logo

Ar tankiem Latvijai neuzbruks (10)

19.03.2014 Raivis Dzintars Latvijā

patriotisms

Protams, nekad nekas nav absolūts. Katrreiz, kad sēžamies mašīnā vai lidmašīnā, jārēķinās, ka pastāv kāda negadījuma iespēja. Mēs dzīvē nevaram izslēgt neko un tāpēc adekvāti jārūpējas par drošību, piemēram, ziemas sezonā savlaicīgi nomainot atbilstošas riepas, kas negarantē mūsu izdzīvošanu, bet tomēr mazina riskus u.tml. Varbūt būšu nepopulārs apgalvojot, ka stipri lielāki riski Latvijā ir sadarīt muļķības paniskās bailēs no kara, nekā to reāli piedzīvot. Turpinot līdzību, notikumi Krimā liecina, ka laiks kļūst slidenāks, tātad, lai kā negribētos, jāziedo līdzekļi drošākām riepām, jāpārliecinās par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un jābrauc prātīgāk.

Panikas sēšana kā politisks līdzeklis

Ar politiskām aprindām allaž saistīti publicisti jau ražo bestsellerus, zīmējot apokaliptiskas kara ainas un uzjundot latviešu zemapziņā snaudošo kolektīvo atmiņu par pagātnē piedzīvotām šausmām. Citi ekspolitiķi tikmēr jau sākuši reklāmas kampaņas: „Balso par mums, būs nāciju izlīgums un Ukrainas notikumi šeit neatkārtosies!” Šlesers. Kurš gan cits! (Īstenībā jau tajā reklāmā Šlesers daudzas pareizas lietas saka. Bet… Ja nodoms būtu patiess, tad šādas reklāmas par krievu piederības stiprināšanu Latvijai būtu jārāda krievu valodā un, iespējams, bez Šlesera portreta noslēgumā, kas daudziem automātiski rada refleksu rīkoties pretēji).

Ar šo nekādā ziņā necenšos pateikt, ka mums vajadzētu vieglprātīgi izturēties pret notikumiem kaimiņos. Tieši pretēji. Ļoti pareizi rīkojas Lietuves prezidente Daļa Grībauskaite (un citi reģiona valstu līderi), kas aktīvi signalizē pasaulei par to, ka apstākļi prasa jaunu rīcību. Arī Latvijai visi ārpolitiskā resora spēki jāvelta tam, lai ASV un NATO Latvijā stiprinātu militāro klātbūtni (mācības, karabāzes utt.). Un ne jau lai karotu, bet kaut vai tāpēc, lai viestu drošības sajūtu pašu iedzīvotāju vidū. Sabiedrība, kura jūtas kā zem „Damokla zobena” un politiskās izvēles izdara baiļu nomāktībā, noteikti nav nekas labs Latvijai.

Absolūti nepiekrītu tiem, kas uzskata, ka Putina rīcība ir iracionāla vai ka viņš būtu sajucis prātā. Viņa rīcība ir bīstama, nežēlīga un mums absolūti nepieņemama, bet viņš mērķtiecīgi īsteno savas varas stratēģijas globālā sacensībā par ietekmi reģionā un pasaulē.

Resurss nav tikai īslaicīgas naftas cenu, akciju vai valūtas kursa svārstības. Resurss ir arī ideoloģiskais lādiņš un nācijas pacēlums, ko Putins radījis ļoti lielā krievu sabiedrības daļā. Krievija piedalās lielvaru šaha spēlē, un šahā, kā zināms, pārsteidz, blefo, ne tikai kauj, bet arī „mainās” ar figūrām un tās upurē stratēģisko plānu nolūkos.

Jautājums, ko šajās dienās uzdevis ir ne retais Latvijas iedzīvotājs, vai arī mēs nevaram kļūt par „upurējamo kauliņu”. Lai arī vēsture rāda, ka tas ir vairāk nekā iespējams, tomēr šoreiz runa nav tikai par mērogos mazām Baltijas valstiņām. Neticu, ka ASV ir gatava upurēt NATO kā organizāciju. Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm nozīmētu vai nu Trešo Pasaules karu, vai arī NATO neiesaistīšanās gadījumā pasaules lielākās un stiprākās militārās alianses beigas. Līdz ar to arī ASV kā dominējošās lielvaras beigas. Izslēgts mūsu pasaulē nav nekas, arī pasaules gala scenārijs, bet dzīvot pasaules gala gaidās, manuprāt, ir pagalam neadekvāti.

