logo

Analīze: Migrācija un bēgļu pārvietošana starp ES valstīm

01.07.2015 Roberts Zīle Eiropas Parlamentā

Roberts Zīle Roberts Zīle. Foto: Eiropas Parlaments

Esošā situācija

  • Latviešu skaits Latvijā turpina samazināties. 2014. gada sākumā latviešu īpatsvars bija 61.4 procenti. Salīdzinājumā ar 1935. gadu, latviešu īpatsvars ir samazinājies par vairāk nekā 14 procentpunktiem.1 PSRS okupācijas rezultātā Latvija pieredzēja deportācijas un masveida imigrāciju. Krievu skaits Latvijā vien, salīdzinot ar 1935. gadu, ir pieaudzis par vairāk nekā 351 tūkstoti. Papildus tam, Latvijā tagad mīt daudz vairāk citu tautību pārstāvju, tostarp baltkrievi un ukraiņi.2
  • Šā gada Eiropadomes 25.-26. jūnija secinājumos attiecībā uz migrāciju vairs nav tiešas atsauces uz kvotu sistēmu, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā šā gada 27. maijā 3 un kuru ES iekšlietu ministri 16. jūnijā noraidīja.4 Tāpat arī nav prasības par obligātu jau ieceļojušo migrantu sadalīšanu starp ES dalībvalstīm. Tomēr secinājumos rakstīts (punkti 4.a, 4.b), ka ES dalībvalstis līdz šā gada jūlija beigām “vienprātīgi” vienosies par 40 tūkstošu bēgļu no Itālijas un Grieķijas, kuriem ir nepieciešama “starptautiskā aizsardzība”, “īslaicīgu un ārkārtēju pārvietošanu” divu gadu laikā, “ievērojot dalībvalstu specifiskās situācijas.”5 Papildus tam, Eiropadomes secinājumos teikts, ka visas ES dalībvalstis piedalīsies 20 tūkstošu bēgļu, kas atrodas trešajās valstīs, pārvietošanu uz Eiropas Savienību, “ievērojot dalībvalstu specifiskās situācijas.”6
  • Dublinas Regula, kas Latvijai ir saistoša, nosaka, ka patvēruma pieteikumu izskata tajā valstī, kurā imigrants ir sākotnēji ieradies. Izņēmums šim noteikumam ir cita starpā tad, ja patvēruma meklētājam ir ģimenes saites citā valstī.7 Jebkurā gadījumā, Latvijai nav lielas lomas un atbildības attiecībā pret bēgļiem, kas sākotnēji ieradušies Grieķijā, Itālijā un citās ES valstīs no Sīrijas, Eritrejas un citām Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm.
  • Bēgļu pārvietošanas pasākumi ilgs divus gadus, pamatojoties uz līguma par Eiropas Savienības darbību 78(3) pantu. Attiecīgais pants nosaka, ka gadījumā, ja “viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.”8
  • Eiropas Komisija noteikusi, ka bēgļi, kuri kvalificēsies pārvietošanas pasākumiem, ir tie, kuri ir no valstīm, kam vajadzīga “starptautiskā aizsardzība” un kuriem uz attiecīgā pamata Eiropas Savienībā vidēji tiek piešķirts patvērums 75% vai lielākā apmērā. Šādas valstis, pamatojoties uz E u r o s t a t  d a t i em, i r  S ī r i j a  u n  E r i t r e j a . 9 ( h t t p : / / e u r o p a . e u / r a p i d / p r e s s -release_MEMO-15-5038_lv.htm)

