Limbažu nodaļa
na-limbazi
logo

Visvaldis Lācis: leģionāri bija garīgi stipri cilvēki

visvaldis7

Attēlā: pasākuma noslēgumā Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas vadītāja, Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļas pārstāve Ilze Dzintare saka paldies publicistam, leģionāram Visvaldim Lācim

12. martā Visvaldis Lācis nosvinēja 93 gada jubileju. Grūti tam noticēt: viņš pasākumā Limbažos joprojām bija smaidošs, dzīvespriecīgs un vingrs. Kopš Atmodas sākuma V.Lācis nav mainījies. Tikpat ass, spriedumos taisns. Vienīgi — vairs neiekarst strīdos kā agrāk. Atmodas laikā bijis Latvijas Tautas frontes domes 1. un 2. sasaukuma domnieks, Latvijas Pilsoņu kongresa Latvijas komitejas vicepriekšsēdētājs, vienu gadu — arī LNNK priekšsēdētājs. Lācis ir neskaitāmu publikāciju autors, ir izdotas piecu sējumu vēstures grāmatas “Otrais pasaules karš”, politiska grāmata “Vai vēlreiz zem krievu zābaka?”, filozofisku apcerējumu krājums “Dzīves pārdomas” un daudzas citas grāmatas. Par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pasākuma laikā atkal izskanēja Visvalža Lāča toreiz Latvijas Tautas frontes avīzē “Atmoda” sava rakstu sērijā “Latviešu leģiona īsa vēsture” nopublicētie pravietiskie un brīdinošie vārdi: “(..) šis aizvadāmais gadsimts ir bijis kā milzīgs ugunssārts, kura liesmās ir sadeguši tik daudzi svešos mundieros tērpti latviešu karavīru augumi, ka, liekas, ar viņu pelniem varētu pārklāt visu Latvijas zemi. Bet šie pelni nav bijuši auglīgi, jo viņi nav ielabojuši Latvijas zemi tā, lai tajā varētu ieaugt jaunu vīru paaudzes. (..) 35 000 kritušo cariskās Krievijas armijas sastāvā Pirmajā pasaules karā, 60 000 par velti atdoto siržu iedomātai vistaisnīgākajai vispasaules revolūcijas idejai Krievijas pilsoņu karā, 50 000 leģionāru kauli izkaisīti gan savā, gan svešās zemēs no Dņepras līdz Elbai, kā arī gulaga arhipelāga nometnēs no Klusā okeāna līdz Baltijas jūrai. Un cik vēl kritušo latviešu tautības sarkanarmiešu dzīvību, kas izdzēstas milzīgā plašumā no Maskavas līdz Berlīnei, ir jāpieskaita klāt? Par ko? Kādi bezjēdzīgi upuri! Man pašam, Otro pasaules karu izgājušam un laimīgi dzīvam palikušam, gribas sāpēs kliegt un brīdināt latviešu vīrus un jaunekļus: nekad vairs! Nekad nevelciet mugurā svešas uniformas un neejiet karā ar svešiem ieročiem par svešiem mērķiem! Nekad! Taupiet sevi Latvijai! (..) Vienīgi tie trīs tūkstoši, kuri gāja Latvijas neatkarības cīņās ar Latvijas sauli cepurē, tie guļ savā zemē, un viņu trūdi ir tik auglīgi, ka apasiņo mūsu sirdis vēl šodien ar brīvas un neatkarīgas Latvijas valsts ideju.”

Visvalža Lāča vislielākais devums Latvijas Tautas frontes laikā un arī pēc tam, kad viņš vairs neiesaistījās politikā, ir nerimtīgais darbs, lai skaidrotu latviešu leģionāru traģisko un varonīgo pagātni. “Tā ir vēsture, kas ikdienā jāmāca skolā, lai šodienas jaunieši izjustu patriotisma īsto nozīmi,” uzskata Lācis, “lai tie pelni, kas savulaik pārklājuši Latviju, nebūtu palikuši neauglīgi.”

Saeima, izskatot 2017.gada budžetu, nolēma atbalstīt Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumus un piešķīra finansējumu projektam “Mūsu ceļš uz Latvijas simtgadi”.

Pasākums notika minētā projekta ietvaros. To finansiāli atbalstīja Kultūras ministrija.

visvaldis2

Attēlā: V.Lācis stāsta klātesošajiem par latviešu leģionu, kureliešiem, kaujas mācībām, kara statistiku, pārējo fronti Vācijā un toreiz pieejamo informāciju, kas leģionāriem bija ierobežota

visvaldis4

Attēlā: V.Lācis atbild uz limbažnieku uzdotajiem jautājumiem par tā laika notikumiem

Mater. sagat. Ilze DZINTARE
Avots: projekts “Mūsu ceļš uz Latvijas simtgadi”

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.