Atbilde drošības izaicinājumiem

Galvenie drošības riski vismaz pārskatāmā nākotnē Latvijai izpaužas citos veidos. Uz Krievijas ideoloģiskā pacēluma viļņa paralēli var tikt izspēlēti divi izaicinājumi. No vienas puses tiek rīkoti dažādi prokremliski protesti un provokācijas, kuras var paturēt mērenākas vai kāpināt atkarībā no vajadzības. No otras puses būs mēģinājumi politiski pārkārtot Latvijas politisko skatuvi, faktiski veidojot Latviju par tādu valsti, kāda bija Janukoviča Ukraina (ar prokremliskiem politiķiem priekšgalā). Pirmo izaicinājumu šobrīd veido bijušās PCTVL atliekas un ar tām saistītas grupas. Var parādīties arī jaunas (starp citu, arī iesūtītas). Otro jeb politisko virzienu īsteno „Saskaņas centrs” (SC). Kamēr pirmie mēģina radīt nestabilitātes un Ukrainas scenārija klātbūtnes sajūtu, tikmēr otrie sevi mēģina pierādīt kā „miera garantu”. Ja ne gluži cerībā, ka ar laiku iegūs 51 vietu Saeimā, tad ar domu, ka latviešu partiju vēlētāji būs gatavi akceptēt SC iekļūšanu valdībā gan. Abas puses izmantos sociāli ekonomiskās grūtības, kuras lielākā vai mazākā mērā būs jāpiedzīvo Ukrainas krīzes seku dēļ.

Ierastā politiķu atbilde uz šiem izaicinājumiem ir „integrācija”. Nevar to ne apstiprināt, ne noliegt. It kā jau jā, taču neatbildēts paliek jautājums, kāda velna pēc kādam te integrēties?!! No vienas puses ir impērija, kas demonstrē spēku, pārliecību, ideoloģiju, bur nākotnes vīziju, bet no otras – tikai klusa saraušanās čokuriņā, savu karavīru noliegšana un kaut kādas ierēdnieciskas runas par mistisku integrāciju. Tas ir iepriekšējo paaudžu un šodienas atsevišķu entuziastu nopelns, ka stipras Latvijas idejai vēl tic tik daudzi latvieši.

Atļaujiet mazu iestarpinājumu no privātās dzīves! Uzskatu, ka krievu mentalitāti saprotu pietiekoši labi. Cilvēks, kuru es varētu saukt arī par savu patēvu un kurš manai ģimenei joprojām ir ļoti tuvs, ir padomju armijas pulkvedis, nepilsonis, kurš turklāt nerunā latviski. Kopš sevi atceros, mēs ar viņu esam strīdējušies un bijuši nesamierināmi pretējos uzskatos par politiku. Un vienlaikus tuvi kā cilvēki. Viņš mani iemācīja peldēt, braukt ar mašīnu un divriteni. Mūs vieno savstarpēja cieņa, iespējams, pat dziļāka nekā ar vienu otru politisku domubiedru. Kāpēc? Tāpēc, ka spējam būt patiesi viens pret otru un turamies katrs pie savas pārliecības.

Neko krievi nenicina vairāk kā cilvēkus bez principiem un liekuļus. Jā, pretēju uzskatu paudēji viņus var sadusmot, var būt smags strīds, bet tikai uz atklātības un stipras pārliecības pamatiem ir iespējama saruna un jebkāda vienošanās.

Lai Latvijas idejai ilgtermiņā ticētu krievi un citu tautību cilvēki, ar valsts ideju ir jābūt aizrautiem pašiem latviešiem. Mums ir jābūt gataviem mesties cīņā un aizstāvēt to, kam ticam, un tikai tad var runāt, ka kāds novērtēs to, kas mums pieder un apsvērs iespēju identificēt ar to pats sevi vai vismaz sadzīvot un vienoties.

Protams, ka Latvijas drošībai un labklājībai ir svarīgi, ka absolūts vairums krievu, ukraiņu, poļu vai ebreju ir Latvijas kā latviskas, nacionālas valsts sabiedrotie. Bet to ir grūti nodrošināt, ja valsts mērķtiecīgi nestrādā pie nacionālas valsts ideoloģijas, vēstures un nācijas vīziju popularizēšanas.

Kamēr Krievija runā par stipras ģimenes vērtībām, mūsu politiķi piedāvā Kārļus pārtaisīt par Karlīnēm. Kamēr Krievijas TV runā par krievu nācijas vēsturisko misiju, tikmēr mūsu sabiedriskais medijs kaunina cilvēkus, kas pie Brīvības pieminekļa vēlas godināt savus karavīrus.

