logo

Valdība, 18. novembris, budžets… (1)

20.11.2014 Raivis Dzintars Valdībā

Raivis Dzintars

Nacionālai apvienībai šis ir bijis un joprojām ir ar notikumiem bagāts un spraigs laiks. Varētu minēt vismaz trīs nozīmīgus virzienus, kas noteica mūsu darba kārtību kopš vēlēšanām. Pirmkārt, valdības veidošana. Otrkārt, lielais valsts svētku pasākums – 18. novembra lāpu gājiens. Treškārt, darbs pie valsts budžeta izstrādes.

Valdības veidošana

Nacionālā apvienība ir saglabājusi pārstāvniecību līdzšinējās ministrijās, papildus iegūstot Saeimas priekšsēdētāja vietu, kas ir otrā valsts amatpersona aiz prezidenta. Šo atbildību sarežģītajā Eiropas prezidentūras laikā uzņēmās Ināra Mūrniece. Runa noteikti nav par amatu, bet par praktiski un simboliski būtisku izaugsmes soli Nacionālai apvienībai. Jebkurai citai partijai šī pozīcija nesaturētu tik lielu pievienoto vērtību. Vēl nesen daudziem šķita neiedomājami, ka Nacionālā apvienība vispār var būt pārstāvēta valdībā. Valsts otrās amatpersonas iegūšana apliecina, ka NA savu vietu nostiprina un piesaka lielākas ambīcijas nākotnei.

Ar 18. novembra svētku uzrunu jaunā Saeimas priekšsēdētāja skaidri parādīja, ka

beidzot viena no augstākajām valsts amatpersonām runās to valodu, kuru nacionāli domājoši cilvēki no tām gaidīja jau sen.

Smaga cīņa bija par VARAM ministrijas saglabāšanu NA pārziņā. Ja pašlaik mēs šo ministriju izlaistu no savām rokām, vēlāk to atgūt būtu daudz sarežģītāk. NA šajā ministrijā darīja un darīs visu iespējamo, lai attīstībai paredzētie resursi tiktu sadalīti iespējami vienlīdzīgāk, nevis nonāktu tikai dažu lielo pašvaldību rokās.

Jāuzsver arī tas, ka turpmāk Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols būs premjerministres Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs, kurš pārstāv premjeri starptautiski, kā arī atbild par sadarbību Latvijas simtgades pasākumu organizēšanā.

Lielākā ietekme valdībā joprojām ir tai partijai, kurās rokās ir premjera krēsls un finanšu ministrija, un tā ir Vienotība. Joprojām daudzas svarīgas NA iniciatīvas vēl nevaram īstenot, tomēr svars lēmumu pieņemšanā šajā valdībā mums būs lielāks nekā iepriekšējā. Vienotība kopā ar ZZS neveido Saeimas vairākumu, kā tas bija līdz šim.

18. Novembris

Jau tradicionāli svētku vakarā Rīgā notika vērienīgs lāpu gājiens, kas pulcēja gandrīz 14 000 dalībnieku. Pirmo reizi pēc divpadsmit gadiem, kopš pastāv šī tradīcija, gājienā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja. Lāpu gājiens, kas pārsvarā pulcē jauniešus, ir vērienīgs latviešu nacionālās pašapziņas apliecinājums, ko nu jau droši var saukt par vienu no lielākajiem valsts svētku pasākumiem, ko apbrīno arī tālu aiz Latvijas robežām.

Šī pasākuma rīkošanā vislielāko artavu sniedza Nacionālās apvienības jaunieši. Pateicību būtu pelnījuši daudzi, bet īpaši vēlētos izcelt mūsu biedru Raivi Zeltītu, kurš šogad uzņēmās pasākuma koordināciju. Protams, paldies visiem dalībniekiem, bez kuriem šāda pasākuma vienkārši nebūtu.

Valsts budžets

Ar lielām bažām raudzījāmies prognozēs, kas izrietēja no zemajiem IKP pieauguma tempiem. Pirms brīža izskatījās, ka par papildus iniciatīvām vismaz 2015. gada budžetā runāt nebūs iespējams, bet tieši pretēji būs jāīsteno t.s. konsolidācijas pasākumi. Situācija izrādījās mazliet labāka, lai gan joprojām ir ļoti tāla no vēlamās.

