes 4. panta pirmajā teikumā – “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda” – un Satversmes preambulā uzsvērto uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Tas, ka 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām ir pieļaujams, ka priekšvēlēšanu aģitācija – faktiski kandidēšana uz tautas priekšstāvja amatu, kuru ieņemt un par kuru balsot var personas, kuras pārzina valsts valodu – var notikt svešvalodā, ir pilnīgs absurds. Jāsaprot, ka valsts valodas likums ir jāievēro. Ar šiem grozījumiem turpinām nostiprināt latviešu valodas pozīcijas mūsu pašu valstī – lai gan ir skumji, ka tas vispār ir jādara, esam apņēmības pilni neapstāties pie iesāktā. Latviešu valodai ir jādominē Latvijā, tās valsts pārvaldē, tās skolās, ikdienas saziņā un, jā, arī politiskajā aģitācijā. Stāsts ir par pašcieņu un cieņu pret Latviju un latviešu valodu. Neuzskatu, ka tiem, kuriem trūkst pat tik nedaudz cieņas pret mūsu valsts valodu, lai tajā aģitētu, to vajadzētu ļaut darīt – tad jājautā, kādas valsts vēlēšanās šie kandidāti iedomājas, ka viņi kandidē? Ir patiess gandarījums, ka šim principam piekrīt lielākā daļa kolēģu Saeimā un ka grozījumi nodoti tālākai izskatīšanai komisijās.

Turpinot par valsts valodas lomu Latvijā. Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Vēl biedējošāka ir statistika, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, tikai 40% ir latvieši. Tas rada krievu valodas pašpietiekamību, īpaši privātuzņēmumos, un nu ir radusies situācija, ka darba devēji pieņemot darbiniekus darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi. Lai labotu šo nepieņemamo situāciju, Nacionālā apvienība iesniegusi Darba likuma grozījumus, kas nosaka, ka darbiniekam ir tiesības ar Latvijas vietējiem iedzīvotājiem sazināties valsts valodā. Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā darba devējam arī liegs pieprasīt no darbiniekiem nepamatotas svešvalodas zināšanas. Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju. NA jau gadiem strādā pie tā, lai panāktu Saeimas kolēģu izpratni par šī jautājuma nozīmību. 2012. gadā izdevās novērst nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba sludinājumos, tomēr būtiskākie NA piedāvājumi netika atbalstīti uzņēmēju organizāciju un koalīcijas partneru spiediena dēļ. NA līdzšinējo panākumu attiecībā uz darba sludinājumiem uzskata par tikai kosmētisku samilzušas problēmas risinājumu. To pierāda nesenais publiski izskanējušais gadījums, kad de facto lingvistiskās diskriminācijas dēļ ārstes darbu bija spiesta pamest traumatoloģe-ortopēde Dita Danosa. Tas, ka darba devējs darbiniekam aizliedz būt pilsoniski atbildīgam un runāt ar iedzīvotājiem valsts valodā, ir pazemojoši. Sagaidām, ka kolēģi mūsu piedāvātos grozījumus atbalstīs arī to turpmākajā virzībā uz apstiprināšanu Saeimā.

Un noslēdzot jautājumu par valsts valodu – šodien otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi vispārējās izglītības likumā, tā nosacīti, ievadot noslēguma posmā jautājumu par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā visās vispārējās izglītības iestādēs Latvijā. Esam gandarīti, ka NA jau gadiem aktualizētais un dienaskārtībā uzturētais jautājums jau tuvākajā laikā tiks pakāpeniski iedzīvināts praksē.

Un noslēgumā – par “atlikto jautājumu”, Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata. Rimšēviča kungam kā ilggadējam Latvijas bankas un kopumā finanšu sektora darbiniekam būtu noteikti jāsaprot, cik vērtīga un cik trausla ir reputācija, un jāapzinās, ka atkāpšanās šobrīd – lai vai kāda būtu situācija – būtu vislabvēlīgākais risinājums Latvijas valstij. Ilmāra Rimšēviča turpmāka atrašanās amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus un arī Latvijas valsti. Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, pret kuru ir sākts kriminālprocess, Nacionālā apvienība atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvicam, aicinot viņu atkāpties no amata.

 

Rihards Kols (NA)

12.Saeimas deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.