Vērtīgākie ilgtermiņa ieguldījumi

Valsts līderu loma ir iedvesmot un dot nācijas nākotnes vīziju saviem cilvēkiem. Piemēram, Latvijas valsts varētu paziņot un darbos apliecināt, ka ilgtermiņa mērķis ir dubultot latviešu skaitu un jebkādas krīzes apstākļos šim mērķim tiks nodrošināts īpašs atbalsts. Protams, tas nozīmē, ka atbalstu baudīs jebkuras tautības ģimenes. Jau pašreizējo Nacionālās apvienības panākto māmiņalgu pieaugumu bauda gan latviešu, gan jebkuras citas tautības ģimenes. Cilvēkiem ir jārodas pamatotai sajūtai, ka valsts attīstība ir vērsta uz lielākiem ideāliem, pat ja dažādu apstākļu dēļ šobrīd ir jāsavelk jostas un augļus baudīsim vēlākā nākotnē. Bet šis virziens ir jājūt. Lai jebkuram cilvēkam uzdodot jautājumu, kāpēc Latvija ir labākā, viena no atbildēm, kas atskanētu, būtu: Latvija tiecas būt draudzīgākā valsts ģimenēm ar bērniem.

Labs izaicinājums Latvijas sabiedrībai būtu izveidot nebijuši stipru jaunsardzi un zemessardzi, kurā ne tikai māca, kā sargāt valsti, bet kurā ir ar kultūru saistītas nodarbības, kur tiek mācīta vēsture, tiek īstenoti labdarības projekti.

Ja palielinām līdzekļus aizsardzībai un tērējam tos dažādiem integrācijas projektiem, tad šis, manuprāt, būtu viens no lietderīgākajiem ieguldījumiem. Latvijas cilvēki ne reizi vien ir pierādījuši, ka spēj iesaistīties, ja ir skaidri redzams mērķis („Baltijas ceļš” vai mūsdienās kaut vai tāds simbolisks sīkums kā Rīgas iekļaušana Monopola spēlē). Kāpēc, piemēram, Latvijas jaunsardze nevarētu kļūt par vienu no pasaules spilgtākajiem piemēriem patriotiska rakstura jaunatnes organizācijām? Viens no uzdevumiem – organizācija, kurā ir vislielākais dalībnieku skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Stipra jaunsardze un zemessardze būtu gan laba atbilde dažādu ārēji inspirētu provokāciju riskiem, gan sabiedrības sašķeltības un neveselīga dzīvesveida izaicinājumiem.

Latvijas ideju nevar padarīt stipru vienā dienā. Tas diemžēl ir paaudžu jautājums, bet spert mērķtiecīgus soļus ir pēdējais brīdis. Vairāk bērnu, stipra, sportiska un patriotiska jaunatne, manuprāt, ir īstais virziens, kurā jāiegulda.

Raivis Dzintars
NA līdzpriekšsēdētājs

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Zigmārs Ungurs

    25.03.2014 18:36

    Es ļoti gribētu, lai arī NA zemākajos līmeņos būtu tikpat gudri cilvēki kā Raivis. Viņš te ļoti labi visu pateica, ja šāda runa izskanētu TV, bail pat iedomāties, kā NA biroju nākamajā dienā šturmētu gribētāji iestāties partijā. Nav noliedzams, partijas vadošie cilvēki ir līmenī. Bet sliktā ziņa ir tāda, ka apakšas bieži vien aizbrauc šķērsām un sataisa lielas nepatikšanas, pašas to pat neapzinoties. Es to konstatēju arvien biežāk un iesaku NA vadībai ieviest rīcības modeli, lai nepieļautu šādus, kā to dēvēt, - novirzes, izkropļojumus, greizo spoguļu efektus...?

  • trafix 1

    20.03.2014 12:29

    nezinu, Andri,un negribu zināt,par kādiem tur cinīšiem ir runa, zinu skaidri,ka, kā savu senču mantinieks es darīšu pilnīgi visu,lai ienaidnieks, ja nāks, sastaptu nāvi uz katra stūra,katrā akā,kokā ,aiz katrām durvīm tā - lai nekad,nekad viņu nepamestu nāves bailes.Nu un tīri juridiski,ņemot vērā,ka Kurzemes katls oficiāli nekapitulēja,tad sakarā ar kara laika likumiem arī kangari dabūs savu .

