Rīgas nodaļa
logo

Jurģis Klotiņš: “Latvijas nākotne jeb par ko cīnīties šodien?”

Jurgis_Klotins_Foto_Ieva_Holma

Negaidīti mūžībā ir devies mūsu valsts atjaunotās neatkarības karognesējs Konstantīns Pupurs. Vēl 23. augustā viņš bija mūsu vidū, atzīmējot 30 gadus kopš 1987. gada 23. augusta, kad notika pirmā Helsinki–86 rīkotā demonstrācija pie Brīvības pieminekļa. Konstantīns Pupurs un viņa domubiedri nogāja līdz mērķim ceļu, ko bija sākuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Līdz ar valsts atjaunoto neatkarību sākās jauns ceļa posms, kuru mēs ejam šobrīd, sagaidīdami Latvijas simtgadi. Uz kādu atmodu un atjaunotni aicina Latvijas simtgades laiks? Vēlos ar cienījamo lasītāju dalīties nelielās neseno sabiedrisko un politisko pieredžu rosinātās pārdomās.

Mūsu valstij šobrīd ir vajadzīga politiskās kultūras atjaunotne. Kāda tieši? Uzskatu, ka tā ir pāreja no naratīva “vispirms manas vai partijas ambīcijas un labums” uz politiku, kur vara ir aicinājums kalpot. Kalpot tautas kopējam labumam. Aizliegt savas personīgās vai partijas ambīcijas, lai ar gudrību un cieņpilnu sadarbību strādātu tautas labā. Mūsu valsts mērķi ir pateikti Satversmē. Atliek tiem uzticīgi sekot – tā, lai Latvija kļūtu par sociāli atbildīgu, drošu un stipru valsti. Mums kopīgiem spēkiem ir jāiedzīvina sadarbības domāšana politikā, valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Ar to es nodomāju “sarunāšanas” un dažāda veida Satversmes gara nodevības, vai vienkāršu politiskas mazdūšības konformismu. Tā ir Sadarbība, kurā iesaistītās puses rada kopējo labumu tautai un valstij.

Sadarbības mentalitāte ir īpaši jāveido pašvaldību jomā. Kā tas var būt, ka Latvijas galvaspilsētā Rīgā valdošie politiķi tiecas norobežoties no valsts interesēm un visai Rīgas aglomerācijai svarīgiem jautājumiem. Vienota biļete sabiedriskajā transportā Rīgas aglomerācijā ir tikai viens no jautājumiem, kas parāda līdzšinējās politikas kļūdas.

Politika kā kalpošana, aizliegt savas ambīcijas un strādāt mērķtiecīgā, cieņpilnā sadarbībā?

Sacītais izklausās pārāk ideālistiski? Bet tie ir iespējami ideāli.

Tikko iznāca grāmata par Robēru Šūmani – izcilo Francijas valstsvīru, kurš tikai 5 gadus pēc katastrofālā 2. pasaules kara panāca Francijas un Vācijas samierināšanos un lika pamatus Eiropas savienības izveidei. Viņā ideāli iemiesojās cilvēka veidolā. Robēram Šūmanim darbs politikā nozīmēja kalpot Dievam un kalpot tautai. Sākumā Šūmanis pat nevēlējās iesaistīties politikā. Taču galu galā viņš piekrita kandidēt parlamenta vēlēšanās, jo viņa dzimtenes cilvēku aicinājums palīdzēt saglabāt Lotringas dvēseli viņam bija svarīgāks par ērtāku dzīvi, paliekot labi ieredzēta jurista profesijā.

Robēra Šūmana dzīves liecība un Latvijas simtgades tuvums aicina, pārdomāt, kāda ir mūsu katra attieksme pret savu valsti un pilsoniskajiem pienākumiem? “Ko es varu darīt, lai palīdzētu Latvijas dvēselei, kas cietusi no oligarhu cinisma?” Šodien Latvijas dvēselei ir vajadzīga mūsu siržu un prātu griba pēc godīgas un kalpojošas politikas no vismazākā novada līdz pat Saeimai, pēc taisnīgām tiesām, pēc korupcijas un mantrausības pārņemtu nozaru attīrīšanas. (Jācer, ka zināmu maksātnespējas darboņu aresti liecina par to, ka soļi pareizajā virzienā tiek sperti.)