Kopumā NA ministrijas uz budžetu var skatīties ar piesardzīgu optimismu, ar uzsvaru uz “piesardzīgu” un vēlreiz, atgādinot, ka optimisms ir tikai salīdzinošs ar to, kā varēja būt, nevis to, kā jābūt. Būtiski, ka vairāk naudas paredzēts gan nacionālajam kino, tai skaitā Latvijas simtgadei paredzētajām filmām, gan Kultūrkapitāla fondam.

Ar bažām skatāmies uz situāciju izglītības sektorā, kur pedagogu atalgojumam paredzēts atvēlēt krietni mazāk līdzekļu, nekā uz to bija cerējušas pedagogu arodbiedrības un, atklāti sakot, netieši bija solījuši politiķi iepriekšējās valdības laikā.

Nacionālās apvienības galvenais uzmanības objekts budžetā joprojām ir dzimstības veicināšanas pasākumi un atbalsts ģimenēm. Uzskatām, ka tā ir kļūda, ka nākamā gada budžetā tiek samazināta IIN kopējā likme, nevis par šiem līdzekļiem celts neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Paļaujamies uz solījumu, ka 2016. gada plānos progresīvā nodokļa princips gan attiecībā uz atalgojuma apmēru, gan atvieglojumu progresivitāte atkarībā no bērnu skaita tiks iestrādāta jūtami.

Viens no uzstādījumiem, par ko šobrīd nākamā gada budžeta sakarā turpinās NA diskusijas ar koalīcijas partneriem, ir pakāpeniska brīvpusdienu ieviešana skolās. NA vēlas panākt, lai no nākamā gada valsts 50% apmērā apmaksātu brīvpusdienas ceturtajām un piektajām klasēm ar nosacījumu, ka otru pusi sedz pašvaldība. Pakāpeniski jānonāk līdz situācijai, kad vismaz līdz vidusskolas vecumam brīvpusdienas skolēniem tiek apmaksātas.

Saeimas līmenī noteikti rūpēsimies par papildus līdzekļiem Nacionālajiem karavīriem, Nacionālajiem partizāniem, kā arī politiski represēto organizācijai.

Pie pozitīviem secinājumiem jāmin apstāklis, ka

pēc Nacionālās apvienības rosinātajiem ierobežojumiem uzturēšanās atļauju tirdzniecībā pret nekustamā īpašumu iegādi, šo darījumu skaits sarucis tuvu nullei.

Tas nenozīmē, ka pie noteiktiem apstākļiem to skaits atkal nevarētu augt. Tieši tāpēc šobrīd Saeimā rosinām, atsaucoties uz Ukrainas notikumiem, vispār pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret NĪ iegādi Krievijas pilsoņiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

Raivis Dzintars
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • trafix 1

    21.11.2014 09:35

    Viss pareizi uz tekošo momentu. Tomēr -tās visas ir kompreses nāvīgi slimajam. Vai tiešām NA nebūs tie,kas pirmie ierosinās pilnīgi pāriet uz Eiropeisku darb apmaksas sistēmu -resp. minimālo neapliekamo stundas likmi kā valsts tā priv. sektorā,saglabājot piemaksas tikai par svētku dienām,virsstundām un pedagogiem par klases audzināšanu. Anglijā šobrīd ir 6 pounds/hr,Norvēģijā, kuru daudzi min kā piemēru -divtik. Latvijā pilnīgi pietiktu ar 3 eiro .Darbaspēka nodokli darba devējiem proporcionāli jāsamazina,lai būtu vispār jēga radīt d.vietas,vēlams līdz Vācijas līmenim -10 %. Pie tam tas viss nu nemaz nepadarītu Latviju pievilcīgāku imigrantiem,jo citur tik un tā būs divreiz labāk. Un viss notiks -gan nauda aprite,gan tautiešu atgriešanās,gan demogrāfija utt. Kas tad galu galā Latvija tāda ir,ja ne mūsu cilvēki,kurus ar visas šīs postpadomju sistēmas palīdzību 20 gadus mana,krāpj,kā vien vēlas..............

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.