    • Andris Doveiks

      20.03.2014 12:49

      "Mazs cinītis gāž lielu vezumu." Folklora, draugs. Un gudri cilvēki... https://www.youtube.com/watch?v=Oq8i_rl0uAQ Es saprotu Tavu apņēmību, nezināmais cīnītāj. Tikai vēlos vērst uzmanību uz nepietiekamu apdomu. "...sastaptu nāvi uz katra stūra,katrā akā,kokā ,aiz katrām durvīm..." - vai mums šodien ir tik daudz cīnītāju (pat bez kangaritātes testēšanas), lai kaut pie katras mājas pa vienam noliktu? Par katru stūri, durvīm un, ak vai, koku nemaz nav vērts runāt. Vēsturi raksta uzvarētāji. Uzvarēt var dažādi, bet lai rakstītu, jābūt dzīvam.

  • Andris Doveiks

    20.03.2014 10:36

    Sveiciens visapkārt! Šis raksts atšķirās no parastā "krievi nāk!" Pozitīvā nozīmē atšķirās, jo iezīmē spēju rēķināties ar realitāti un apsvērt rīcības plānus, kuri balstīti realitātes aukstasinīgā novērtējumā. Krievi nenāk - krievi jau ir šeit, Ukrainā, Berlīnē un Londonā. Tā ir realitāte un ar to saprātīgi jāsadzīvo. Ja ir vēlēšanās un pat kāds gatavojas krievus ar varu vai viltību izspiest, tad "Laipni lūgti Krimā!" Krievija nāk. Tā ir realitāte. Varētu būt ļoti gara un nebeidzama diskusija, vai tas ir slikti, neitrāli vai pat labi. Svarīgākais, kas jāsaprot - Latvija, bet faktiski tikai latviešu miljons ar astīti tur neko nevar darīt. Ja nu vienīgi ar nesaprātīgu rīcību paātrināt Krievijas atnāksānu. Mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ne katrs mazs cinītis gāž. Nav teikts, ka pirmais mazais cinītis. Nav teikt, ka katrs lielais vezums tiek apgāzts. Nav teikts, ka cinītis to pārdzīvo un dzīvo saules mūžu... Krievijā nāk tādēļ, ka Rietumi ir bankrotējuši. Tā saucamās bagātākās valsts ASV tikai valdības parāds ir jau $18.000.000.000.000.000. Kā ir ar ES mēs zinām ļoti labi. Turklāt, bankrots ir ne tikai finansiāls, ko 99% interesēs varētu atrisināt salīdzinoši ātri. Bankrots ir arī un pirmkārt galvās. Rietumos ir iznīcināta vēlme dzīvot kā tautām un pat kā indivīdiem! Diemžēl pierādījumi nav tālu jāmeklē, visu nāvinieku ideoloģiju var atrast latviešu valodā. Bērnudārzos, skolu programmās, laikrakstu rakstos, interneta un tv diskusijās, valdošo valodiņās. Tikai tā ir nomaskēta. https://www.youtube.com/watch?v=Fj_7nMUL7qM&index=2 Krievija pati ir nāvīgi slima. Tas, ko šodien sauc par krieviem, ir konstruēts no tā paša cilvēciskā materiāla, kas esam mēs. Neko labu mums nesola krievu aizstāšana ar tālām austrumu vai dienvidu ciltīm. Patīk/nepatīk/vienalga, bet tā ir realitāte. Tātad, Krievija nenāk dēļ sava stipruma, tā nāk dēļ mūsu vājuma. Tikai saprotot šo realitāti, ir vērts domāt par nākotnes rīcību. Un divritenis nav jāizgudro! Latvieši kā tauta ir "uzkonstruēta" zem svešām varām. Patiesībā visas Eiropas tautas ir konstruētas - lielākā vai mazākā mērā. Svešas varas klātbūtne nav a priori tautas iznīcināšanas nolemtība, tā tikpat labi var nodrošināt pretējo. Cariskās Krievijas laikā latvieši noformējās kā tauta, kas spēja izveidot savu valsti. Ir vērts atzīmēt, ka vācu okupācijas karaspēka klātbūtnē, tuvumā bija arī britu kuģi, kuri pat dažreiz izšāva. Ir liela līdzība ar Krimu šodien... PSRS laikā latvieši Latvijas teritorijā nonāca ļoti sliktā etniskā situācijā, bet kaimiņi lietuvieši un arī igauņi šo laiku pārdzīvoja salīdzinoši labāk. Tai pašā laikā ES visām trim un citām Austrumeiropas tautām dzīvais spēks izdziest. Kontrastam - ar Krieviju karojušie un formāli pakļāvušies čečeni valda Maskavas ielās un nodrošina proporcionāli milzīgu Krievijas jaundzimušo pilsoņu skaitu. Tātad, nav izšķiroši svarīgi, kāds karogs plīvo blakus Latvijas tā brīža karogam. Svarīgi, kas notiek latviešu un to priekšstāvju galvās! Kad latvieši komandēs parādi Briselē? Kas jādara, lai latvieši atkal turētu savās rokās Kremli, ja Krievija pievienosies Latvijai? Pašlaik atbilde ir tikai viena - dzīvā spēka mērķtiecīga palielināšana. Kvantitatīvi un kvalitatīvi! Pretēji "starptautiskās sabiedrības" prasībām, riskējot ar sankcijām. Riskējot iespēju nenopirkt jaunāko iPhone vai Dormeo. Ir laiks doties demogrāfiskajos "kureliešos", bet labāk - "kalpakiešos". Krievijā runā par ideju "Krievu miljards". Tas ietveršot visus krievu valodā runājošos, mērķtiecīgi sasniedzams 50 gados. Esmu iepriekš minējis skaitli 3 miljoni. Domāju, ka NA varētu ņemt plašāk "Latviešu 5 miljoni". Neprasot DNS atbilstību kā Izraēlā, bet pieņemot visus, kas atzīst Latvijas valsti, latviešu tautu un latviešu valodu. Ir laiks izvirzīt 50 gadu mērķus! P.S. Jāapskatās tas pārreģistrācijas e-pasts.

