12. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 17 vietas Saeimā.

Nacionālā apvienība saka lielu paldies!

Ja iepriekšējās vēlēšanās Nacionālā apvienība tika vērtēta kā jauna organizācija vai kā opozīcijas partija, tad šoreiz pilsoņi jau balsoja par mums kā par valdības partiju. Turklāt balsojums netika stimulēts ar masīvām reklāmas kampaņām, kas bija pieejamas konkurentiem. Ja šādos apstākļos esam vairojuši savu pārstāvniecību Saeimā, tas mums ir liels gods un arī atbildība.

Nacionālās apvienības vārdā vēlos teikt paldies visiem, kas uzticējās un deva iespēju turpināt iesākto. Mēs apzināmies, ka balsojums nenozīmē vēstījumu, ka valstī viss būtu kārtībā vai arī, ka partijai nebūtu, kur augt, bet atbildīgu attieksmi pret valsts nākotni gan. Centīsimies šo uzticību attaisnot, stiprinot organizāciju, aizstāvot savas idejas valdībā un dodot pilsoņiem sajūtu, ka esam reāla, nevis tikai formāla viņu pārstāvniecība.

Lai mums visiem kopā izdodas. Lai Latvija ir latviska un stipra!

Nacionālās apvienības vārdā,

Raivis Dzintars

Vēlēšanu rezultāti


CVK apkopotie rezultāti

12.Saeimas vēlēšanu rezultāti - Nacionālā apvienība
Plašāka NA vēlēšanu rezultātu analīze

Nacionālās apvienības kandidātu saraksti

Programma Latvijas 100gadei

Nacionālās apvienības līderi

Premjera kandidāts

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts

roberts-zile-viedoklis

Ja arī kaut kas jums kā vēlētājam nav paticis Nacionālās apvienības darbībā līdz šim vai arī jūs neticat kādam konkrētam politiķim, tad pavērtējiet, vai mēs esam lielās lietās, būtiskās Latvijai kādreiz pievīluši un vai ir pamats domāt, ka kādu apsvērumu dēļ mēs tā varētu rīkoties nākotnē. Es domāju, ka nē. Ja vēlētājs balsos par NA, tā būs visdrošākā izvēle. Īpaši šajā laikā.

Vidzeme

1. Raivis Dzintars, NA līdzpriekšsēdētājs

dzintars_raivis27022

Nemierīgais laiks pasaulē sakrīt ar vēlēšanu laiku Latvijā. Šoreiz tiešām izvēle ir jāizdara, septiņas reizes nomērot, nevis uzticoties katrai reklāmai. Nav ideālu cilvēku un nav ideālu partiju. Bet, manuprāt, drošākā izvēle šajā laikā tā ir.

Citi NA līderi Vidzemē: 2. Jānis Dombrava, 3. Ināra Mūrniece, 4. Rihards Kols, 5. Romāns Naudiņš

Rīga

1. Dace Melbārde, Kultūras ministre

Dace Melbārde

Mana motivācija nākšanai politikā ir pārliecība, ka līdzās ārējās aizsardzības stiprināšanai mums līdzvērtīgi ir jāaug kultūras un izglītības laukā, jāiegulda mūsu cilvēku gara spēka stiprināšanā. NA ir vienīgā partija, kas kultūru definējusi par savas darbības prioritāti un konsekventi pie tā turas. Tādēļ man tā ir drošākā izvēle!

Citi NA līderi Rīgā: 2. Dzintars Rasnačs, 3. Einārs Cilinskis, 4. Ilmārs Latkovskis, 5. Ingūna Rībena

Kurzeme

1. Gaidis Bērziņš, NA līdzpriekšsēdētājs

BERZINS

Esmu pārliecināts, ka ikviens saprātīgi domājošs cittautietis, kurš dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes. izprot, ka katras valsts pamats ir valstsnācija, kura dzīvojusi šajā teritorijā gadsimtiem ilgi un bez kuras Latvijas valsts pastāvēšana vispār nav iespējama.

Citi NA līderi Kurzemē: 2. Jānis Iesalnieks, 3. Dzintars Kudums, 4. Gundars Sebris, 5. Daina Vanaga

Latgale

1. Inese Laizāne, 11. Saeimas deputāte

Inese_Laizane

Gudri un pārdomāti pieņemt likumus un vadīt valsti, radīt darbavietas Latvijas laukos, sakopt vidi un salabot ceļus. Katrai Latvijas ģimenei ir jābūt drošai par darbu, savu sētu, bērnu skološanu, veselības aprūpi, valodas un kultūras saglabāšanu. Tieši tās ir NA prioritātes.

Citi NA līderi Latgalē: 2. Ērika Teirumnieka, 3. Antons Kursītis, 4. Dzintars Mozgis, 5. Jānis Ratkevičs

Zemgale

1. Edvīns Šnore, režisors, raidījumu vadītājs

Edvins_Snore

Ja Saskaņas centrs nonāk valdībā, nevar izslēgt varbūtību, ka Latvija pilnīgi oficiāli var izstāties no NATO. Balsu tam var pietikt. Arī Francija 60. gados iesaldēja savu līdzdalību NATO un Spānijai referendumā pietrūka tikai 6% balsu, lai izstātos. Taču Latvijai izstāšanās no NATO nozīmētu neatkarības zaudēšanu.

