logo

Saeimas sēdes aktualitātes: atbalsta NEPLP tiesības aizliegt izplatīt citās ES valstīs aizliegtas programmas

31.05.2018 Rihards Kols Saeimā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Labdien, cienījamie klausītāji!

Iesākumā vēlos pateikt pāris vārdus par vakar Rīgā notikušo maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Paļaujamies, ka Valsts policija savu darbu veiks teicami un ka tai izdosies raiti noskaidrot nozieguma apstākļus, lai izmeklēšanas rezultātā identificētu un aizturētu gan nozieguma organizētājus, gan īstenotājus. Šāda veida noziedzība Latvijā nav ikdienišķa parādība, un esam pārliecināti, ka policija savu darbu izdarīs godam.

Un nu – pie šodienas Saeimas sēdē skatītajiem būtiskajiem jautājumiem.

Viens no tiem – nelaimīgi ironiski, bet tieši Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Maksātnespējas likumā un saistītie grozījumi Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Paredzēts, ka ar šiem grozījumiem galvenokārt tiks paātrināta to gadījumu atrisināšana, kad nevienai no iesaistītajām pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai nepieciešama tiesas iesaiste. Tāpat likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā – tādejādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija. Tāpat kreditors vai parādnieka pārstāvis būs tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā. Šī sistēma sekmēs nejaušības principa īstenošanu attiecībā uz administratora iecelšanu konkrētā maksātnespējas procesā, kas ir ārkārtīgi būtiski. Nacionālā apvienība atbalstīja grozījumus galīgajā lasījumā un patiešām esam pārliecināti, ka šie grozījumi palīdzēs vēl vairāk sakārtot maksātnespējas procesus Latvijā, ko, starp citu, samērā nesen atzina arī Eiropas Komisija, pozitīvi novērtējot tās reformas, kas īstenotas maksātnespējas jomā.

Pirmajā lasījumā šodien atbalstījām Nacionālās drošības likuma grozījumus, ar kuriem pilnveidots tiesiskais regulējums valsts aizsardzības jomā, tostarp arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. Konkrētās tiesības paredzētas valsts apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, bet, jāatzīmē, ne ilgāk kā uz 72 stundām, kā arī par šo lēmumu nekavējoties jāinformē Saeima.

Apdraudējums ne vienmēr ir fiziska un militāra rakstura – tas var nākt arī no plašsaziņas līdzekļiem. Tāpēc šodien tālākai skatīšanai komisijās nodevām grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nepieciešami, lai stiprinātu Latvijas informatīvo, kultūras un valodas vidi, veicinātu kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību, kā arī lai precizētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu valodas jautājumus. Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes. Tāpēc – šo grozījumu vēstījums ir skaidrs – ir jāstiprina Latvijas informatīvā telpa, vēršoties pret valstij kaitīga satura izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos. Grozījumi paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pieņemt lēmumu par kādas programmas izplatīšanas aizliegumu, ja to jau ir aizliegusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts. Grozījumi arī paredz izmaiņas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņas, tostarp iziešanu no reklāmas tirgus, par kuru jau runāts gadiem.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.