logo

4. maijs ir jauks, bet ne tik ļoti, lai to iemūžinātu Satversmē (5)

03.06.2014 Ilmārs Latkovskis Latvijā

Satversmes preambula

Sen jau biju licies mierā reaģēt uz 4. maija vēsturiskās nozīmības pārspīlējumiem. Bet nu politiķi grasās 4. maiju iemūžināt Satversmē. 4. maijs ir vēsturisks, varonīgs un jauks datums, bet ne tik ļoti, lai to iemūžinātu Latvijas Republikas Satversmē. Tad jau konsekvences un taisnīguma dēļ būtu jāraksta pamatlikumā arī Latvijas PSR Radošo savienību plēnums un pateicība Gorbačovam par perestroiku.

Lai atgādinātu argumentus pret 4. maija nozīmes pārspīlēšanu, atgriezīšos pie kādas savas 2010. gada publikācijas, ko uzskatu par aktuālu arī šodien.

Tikai viens posms brīvības ceļa ķēdē

4. maiju varam simboliski pieņemt par svētku datumu. Bet ar vēsu prātu jāpatur atziņa, ka 4. maijs izšķiroši nenesa Latvijai neatkarību. Tas ir vēsturiski nozīmīgs datums, bet tas ir diezgan vienlīdzīgs posms veselā notikumu ķēdē: “Helsinki – 86″ un 1987. gada vasara pie Brīvības pieminekļa, radošo savienību plēnums, Tautas frontes un LNNK dibināšana, Baltijas ceļš, Pilsoņu kongress, barikādes 1991. gada janvārī, AP 1991. gada 21. augusta deklarācija… iespējams, te varētu pieminēt vēl vairākus notikumus. Tikai tie visi kopumā bija vienota virzība uz Latvijas neatkarību.

Juridisks absurds

No juridiskā viedokļa Neatkarības deklarācija ir visnotaļ pretrunīga konstrukcija. Pat kurioza. Šodien mēs izvairāmies no deklarācijas vēsturiski korektā nosaukuma: “Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

AP deputāti ar šo deklarāciju būtībā paši sevi pasludināja par nelikumīgu okupācijas varas (Latvijas PSR) institūciju, kas vienlaicīgi gan atjauno citas valsts (LR) Satversmi, gan tad uzreiz to aptur, atstājot spēkā tikai četrus punktus.

Starptautiski šim 4. maijam nesekoja nekāda valstiskā atzīšana, kas sākās tikai pēc PSRS puča izgāšanās, un pēc tam, kad tā pati AP 1991. gada 21. augustā vēlreiz deklarēja Latvijas neatkarību.

Par varonību, nopelniem un viltību

Par deputātu varonību. Protams, varonība ir ļoti subjektīvs jēdziens. Pieļauju, ka vairumam deputātu tas prasīja pārvarēt milzīgu sasprindzinājumu, neziņu un pat bailes. Bet grūti iedomāties, ka latviešu deputātiem būtu bijis komfortablāk nebalsot “par”. Viņu vēlētāji gaidīja nepārprotamu “par”. Uz deputātiem tika izdarīts milzīgs spiediens no tautas un radikālākajām organizācijām, kas jau krietnu laiku iepriekš bija pateikušas skaidru “jā” Latvijas neatkarībai. Bez tam līdzīgas deklarācijas jau bija pieņēmuši lietuvieši (11. martā) un igauņi (31. martā). Kurpretim daudzi ietekmīgie AP deputāti visvisādi bija izlocījušies no Latvijas neatkarības skaidras prasības.

Tagad viņi tika spiesti pie sienas – vai tu esi par vai pret neatkarīgu Latviju. Un, pat nobalsojot par deklarāciju, deputātiem palika atkāpšanās iespējas attiecībā pret PSRS iespējami bargo reakciju. Tobrīd jau no Maskavas puses nāca visādi kompromisu piedāvājumi ar jauniem savienības līgumiem. Nobalsojušiem deputātiem tik un tā palika izlocīšanās iespējas, ka arī šo deklarāciju var “pabāzt” zem konfederācijas līguma ar Maskavu. To jums zinās pastāstīt to notikumu līdzgaitnieki. To jūs atradīsiet arī 1990. gada 4. maija plenārsēdes stenogrammās. Var jau teikt, ka tā bija taktiska viltība attiecībā pret interfrontiskajiem deputātiem, kuri gribēja nojaukt balsojumu par deklarāciju. Bet tikpat labi var teikt, ka to varēja izmantot arī kā atkāpšanās taktiku pret Maskavas represijām.