Nacionālās Apvienības pozīcija

  1. Latvija, uzsverot vēsturisko aspektu, vēlas atgādināt, ka Padomju okupācijas laikā tā piedzīvoja masveida deportācijas un imigrantu pieplūdumu no citām PSRS republikām. Laika posmā no 1946. — 1989. gadam, pārkāpjot starptautiskās normas, Latvijā nelikumīgi ieceļoja aptuveni 700 000 personu. Šī fakta rezultātā pilnībā tika izmainīts Latvijas etniskais sastāvs un pamatnācija — latvieši — kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Uz stāvokļa nopietnību savulaik norādīja arī virkne starptautisko institūciju, tostarp Eiropas Padomes parlamentārā asambleja, Eiropas Parlaments un Baltijas padome. Pēc neatkarības atjaunošanas tikai neliela daļa no šiem ieceļotājiem atstāja Latviju. Tā rezultātā šobrīd Latvijā pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai nepilni 62% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Valsts galvaspilsētā Rīgā latvieši ir minoritāte. Ieceļotāju lielais īpatsvars būtiski samazina Latvijas spēju integrēt valstī jau esošos migrantus.
  1. Izmaksāto pabalstu atšķirības var radīt nopietnas un neparedzamas sekas starp sociālajām grupām un iebraucējiem. Tā vidējā vecuma pensija Latvijā 2014. gadā bija 266,26 eiro,10 vidējais piešķirtais bērna kopšanas un vecāku pabalsts (kopā) — 230.95 eiro,11 bet bezdarbnieka pabalsts — vidēji 198,34 eiro mēnesī.12 Tajā pašā laikā pilngadīgās personas ar bēgļa statusu ik mēnesi saņems 256.,12 eiro, bet viņu bērni — 76,84 eiro. Tāpat 49,8 eiro būs iespējams saņemt kā pabalstu latviešu valodas apguves nodrošināšanai.13
  1. Latvijai pietrūkst administratīvās kapacitātes, kā arī pieredzes bēgļu izmitināšanā un integrēšanā sabiedrībā. Latvija joprojām ir spiesta cīnīties ar PSRS laikā notikušās nekontrolētas masveida imigrācijas sekām. Pēc Eurostat datiem, 2008. gadā Latvijā 13,9 procenti no valsts iedzīvotājiem bija dzimuši ārpus valsts (t.s. pirmās paaudzes imigranti) un ne kādā no ES valstīm (t.s. trešo valstu pilsoņi). Starp visām ES valstīm, šis rādītājs bija augstāks tikai Igaunijā (15,3%). Tajā pašā laikā, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā attiecīgā iedzīvotāju grupa sastāda vien 7,5 procentus no kopējo iedzīvotāju skaita, Nīderlandē — 8,4 procentus un Zviedrijā — 8,8 procentus.14
  1. Latvija ir salīdzinoši nabadzīga valsts ar iekšējām sociālajām un ekonomiskajām grūtībām.
  • Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2014. gadā bija 10,6 tūkstoši eiro, kamēr vidēji ES — 25,8 tūkstoši eiro.15
  • Bezdarbs Latvijā 2014. gada beigās, pēc Eurostat datiem, bija 10,8 procenti, kamēr Vācijā tas bija vien 5 procenti, Lielbritānijā — 6,1 procents, Nīderlandē — 7,4 procenti un Zviedrijā — 7,9 procenti.16
  • Minimālā alga Latvijā 2015. gada pirmajā pusē ir 360 eiro, kamēr, piemēram, Vācijā — 1473 eiro, Nīderlandē — 1501,8 eiro, bet Luksemburgā — 1922,96 eiro.17
  • Gini koeficients Latvijā 2013. gadā bija 35,2, kamēr vidēji ES-28 tas attiecīgajā gadā bija ievērojami zemāks — 30,5. Pie tam, Vācijā attiecīgais rādītājs bija 29,7, Nīderlandē — 25,1 un Zviedrijā — 24,9.18 Bēgļu pieplūdums Latvijā draud salīdzinoši lielo nevienlīdzību valstī palielināt, kas var saasināt spriedzi sabiedrībā un novest pie neparedzamiem iznākumiem.

Neskaidrie jautājumi (Latvijai)

  • Vai Latvija uzstās uz to, ka uz valsti attiecas īpaši nosacījumi (“specifiska situācija”)?
  • Kā Latvija nodrošinās pieņemto bēgļu integrāciju, valsts valodas apgūšanu un viņu ilgstošu palikšanu valstī?
  • Vai ir izstrādāts plāns, kā mazināt sociālās plaisas, kas var rasties, ņemot vērā atšķirību pabalstu izmaksā starp pamatiedzīvotāju sociālajām grupām un izmitinātajiem bēgļiem? Vai valsts būs spējīga ilgtermiņā finansiāli uzturēt ieceļojušos bēgļus?

Neskaidrie jautājumi (vispārīgi)

  • Vai Dublinas Regula netiks pēc būtības pārkāpta tad, ja bēgļi tiks pārvietoti uz citām ES valstīm, neskatoties uz viņu sākotnējo ierašanas punktu un/vai ģimenes saitēm citās ES valstīs (un vai 78(3) ārkārtas pants nekonfliktē ar Dublinas Regulu)? Jāņem vērā, ka Dublinas Regulas mērķis bija samazināt bēgļu pārvietošanu ES valstu ietvaros, kur viena valsts “sūta” migrantus uz citu un atpakaļ.
  • Kā loģistiski notiks bēgļu pārvietošana un kas izskatīs bēgļa statusa piešķiršanu — sākotnējā saņēmējvalsts vai tā, uz kuru bēglis tiks nosūtīts?
  • Ja tikai uz politiskajiem bēgļiem attieksies pārvietošana uz citām ES valstīm, vai Itālijas un Grieķijas interesēs nebūs arī ekonomiskos un citus potenciāli problemātiskos imigrantus pārformēt kā politiskos un pārvirzīt uz citām ES valstīm?
  • Ja izmitinātajam bēglim ir jānodrošina ceļošanas brīvība tādā pašā apmērā kā valsts pilsonim (t.i., brīva pārvietošanās Šengenas zonā), vai dalībvalstij būs tiesības pārkāpt šo prasību, pamatojoties uz to, ka attiecīgie bēgļi ir jāizmitina tieši tajā dalībvalstī? Ja potenciālajiem bēgļiem, kas izmitināti Latvijā, ir ģimene citā ES valstī, vai Latvijai būs pienākums šos bēgļus nosūtīt uz attiecīgo valsti — vai arī Latvijai būs viņu kustība jāierobežo?
  • Kā 40 tūkstošu migrantu pārvietošana divu gadu laikā (vidēji 20 tūkstoši gadā) risinās imigrācijas jautājumu Eiropas Savienībā? Šogad vien (nepilnu sešu mēnešu laikā) Itālijā ir ieradušies 62 tūkstoši migrantu, bet Grieķijā — 63 tūkstoši (kopā 125 tūkstoši).19

