logo

Svarīgākie Saeimas 14. decembra sēdē pieņemtie lēmumi

14.12.2017 Rihards Kols Saeimā

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Šodien daudzi likumprojekti nonākuši galīgajā lasījumā, īpaši izcelšu dažus no tiem – grozījumus OCTA likumā, Civilprocesa likumā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā un citos.

Kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā šodien skatījām un atbalstījām grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb, vienkāršāk, OCTA likumā, lai precizētu kārtību, kādā apdrošinātājs sniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu. Ar likuma grozījumiem novērsīsim iespēju, ka apdrošinātājs varēs vērsties pret avārijas izraisītāju regresa kārtībā bez brīdinājuma un aicinājuma iesniegt saskaņoto paziņojumu.

Tāpat galīgajā lasījumā šodien lēmām par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz ātrāku, vienkāršāku un efektīvāku civillietu izskatīšanu. Ar šiem apjomīgajiem grozījumiem ieviešam jaunu saīsināta satura un formas tiesas nolēmumu un “pilna” sprieduma sastādīšanas lūgumu noteiktiem tiesas nolēmumiem civilprocesā, kā arī nosakām izmaiņas sprieduma pasludināšanas kārtībā. Ilgstošie un smagnējie tiesu procesi Latvijā jau ir kļuvuši, diemžēl, par leģendu, un ar šiem grozījumiem veicināsim ātru, kvalitatīvu un efektīvu tiesvedības procesu īstenošanu, vienlaikus nodrošinot ikviena iedzīvotāja tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tāpat galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā un attiecīgo Fizisko personu reģistra likumprojektu. Fizisko personu reģistra likumprojekts izstrādāts, lai ar 2020. gadu aizstātu nu jau novecojušo Iedzīvotāju reģistra likumu, tostarp pārņemot arī daudzas Iedzīvotāju reģistra likuma normas, piemēram, to, ka personas kods turpmāk tiks veidots no 11 cipariem, lai nodrošinātu tā neatkārtošanos. Turpmāk tiks noteikta vienota fizisko personu uzskaites sistēma un kārtība, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiks sniegtas reģistrā iekļaujamās ziņas un kā lietota reģistrā esošā informācija. Tāpat reģistrā turpmāk iekļausim informāciju par ārvalstniekiem, kuriem ir saikne ar Latviju un uz kuras pamata izveidojušās savstarpējās tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā.

Vēl – galīgajā lasījumā atbalstījām arī grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas nosaka, ka darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. Pašlaik saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir jānodrošina izmeklēšana tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši darba vietā – lai to varētu veikt, pieprasījumi par nelaimes gadījumā darbā cietušo nodarbināto veselības stāvokli un gūto traumu smaguma pakāpi ārstniecības iestādei ir absolūti nepieciešami. Protams, pacientu dati ir ļoti sensitīva informācija – tāpēc šo datu piekļuvei nepieciešama pacienta rakstveida piekrišana. Bet mēdz rasties situācijas, kad šī informācija ir vajadzīga, bet pacienta veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams iegūt. Tieši tāpēc nepieciešami šie grozījumi, atļaujot darba devējam arī saņemt informāciju par pacienta stāvokli konkrētos, atrunātos gadījumos.

Un beidzot līdz galīgajam lasījumam nonācis arī ilgi gaidītais un skaļi izskanējušais Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Ņemot vērā, ka mēs jau gadiem ilgi saskaramies ar problēmām veselības aprūpes finansēšanas jomā – ar pakalpojumu nepieejamību, garām rindām un problēmām mediķu atalgojuma jomā – šis likumprojekts ir patiesi būtisks šo problēmu risināšanā. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz visus tos veidus, kādos finansējums nonāks veselības aprūpes budžetā – gan caur valsts budžeta dotācijām, gan pašvaldību finansējumu, gan arī caur pašu pacientu piedalīšanos šajā finansēšanā caur obligātās veselības apdrošināšanas maksājumiem. Turpmāk plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiks saistīta ar nodokļu nomaksu – līdzīga sistēma efektīvi pastāv arī Lietuvā un Igaunijā jau vairākus gadus. Taču, netipiski citām valstīm, mūsu visiem pieejamās veselības aprūpes pakalpojumu grozā ir iekļauta ne tikai neatliekamā palīdzība, dzemdniecība, bīstamo infekcijas slimību ārstēšana un sabiedrību apdraudošu psihisko saslimšanu ārstēšana, bet arī ģimenes ārsta palīdzība – ģimenes ārsta pakalpojumi būs pieejami visiem, neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Tās nākamgad plānotas 1% apmērā no personas minimālās mēneša darba algas. 2019. gadā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas paredzētas 3% no minimālās mēneša darba algas, bet 2020. gada tās plānotas 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Noslēgumā vēlos pastāstīt par Nacionālās apvienības sagatavotos likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb Čekas maisus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Mūsu kolēģis Ritvars Jansons šos priekšlikumus izstrādājis, lai atvieglotu nu jau skandalozo VDK dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Problēma ir skaidra – pētniekiem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti, lai gan paši dokumenti nav valsts noslēpums. Pārceļot dokumentus uz arhīvu, tie kļūs par ierobežotas pieejamības dokumentiem, ar kuriem līdz ar to varēs strādāt zinātnieki. Esam gandarīti, ka arī izpētes komisija atbalsta mūsu priekšlikumu. Un joprojām iestājamies par čekas maisu atvēršanu. Izsakoties Daiņa Īvāna vārdiem – kamēr informācija par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK ir slepena, tikmēr čeka arvien dzīvo un manipulē ar cilvēkiem. Sabiedrība ir pietiekami nobriedusi un attālinājusies no tiem laikiem, lai spētu kolektīvi atbrīvoties no šī psiholoģiskā sloga, ko uzliek šis temats, un izprast vēsturiskos notikumus.

Un visbeidzot – novēlu visiem gaišu un priecīgu trešo Adventi. Un uz tikšanos jau nākamnedēļ!

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.