Saziņai ar mums

[email protected]

Vēsturisks lēmums – Ārlietu komisija lemj apturēt Latvijas un Krievijas vienošanos par memoriālo būvju uzturēšanu


Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 6.maijā, beidza izvērtēt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas noslēgtos divpusējos līgumus. Komisija lēma rosināt astoņu līgumu vai atsevišķu to pantu apturēšanu un viena līguma denonsēšanu. Par divu Saeimas ratificētu divpusējo līgumu vai to pantu darbības apturēšanu būs jālemj Saeimai.

 

Komisija lēma sagatavot un virzīt skatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz apturēt Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību protokola 13.panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.

 

“Sabiedrībā ļoti aktuāls kļuvis jautājums par padomju režīmu un tā represīvās iestādes – arī armiju – slavinošu pieminekļu un monumentu turpmāko klātbūtni Latvijas publiskajā vidē. Līdz ar līguma par Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13.panta apturēšanu, tiks noņemti visi juridiskie šķēršļi un aizsardzība šāda veida pieminekļiem – tādiem kā Pārdaugavā, Uzvaras laukumā esošais okupācijas stabs, paverot ceļu šo monumentu demontāžai vai pārvietošanai,” pēc sēdes norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

 

Tāpat komisija sagatavos likumprojektu, kas paredz apturēt Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem darbību.

 

Ārlietu komisija šodien sagatavos un nosūtīs Ministru kabinetam vēstuli, aicinot tā kompetences ietvaros apturēt piecu citu un denonsēt viena Latvijas un Krievijas divpusējā līgumu darbību, informēja R.Kols.

 

Deputāti vairākās komisijas sēdēs uzklausīja nozaru ministriju viedokļus par Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu atbilstību ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstajām sankcijām pret Krieviju. Kopumā Ārlietu komisija trīs sēdēs izskatīja 58 divpusējos līgumus.