logo

Sēru vēsts: mūžībā devies Konstantīns Pupurs

10.09.2017 Latvijā

konstantins-pupurs-48637601

Dusi, dusi, mūs’ brālīti,

Kas kait tevim nedusēt,

Nekait tevim rīta salna,

Ne ziemeļa auksti vēji.

 Šī gada 9. septembra vakarā pāragri un negaidīti mūžībā devies Nacionālās apvienības aktīvs biedrs, Atmodas aktīvistu grupas “Helsinki-86” viens no ievērojamākiem biedriem, partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis un nesalaužams Latvijas patriots – Konstantīns Pupurs.

Konstantīnu Pupuru mēs atceramies kā cilvēku, kurš 1988. gada 14. jūnijā uzdrošinājās kļūt par pirmo, kurš Padomju okupācijas laikā publiski pacēla sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri Rīgai. Viņš bija šobrīd reti pieminētās cilvēktiesību aizstāvju grupas “Helsinki-86” biedrs, viens nedaudzajiem, kurš neslēpa savu dalību un atklāti iestājās par brīvu Latviju. Padomju gados Konstantīnam nācās pārciest čekas teroru – pirmo reizi viņu apcietināja 1986. gadā Maskavā, kur Konstantīns krievu studentu vidū bija nodibinājis vēstures pētīšanas klubu. Viņu nodeva labākais draugs, kurš izrādījās čekas ziņotājs. Pēc oficiālās iestāšanās Helsinku grupā 1988. gada janvārī problēmas sākās toreizējās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekanātā, kas nevēlējās savu studentu vidū redzēt „pretpadomju elementu”. Pēc 1988. gada 14. jūnija čeka Konstantīnam lika saprast, ka gadījumā, ja viņš pretosies un neatstās Latviju, sekas būs bargas. Konstantīns devās trimdā, sākumā dzīvoja Minsterē, pēc tam pārcēlās uz ASV. 1992. gadā Konstantīns atgriezās nu jau brīvajā Latvijā, taču turpināja saņemt draudus neiesaistīties politiskās aktivitātēs. 1993. gadā viņš tika izsekots un smagi piekauts, pēc kā atkārtoti devās uz ASV.

Konstantīns ar izcilību beidzis Masačūsetsas Valsts universitāti, studējis biznesa augstskolā Londonā, zināja vairākas svešvalodas (franču, angļu, vācu, krievu). Dienēja kā leitnants ASV armijā, piedalījās Irākas karā. 2010. gada martā Konstantīns atgriezās uz dzīvi Latvijā un īstenoja savu jau pirms dienesta Irākā pausto vēlmi iestāties “Visu Latvijai!”.„Ir brīži, kad ceļamies, lai ietu, ir brīži, kad mostamies, lai dotos darbus darīt. Ar smeldzošu sirdi no tālienes esmu vērojis Latvijas virzību, bet ir pienācis brīdis, kad katra latvieša apņēmība un stingra rīcība izšķirs mūsu valsts likteni. Es augsti novērtēju to, ko dara un ir iespējusi „Visu Latvijai!”, tomēr vēl daudz darāmā, lai kopā sasniegtu tos nacionālos ideālus, par kuriem iestājos arī pirms vairāk kā 20 gadiem. Esmu pārliecināts, ka ar godprātību un mērķtiecību „Visu Latvijai!” to panāks!” iestājoties partijā, uzsvēra Konstantīns.

“Visu Latvijai!” un vēlāk jau Nacionālās apvienības rindās Konstantīns vienmēr izcēlies ar stingru nacionālkonservatīvu pārliecību, taisnīguma izjūtu un lielu atbildības sajūtu, uzņemoties veikt pienākumus Latvijas neatkarības, valodas, nacionālo vērtību stiprināšanai, Latvijas kā valsts labā. Konstantīns bija nesamierināms pretinieks jebkurai kreisai vai liberālai ideoloģijai un nekad savu rīcību nav pieskaņojis politkorektuma uzspiestām normām. Konstantīna plašās un dziļās vēstures un ideoloģijas zināšanas un entuziasms darīja viņu par autoritāti arī ārvalstu nacionāli domājošo cilvēku vidū. Iestājoties par taisnību, Konstantīnu nekad nav biedējušas nelabvēļu un ideoloģisko pretinieku ņirgas un apmelojumi – ne Atmodas gados, ne vēlāk Nacionālās apvienības rindās. Konstantīns  bija nelokāms Krievijas agresijas Ukrainā pretinieks.

Šodien, kad svinam Tēva dienu, Latvija ir zaudējusi krietnu tēvu, drosmīgu Latvijas patriotu, aktīvu cīnītāju par Latvijas valsts vērtībām. Šī ir smaga diena Nacionālajai apvienībai, jo mēs esam zaudējuši ne tikai partijas biedru, bet arī draugu.

Izsakām līdzjūtību Konstantīna tuviniekiem, īpaši dēliņam Ivaram.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.