Robēram Šūmanim bija sapnis par Eiropu. Konstantīnam Čakstem, Jāzepam Rancānam un citiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem bija sapnis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tas piepildījās. Tagad daudzi, kas nesa smagus upurus Latvijas brīvības vārdā ir valsts aizmirsti un dzīvo grūtos apstākļos. Ģederta Melngaiļa gadījumā likumdevējs pat nav spējis panākt, ka viņam atceļ okupācijas varas piespriesto politisko diagnozi.

Joprojām Rīgā nav pieminekļa, kas būtu veltīts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Lai arī neliela domubiedru grupa ar to ir nākusi klajā – ar ideju par pieminekli Latvijas valstiskuma apliecinātājiem.

Bet kāds ir sapnis par Latviju šodien? Izteikšu dažas domas, kas man šķiet ļoti būtiskas.

Tā ir Latvija, kuru esam aicināti mīlēt ar nobriedušu mīlestību – ne tādu, kas saka “es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.”

Tā ir Latvija, kurā katras tautības cilvēki labprāt runā latviski. Latviešu valodai šī ir vienīgā valsts – no Pāvilostas līdz Zilupei, no Ainažiem līdz Skaistkalnei. Krievu valodai ir tūkstošiem kilometru no Vladivastokas līdz Somijai nolaupītajiem Vīpuriem. Katra iemācītā valoda bagātina personību, bet arī aizsargājami augi vislabāk aug tiem piemērotākajā vietā, nevis katrā pasaules ceļmalā.

Tā ir Latvija, kurā politiķi ceļ cilvēku izpratni par to, kādam jābūt krietnam valstsvīram, nevis tikai dāļā tautai bezmaksas labumus, it sevišķi pirms vēlēšanām.

Tā ir Latvija, kur grūtībās nonākušie saņem taisnīgu atbalstu un motivējošu padomu, kā pašiem spēt sevi nodrošināt.

Latvija, kurā ģimene un bērni ir novērtēti kā lielākā svētība mūsu tautai un valstij. Un neviena dāma vai kungs, nekādā kontekstā nesaka mātei vai tēvam – “pats esi vainīgs, ka tev tik daudz bērnu”.

Latvija, kurā var iegūt labu izglītību – ne sausi tehnisku, bet savienojumā ar gara un dvēseles kompetencēm, lai varētu attīstīt inovatīvus uzņēmumus un gudri lietot mūsu dabas resursu. (Nevis domāt par to, kā dabūt cauri MK noteikumus, kas atļauj kailcirtes piejūras mežos.)

Latvija, kur uzņēmēji izjūt, ka valsts pārvaldei viņu radošais darbs ir svarīgs. Lai iesakņotos apziņa, ka arī bizness ir aicinājums ne tikai pelnīt pēc iespējas vairāk, bet darīt labu cilvēkiem apkārt – radot taisnīgi apmaksātas darba vietas. Darbinieku trūkums pirmkārt jārisina, meklējot speciālistus latviešu diasporā Eiropā.

Latvija, kuras nācija augstu novērtē ne tikai Dziesmu svētku brīnumu, bet arī mūsu profesionālo mākslu, literatūru un mūziku. Mazai valstij tas ir īpaši svarīgi. Mākslas un mūzikas izcilības ir ne reti “slepenie ieroči diplomātijā”, kā to reiz bijušais vēstnieks ASV kādā privātā sarunā atzina. Pētījumi rāda, ka katrs kultūrā ieguldītais eiro atpakaļ tautsaimniecībā atnes vismaz pusotru reizi vairāk.

Lai Dievs mums palīdz ceļā uz sapņa par Latviju piepildījumu! Iesim ar savstarpēju cieņu, mīlestību, cēlu pašcieņu un stiprināsim citas citu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.