Ilmārs Latkovskis
11.Saeimas deputāts (NA)

Video: 4. maija nozīme ir pārspīlēta

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • uldis-v 08.06.2014 07:48

    Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverinitātes. Satversmes darbība tika apturēta 1934. gada maijā un pakāpeniski atjaunota laikā no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 6. jūlijam. 1993. gada 6. jūlija Saeimas sēdē paziņojumu par Satversmes spēkā stāšanos pilnā apmēra neparakstīja 1 no 99 sēdē reģistrētajiem deputātiem — Joahims Zīgerists —, kā arī apcietinātais un tādēļ prom bijušais deputāts Alfrēds Rubiks. Pamatā Satversme ar minimāliem grozījumiem palikusi nemainīga līdz pat mūsdienām.

    • ezis 08.06.2014 16:55

      Piekrītu, ka nekāda "atjaunošana" nebūtu tik plaši svināma. Daudz nozīmīgāk būtu atzīmēt "de facto" okupācijas formālās beigas.

      • uldis-v 10.06.2014 19:38

        LNNK tika dibināta 1988. gada jūlijā kā latviešu nacionālistu kustība. Atšķirībā no Latvijas Tautas Frontes, kas sākotnēji iestājās tikai par Latvijas autonomiju PSRS sastāvā, LNNK jau tolaik stingri iestājās par Latvijas pilnīgu neatkarību. Starp Atmodas laiku LNNK līderiem minami Eduards Berklavs, Visvaldis Lācis, Einars Repše, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis un citi. Deputāta kungs nemaz nezina ka pirmā nodibinājās LNNK.

        • uldis-v 10.06.2014 20:19

          Apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas Tas ir citāts no 1991.gada AP deklarācijas. Es to vērtēju tikai kā konstatējumu ka PSRS ir nobeigusies.Un tas nozīmē ka Latvijā ir beidzies otrais pasaules karš,kas bija sācies 1939.gada 5.oktobrī ,kad PSRS uzspieda Latvijai bāzu līgumu pēc kura Latvijā tika ievesti 50 tūkstoši krievu karavīru. Man 4. maija deklarācija ir vislielākais okupētās Latvijas latviešu sasniegums. 1987. gada vasaras notikumi pie Brīvības pieminekļa ir katram nacionālistam ļoti svarīgi,bet pēc tam darba kolektīvos tika rīkotas sapulces lai nosodītu darbaļaužu valsts grāvējus.Tomēr toreiz vis tik gludi negāja. Ļaudis bija sākuši domāt,tāpēc man gribētos zināt kā Latkovska kungs reaģēja uz šo jezgu kas tika radīta darba kolektīvos .

          • uldis-v 10.06.2014 21:14

            „Eiropas Parlaments nosoda Padomju Savienības realizēto šo agrāk neatkarīgo un neitrālo valstu okupāciju, kas iesākās 1940. gadā Molotova - Ribentropa pakta rezultātā un kas turpinās pašlaik [..] Eiropas Parlaments aicina savus ārlietu ministrus iesniegt Baltijas valstu jautājumu izskatīšanai ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā” . (No Eiropas Parlamenta 1983. gada 13. janvāra rezolūcijas „Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”) 23.jūlijā apritēs 74.gadadiena kopš toreizējā ASV valsts sekretāra Samnera Velsa deklarācijas, ar kuru ASV paziņoja, ka neatzīs Baltijas valstu inkorporāciju PSRS 1940.gadā. Šitās deklarācijas Latkovska kungam vajadzētu iegaumēt . Es atceros Gorbačova pārbūves laikā manā darba kolektivā notika daudzas diskusijas,tāpat kā tas notika daudzviet,Reiz pienāca viens vecāks strādnieks un teica:"Kāda demokratizācija,te tik Staļina vajag" Gadījās arī tādi latvieši,kuriem nevarēja ieskaidrot ka demokratizācija novedīs pie PSRS gala un Latvijas neatkarības atjaunošanas. Es neēsmu pret Gorbačova un citu krievu demokrātu pozitīvu vērtējumu mūsu satversmes jaunajā preambulā. Tas ka Satversmes tēvi nespēja uzrakstīt kārtīgu preambulu man liek domāt par viņu piesardzību-ja nu tomēr atjaunojas krievu impērija.Viņi jau redzēja ka lielās kara uzvarētājas- rietumvalstis labprātāk dotu priekšroku Deņikinam vai Vrangelim. Satversmes tēvi varēja preambulā minēt par Lielā Ziemeļu kara postu un lielo mēri.Par aizvestajiem vietējiem cilvēkiem . Es patreiz lasu vēsturnieka Uģa Niedres grāmatu :"Mājvieta",kurā ir stāstīts par viena Ziemeļvidzemes novada postu Lielā Ziemeļu kara laikā. Tā ir derīga katram nacionālistam, iesaku to arī Latkovska kungam izlasīt.

            Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.