Jaunieši
na-jauniesi-lapas-header
logo

Melu straumes var pārraut darbīga enerģija

hands

Pēdējo mēnešu laikā interneta vidē ir aktivizējusies jauna propagandas izplatīšanas taktika, kuras pamatā ir “iefiltrēšanās” populārās izklaides lapās, kurām jau ir liela sekotāju auditorija. Tādās facebook lapās kā “Es mīlu Latviju” starp skaistajām dabas ainavām pēdējo mēnešu laikā parādījušies arī ieraksti ar ļoti noprotamu politisko ievirzi. Salīdzinot ar nu jau skandalozajām “Nozagts Latvijā” un “Toma Joki” lapām, “Es mīlu Latviju” vairāk koncentrējas tieši uz Rīgas pašvaldības vēlētāju auditoriju, regulāri tiek uzslavēta Rīgas Domes koalīcijas darbība, nopeltas RD opozīcijā esošās partijas, kā arī izteikts nepārprotams atbalsts Rīgas mēram Nilam Ušakovam. “Es mīlu Latviju” un oficiālās Nila Ušakova lapā esošā informācija brīžiem pat dublējas, tomēr oficiālas atsauces par šo lapu sasaisti nav.

Mūsdienu pieaugošais informācijas apjoms ir cēlonis “virsrakstu laikmetam”-trāpīgs virsraksts nodrošina unikālos skatījumus lapai, tādējādi nodrošinot arī peļņu. Diemžēl liela daļa informācijas paliek tikai šo virsrakstu līmenī, bez lasītāja tālākas intereses vai vēlmes iedziļināties tikko izlasītajā. Apvienojot ar sabiedrības vēlmi visām problēmām atrast kādu vaininieku, tas rada ļoti pateicīgu augsni šīm viltus ziņu jeb propagandas lapām. Nenoliedzami, ir jānodala konstruktīva valsts varas kritika no ziņām, ko publicē šīs, tā sauktās, izklaides lapas. Publicētās informācijas mērķis ir nomelnot, graut cilvēku uzticību valsts varai, reizē iegūstot finansiālus līdzekļus. Šo lapu mērķis nav aicināt uz diskusiju, dalīties ar viedokļiem vai debatēt.

Arvien vairāk cilvēku, to skaitā arī jaunieši, kuriem politiskie uzskati vēl tikai nostiprinās, nepārbauda pašu tālāk izplatītās informācijas avotus un to patiesumu. Rezultāts: tūkstoši dalās ar ierakstiem, kuros klaji apmelota valsts vara, un desmitiem tūkstošu seko lapām, par kuru īpašnieku politiskajiem mērķiem sekotājiem nav informācijas.

Propaganda, kuras mērķis ir graut ticību Latvijas valsts un mūsu tautas spēkam, īpaši efektīvi iedarbojas tieši uz jauniešu auditoriju, kurai ir mazāk pieredzes un prasmju orientēties mediju darbībā. Sociālie tīkli ir viens no (ja ne vis-) populārākais informācijas iegūšanas avots jauniešu vidū, mazākums ārpus facebook, twitter un citām interneta vietnēm informāciju par ikdienas politiskajiem notikumiem gūst no tradicionālajiem medijiem. Iegūtā informācija top par pamatu jauniešu skatījumam par notikumiem un politiskajiem procesiem Latvijā un ārvalstīs, un visnozīmīgāk viņu priekšstatam par mūsu valsti.

Vienmēr atradīsies veidi, kā izplatīt propagandu un dezinformāciju. Mūsdienās, kad informācijas un tehnoloģijas iespējas attīstās, ir neiespējami pilnībā pārtraukt kāda viedokļa vai vēstījuma izplatīšanu. Tādēļ nozīmīgu lomu ieņem cilvēku informēšana un izglītošana par notikumiem un aktualitātēm mediju vidē, kā arī iepazīstināšana ar iespējamajiem riskiem. Šāda izpratne jārada jau no agra vecuma, lai jaunieši spētu orientēties globālajās un iekšpolitiskajās aktualitātēs. Valsts uzdevumam būtu jābūt jaunās paaudzes izglītošanai, lai sekmētu viņu valstiskuma apziņu, un nepieļautu situāciju, kad kāda cita valsts savās interesēs varētu maldināt mūsu jauniešus. Pagaidām Latvijas izglītības programmā nav iekļauti obligātie pasākumi, ar kuru palīdzību tiktu veicināta mediju izpratne un analīze.

Sabiedrībā jau iestrādātā “valstī viss ir slikti, un mēs neko nespēsim mainīt” retorika rada vidi, kurā latvieši jau no agra vecuma tiek audzināti ar domu, ka mūsu valsts it kā ir vāja, mēs, latvieši, esot “maza tauta, kura nav spējīga neko dižu sasniegt”. Bieži vien no vienaudžiem nākas dzirdēt, par to cik Latvijā esot maz iespēju izaugsmei, daudzi kā vienīgo iespēju attīstībai redz dzimtenes pamešanu. Valsts noniecināšana ir kļuvusi pašsaprotama.

Mūsu paaudzes uzdevumus ir pārraut šo negatīvisma plūsmu un būt tiem, kuri notic gan saviem, gan savas valsts spēkiem. Mums ir jāspēj nokļūt no kritizēšanas līdz darīšanai. Tā var būt gan politiska, gan pilsoniska aktivitāte, kļūšana par jaunsargu vai zemessargu, brīvprātīgs darbs dažādu pasākumu organizēšanā, dalība diskusijās. Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, katram latvietim vajadzētu novērtēt un cienīt varoņus, kuriem pateicoties tagad dzīvojam brīvā un neatkarīgā Latvijā, un darīt visu, lai savu valsti attīstītu un darītu to vēl stiprāku, gan tās 100. gadadienā, gan turpmākajā nākotnē.

Aicinu jauniešus iesaistīties radošo darbu konkursā “Aicini amatpersonu runāt latviski!”, kā arī sekot līdzi pasākumiem “Jaunatnes centrā valstiskai domāšanai.”

Par latvisku Latviju!

Regīna Anna Jansone