logo

Šīs nedēļas Saeimas sēdes aktualitātes: kopbraukšanas pakalpojuma likumisks noregulējums un zemes nomas maksas regulāras pārskatīšanas pienākums (1)

29.09.2017 Rihards Kols Saeimā

Foto: Juris Vīgulis, Saeimas Kanceleja
Foto: Juris Vīgulis, Saeimas Kanceleja

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Īsumā atskatoties uz šodienas Saeimas sēdes aktualitātēm, vēlos vērst Jūsu uzmanību uz diviem būtiskiem likumprojektiem.

Šodien atbalstījām grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Patlaban zemes nomas līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, savukārt publiskas personas apbūvēta zemesgabala nomas līgumu var slēgt uz laiku, uz kādu tiek slēgts uz tā esošo būvju nomas līgums – ne ilgāk par 12 gadiem. Grozījumi rosināti, lai, nosakot vienādu maksimālo līgumu slēgšanas termiņu, mēs spētu uzlabot publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību. Ar grozījumiem nosakām, ka, lai nodrošinātu aktuālajai tirgus situācijai atbilstošas nomas maksas efektīvu iekasēšanu, iznomātājam ir pienākums ne retāk kā reizi sešos gados pārskatīt nomas maksas apmēru. Ar šiem grozījumiem ierobežosim gadījumus, kad nomnieku konkurenti ļaunprātīgi mēdz izmantot izsoles negodīgai konkurencei, nosolot augstāko nomas maksu par objektu, kuru tas nav plānojis izmantot savā darbībā, tomēr tādejādi panākot konkurenta aiziešanu no nomātajām telpām. Tā ir prakse, kuras lietojumu konstatējis arī KNAB – faktu, ka regulāri netiek pārskatīta publiskas personas nekustamā īpašuma nomas maksa, kas ir pretēji pienākumam likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Lai nodrošinātu šīs maksas regulāru pārskatīšanu praksē, un attiecīgi, lai valsts gūtu maksimālu labumu no nomas saistībām un lietderīgu rīcību ar nekustamo īpašumu, nepieciešams šo prasību ierakstīt arī likumā

Šodien, gandrīz gadu pēc brīža, kad asu diskusiju rezultātā tomēr nonācām pie fakta, ka nepieciešamas izmaiņas Autopārvadājumu likumā, esam nonākuši pie rezultāta, papildinot to ar ilgi gaidīto kopbraukšanas pakalpojumu regulējumu. Kopbraukšanas pakalpojumi gan pasaulē, gan Latvijā kļuvuši par normu, taču līdz šim kopbraukšanas joma nebija definēta likumdošanā un to nebija iespējams regulēt. Nodoms bija skaidrs – iekļaut kopbraukšanu mūsu likumdošanā, un esošie grozījumi ir nopietna komisijas un darba grupas darba rezultāts. Šķēpi tika lauzti ne reizi vien diskusijās par piemērotāko regulējuma formu un pieņemamāko risinājumu visiem. Ja arī gala rezultāts šobrīd nav pilnībā tas, ko likumprojekta iesniedzēji bija sākotnēji iecerējuši, esam gandarīti, ka diskusijās ar nozares pārstāvjiem izdevās konstruktīvs dialogs un spējām nonākt pie rāmja, kurā beidzot iekļaujas kopbraukšanas pakalpojumi. Iniciatīva nozari sakārtot, lai arī Latvijā varētu ienākt inovatīvi, pasaulē pieprasīti pakalpojumi, sākotnēji gan izsauca negaidīti kritisku un kategorisku nostāju no dažādām ieinteresētajām pusēm, taču ir skaidrs, ka bez šāda regulējuma mēs ļautu daļai nozares pārstāvju “ielīst” arvien dziļāk ēnu ekonomikā.

Tāpēc ar prieku speram soli uz priekšu vienā no dalīšanās ekonomikas segmenta sakārtošanā, un ar šiem grozījumiem grozījumiem signalizējam gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem par valsts vēlmi un gatavību Latvijā attīstīt pasaulē populārākos un inovatīvākos pakalpojumus. Tuvākajā nākotnē jau sagaidāms, ka arī citi dalīšanās ekonomikas segmenti – pūļa finansēšana, īstermiņa īres tirgus – arī nonāks līdz Saeimai, tā iekļaujot šodienas biznesa jomas mūsu likumdošanā, lai, ļaujot tām uzplaukt un attīstīties, vienlaikus mēs spētu nodrošināt tām nepieciešamo regulējumu un patērētājiem – aizsardzību.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Ēriks Hermanis

    02.10.2017 08:16

    Maza replika. Tas vārdiņš "pūļa" skan tā nesmuki un nedaudz provokatīvi... Vai to apzīmējumu "pūļa finansēšana" nevarētu izteikt nedaudz citā tonī un nomainīt pret "sabiedrības finansiālie darījumi"

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.