Citi NA līderi Zemgalē: 2. Imants Parādnieks, 3. Vineta Poriņa, 4. Juris Cīrulis, 5. Aivars Okmanis

 

Priekšvēlēšanu programma

Nacionālā Apvienība ir un būs uzticīga Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

11. Saeimas laikā Nacionālā apvienība būtiski vairojusi atbalstu jaunajām ģimenēm ar bērniem, izcīnījusi vairāk naudas kultūrai, panākusi neapliekamā minimuma celšanu, aizstāvējusi pensionāru intereses, ierobežojusi uzturēšanās atļauju tirdzniecību, aizstāvējusi latvisku izglītības sistēmu, kā arī citos jautājumos aktīvi pārstāvējusi nacionālās intereses.

Nacionālās Apvienības mērķi Latvijas simtgadei:

Atbalsts ģimenēm

  • palielināts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam;
  • ievērojami palielināti atvieglojumi par katru apgādājamo bērnu;
  • īpaša “trešā bērna” politika;
  • valsts nodrošinātas brīvpusdienas līdz vidusskolai;
  • paplašināta pirmā mājokļa programma;

Nevienlīdzības mazināšana

  • ievērojami palielināts neapliekamais minimums;
  • iedzīvotāju ienākumu nodoklis satur progresīvo principu;
  • piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita;
  • zemāki izdevumi pārtikai ģimenes budžetos;
  • taisnīgs nodoklis par kapitāla pieaugumu;
  • dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem zemāki nodokļi;
  • darba devējiem nav iespējams nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas papildus valsts valodai;

Ārlietas, valsts drošība

  • novērsta Latvijas atkarība no Krievijas enerģētikā, finanšu un nekustāmā īpašuma jomās;
  • aizsardzības finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta;
  • ikvienā pašvaldībā Zemessardzes vienība, kas apmācīta un apgādāta tā, lai draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi;
  • pārtraukta uzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamā īpašuma iegādi;
  • pārtraukta Latvijas valstij naidīgu organizāciju darbība Latvijā;
  • pilsonības atņemšana naturalizētiem pilsoņiem par svinīgā solījuma pārkāpšanu;
  • Latvijas iedzīvotājus vieno cieņa pret Latvijas valsti, latviešu valoda, kultūra un kopīgs mērķis kļūt par bērniem draudzīgāko valsti;

Tautsaimniecība, reģionu attīstība

  • līdzsvaroti tiek attīstīti dabiski izveidojušies reģionālie centri;
  • ārvalstniekiem ierobežotas iespējas iegādāties Latvijas zemi;
  • palielināta enerģētiskā neatkarība – jaunās un rekonstruētās ēkās tiek izmantoti energoefektīvi risinājumi, bet energoražotnēs – vietējie energoresursi, nodrošināta pieeja alternatīvai gāzei Latvijas tirgū;
  • īpašu atbalstu ekonomiski mazattīstītākos reģionos saņem ražojošie uzņēmumi;
  • Latvija kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē – priekšnoteikums dabas un kultūras tūrisma attīstībā;
  • ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un emigrējušo tautiešu, ne viesstrādnieku piesaisti;
  • stratēģiskie uzņēmumi paliek valsts īpašumā;
  • sākta „Rail Baltica” būvniecība;
  • papildus: NA nostādnes lauksaimniecībā

Izglītība, kultūra, veselība

  • valsts izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās papildus apgūstot savu valodu, kultūru un vēsturi;
  • skolas ne tikai sniedz zināšanas un sagatavo profesijai, bet audzina valstiski atbildīgus pilsoņus;
  • saglabāts lauku skolu tīkls;
  • ikvienam Latvijas jaunietim plašas iespējas nodarboties ar sportu, iesaistīties jaunsardzē vai citās nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās;
  • vienota tautas veselības un labklājības politika nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu, mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei, invaliditātei un pārejošai darbnespējai;
  • samazināti pacientu maksājumi slimības gadījumā un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;
  • Deju svētki notiek rekonstruētā stadionā, kas piemērots arī augsta līmeņa sporta sacensību uzņemšanai;
  • valsts finansējums kultūrai ir prioritārs, Latvijas valsts simtgade tiek sagaidīta ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu;
  • nacionālas nozīmes kultūras objektu sakārtošanā un izveidē tiek piesaistīti arī ES fondu un privātie līdzekļi;
  • Latgalē visās skolās iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu;
  • valsts mērķtiecīgi atbalsta latviešu diasporu ārvalstīs, lai uzturētu tās identitāti un saikni ar Latviju;
  • radīta atbalsta sistēma Latvijas medijiem;
  • papildus: NA augstākās izglītības vīzija

Valsts pārvalde

  • lielākā daļa publiskās pārvaldes pakalpojumu pieejami internetā;
  • publiskajā pārvaldē veikts funkciju audits, kā rezultātā izglītības, kultūras, veselības, iekšlietu darbiniekiem var nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālās pilnveides iespējas;
  • publiskajos iepirkumos nevar piedalīties pretendenti ar ārzonu kapitālu.