logo

Saeimas sēdes aktualitātes: bērnu tiesību aizsardzība un IIN nepiemērošana personām, kam atlaists parāds

03.05.2018 Rihards Kols Latvijā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Atskatu uz šodienas Saeimas sēdi sākšu apskatot, manuprāt, uzlabojumus, manuprāt, būtiskākajā valsts pienākumā – savu pilsoņu aizsargāšanā.

Šodien trešajā un galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas palīdzēs no bērniem norobežot personas, kas iepriekš sodītas par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Likuma grozījumi paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par šādu pārkāpumu, tālākos trīs gadus pēc sprieduma stāšanās spēkā nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu un sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni. Gadījumos, ja par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu būs ticis piemērots brīdinājums, darba devējam būs jāizvērtē, vai konkrētā persona neapdraud bērnu drošību, veselību vai dzīvību. Ar šiem grozījumiem vēlamies stiprināt bērnu tiesību un interešu aizstāvību un palīdzēt novērst emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku, tādejādi nodrošinot bērnam tiesības uz labvēlīgu sociālo vidi.

Arī Konsulārā reglamenta likuma primārais mērķis ir nodrošināt valsts garantēto konsulāro aizsardzību Latvijas valstspiederīgajiem, kā arī sniegt noteiktus publiskos un no starptautiskajām tiesībām izrietošus pakalpojumus. Tas ir viens no Latvijas Ārlietu ministrijas pamatuzdevumiem – tai jāsniedz atbalsts tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo vai īslaicīgi uzturas ārvalstīs, ir nokļuvuši ārkārtas situācijā vai vēlas nokārtot nepieciešamās formalitātes Latvijas iestādēs. Šodien ārvalstīs dzīvo aptuveni trešdaļa miljona Latvijas valstspiederīgo. Pielāgojoties šai situācijai, mēs apzināmies nepieciešamību uzturēt saikni un nodrošināt atbalstu saviem valstspiederīgajiem.

Aizvietojot novecojušo Konsulāro reglamentu, jaunais likums skaidri nošķir un definē konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, ļaujot skaidrāk noteikt darba prioritātes ikdienā un efektīvāk plānot resursus. Konsulārā palīdzība ir valsts atbalsts personai, kas nonākusi ārkārtas situācijā. Būtiski, ka līdzās starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām ārkārtas situācijām, jaunais likums arī paredz ārkārtas palīdzību situācijā, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta ārpusģimenes aprūpe. Šis jautājums, kā diemžēl labi zinām, ir bijis sāpīgi aktuāls Latvijas valstspiederīgajiem, un, līdz ar jauno regulējumu, saņemot no ārvalsts iestādēm informāciju par nepilngadīgā izņemšanu no ģimenes vai tās iespējamību, vēstniecībām būs pienākums nekavējoties to nodot Tieslietu ministrijai, kas sadarbībā ar attiecīgo bāriņtiesu varētu nekavējoties uzsākt lietas apstākļu izvērtēšanu un iesaistīties nepilngadīgā interešu aizstāvībā.

Papildus tam ar likumu ieviešam arī tā saukto Konsulāro direktīvu, kas tika pieņemta Latvijas prezidentūras laikā 2015. gadā, noslēdzot četrus gadus ilgušās Eiropas Savienības valstu diskusijas par veidu un apjomu, kādā Eiropas Savienības valstis var sniegt savstarpēju palīdzību citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Turpmāk, ja Latvijas valstspiederīgie nonākuši nelaimē valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, viņi jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas Eiropas Savienības valsts vēstniecībā.

Un noslēgumā – šodien arī konceptuāli atbalstījām grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, lai par diviem gadiem varētu pagarināt termiņu, kādā nepiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli pie pilnīgas vai daļējas parāda atlaišanas. Šī kārtība sākās 2015. gada martā, kad lielākās Latvijas bankas uzņēmās uzsākt pirmskrīzes laikā izveidojušos fizisko personu kredītu atlikumu dzēšanu vai nozīmīgu samazināšanu, noslēdzot civiltiesiskas vienošanās. Līdz 2018. gada februāra beigām, iniciatīvu atbalstījušās kredītiestādes ir tikušās ar 8622 fiziskām personām, no kurām vienošanās tika nostiprināta līguma formā ar 2050 personām. 1310 gadījumos vienošanās ir pilnīgi izpildītas un dzēstas, 740 gadījumos tā vēl tiek turpināta. Tāpat kredītiestādes ziņo, ka pēc parādu samazināšanas, apmēram 20% gadījumu cilvēki atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un tiek legāli apgrozīta nauda – tas ir, notiek iziešana no tā sauktās ēnu jeb aplokšņu algu zonas. Ir skaidrs, ka fiskālais efekts no šādas iniciatīvas ir pozitīvs un to nepieciešams turpināt.

Cienījamie klausītāji!

  1. gada 4. maijā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai – vienai no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas simts gados – aicinu ikvienu pievienoties Kultūras ministrijas iniciatīvai un svinēt Baltā galdauta svētkus – pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu vai kaimiņu lokā un apzināti svinēt savas valsts esību un godināt tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt.

Latvijas atdzimšanas jeb otrās dzimšanas dienas svinēšana ir jauni svētki, un Baltā galdauta svētki ir pavisam nesen dzimusi tradīcija, tomēr šīs tradīcijas pamati ir seni, un saknes meklējamas mūsu senču parašās un tikumos. Mūsu senči baltu gadu klājuši visos godos un visos laikos, tāpēc arī aicinājums svinēt Baltā galdauta svētkus mūsu valsts atjaunošanas dienā šķiet tik ļoti iederīgs. Baltā mūsu folklorā ir visbiežāk minētā krāsa. Tāpēc arī, sagaidot svētkus, aicinu tautās iet ar baltām domām, svētkos vilkt baltu kreklu un klāt baltu galdu.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.