 

1 Centrālā statistikas pārvalde (2014) Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs, 1 5. augusts. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

2 turpat

3 Eiropas Komisija (2015) European Commission makes progress on Agenda on Migration, 27. maijs. Pieejams: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5039_en.htm [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

4 Skatīt, piemēram, EurActiv (2015) Ministers reject Commission’s immigrant quota proposal, 17. jūnijs. Pieejams: http://www.euractiv.com/sections/justice-home-affairs/ministers-rejectcommissions-immigrant-quota-proposal-315461 [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]. Pret obligātu kvotu sistēmu bija 12 vai 13 valstis, kamēr vēl 12 valstis atbalstīja kvotu sistēmu kā tādu, bet nepiekrita sadalījumam. Divas valstis uzskatīja, ka ir par maz ar 40 tūkstošu migrantu pārvietošanu (http://www.euractiv.com/sections/justice-home-affairs/eu-summit-close-windows-immigrants-315704?u t m _ s o u r c e = E u r A c t i v + N e w s l e t t e r & u t m _ c a m p a i g n = 1 2 9 4 e 1 0 7 8 2 -newsletter_uk_in_europe&utm_medium=email&utm_term=0_bab5f0ea4e-1294e10782-245719353)

5 Eiropadome (2015) European Council conclusions, 25-26 June 2015, 26. jūnijs. Pieejams: http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2015/06/26-euco-conclusions/ [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

6 turpat

7 Eur-lex (2013) Regulation (EU) No 604/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 establishing the criteria and mechanisms for determining the Member State responsible for examining an application for international protection lodged in one of the Member States by a third-country national or a stateless person, 29. jūnijs. Pieejams: http://eurlex.europa.eu/legalcontent/EN/ALL/?uri=CELEX:32013R0604 [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

8 Eur-lex (2012) Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 26. oktobris.

Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:12012E/TXT [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

9 Skatīt Eiropas Komisija (2015) First measures under the European Agenda on Migration: Questions and Answers, 27. maijs. Pieejams : http://europa.eu/rapid/pressrelease_MEMO-15-5038_en.htm [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

10 CSP (2015) Sociālā drošība – Galvenie rādītāji, 18. februāris. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/sociala-drosiba-galvenie-raditaji-30402.html [Skatīts 2015. gada 30. jūnijā]

11 turpat

12 LETA (2015) Bezdarbnieka pabalstiem šogad vajag papildu 18 miljonus eiro, Financenet, 18. s e p t e m b r i s. P i e e j a m s : h t t p : / / fi n a n c e n e t . t v n e t . l v / z i n a s / 5 2 7 2 0 6 -bezdarbnieka_pabalstiem_sogad_vajag_papildu_18_miljonus_eiro [Skatīts 2015. gada 30. jūnijā]

13 Laganovskis, G. (2015) Bēgļa un alternatīvais statuss. Kam to piešķir, un ko tas dod?, LVportals,16. jūnijs. Pieejams: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/272080-begla-un-alternativais-statusskam-to-pieskir-un-ko-tas-dod/ [Skatīts 2015. gada 30. jūnijā]

14 Eurostat (2011) Migrants in Europe: A statistical portrait of the first and second generation, 25. lpp. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/5727749/KS-31-10-539-EN.PDF/

bcf27a60-7016-4fec-98c5-e8488491ebbd [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

15 2010. gada salīdzināmās cenas. Skatīt Eurostat (2015) Real GDP per capita, growth rate and t o t a l s . P i e e j a m s : h t t p : / / e c . e u r o p a . e u / e u r o s t a t / t g m / t a b l e . d o ? tab=table&init=1&language=en&pcode=tsdec100&plugin=1 [Skatīts 2015. gada 29. maijā]

16 Eurostat (2015) Unemployment rate, 2003-2014 (%), 18. jūnijs. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/File:Table_2_Unemployment_rate,_2003-2014_(%25).png

[Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

17 Eurostat (2015) Monthly minimum wages – bi-annual data, 18. februāris. Pieejams: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=earn_mw_cur&lang=en [Skatīts 2015. gada 30. jūnijā]

18 Eurostat (2015) Gini coefficient of equivalised disposable income, 2. marts. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tessi190 [Skatīts 2015. gada 30. jūnijā]

19 Skatīt, piemēram, Laurence, P. (2015) Europe migrant crisis: How are countries coping?, BBC, 26. jūnijs. Pieejams: http://www.bbc.com/news/world-europe-33286393 [Skatīts 2015. gada 29. jūnijā]

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.