  • Jānis Žugovs

    20.03.2014 02:17

    Izlasot rakstu rodas iespaids, ka NA ir dziļā opozīcijā un gaida no valdošajām partījām rīcību. Mēs esam varas partija un mūsu pārziņā ir arī vairākas ministrijas kā arī apvienības deputāti ir vairākās pašvaldībās vadošās koalīcijās. Ideju pietiek,bet kurš tās risinās, vai gaidīsim Putinu? Ņemot vērā, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vesture Kultūras ministriju pārvaldīja mūsu partijas cilvēks, NA Jūrmalas nodaļa pagājušajā gadā izteica savu viedokli par festivalu "Jaunais vilnis" un izteica reālus priekšlikumus, lai Jūrmalas kultūras darbinieki kopā ar KM pakāpeniski dažu gadu laikā šo pasākumu izspiestu no Latvijas ārā un turpmāk ŗīkotu paši Eiropas mēroga populāras mūzikas festivalu, kā to dara poļi Sopotā.Latvija to ir spējīga. No apvienības valdes nesaņēmām ne mazāko atbalstu šai jautājumā,tieši pretēji, brāzienu, ka neesam savu lēmumu saskaņojuši ar NA valdi pirms publicēšanas masu mēdijos . Valdes lēmums bija apmēram sekojošs- izstrādāt kārtību, kādā veidā nodaļas drīkst izteikt publiski savu viedokli. KM vispār klusēja,tai pašā laikā ministere Žanete Jaunzeme-Grende kā VIP personas uzņema ministrijā zema māksliniecikā līmeņa festivāla Krievijas pārstāvjus un izskatījās laimīga sabučoties ar "pašu" tā vadītāju Igoru Krutoju. Kāpēc, kad no nodaļām izskan priekšikums pašiem veikt konkrētas darbības tas tiek nobremzēts? Vadot uzņemumu, man bija skaidrs - ir ideja, pašam jāuzņemas tās īstenošana. Ja esi pie varas, apkopo savas idejas, apspried tās ar kolēģiem un sadali, kurš ko īstenos. Krievu kultūras "mafija" jau pilnībā ir okupējusi Jūrmalu, 'Dzintaru koncerzāli' - "Jaunais vilnis", "Jurmalina", "Jautrais kivins (KVN)", šogad klāt nāk "Comedy club" arī krastmalu Rīgā un sekmīgi to sasaistījusi ar uzturēšanās atļauju iegādi Latvijā. Šobrīd sakarā ar Ukrainas notikumiemir reta iespēja vilcienu Maskava -Jūrmala vismaz apstādināt un tad virzīt atpakaļgaitā. 'Ja jau Ulmanis izsaka bažas par Latvijas hokeristu tālāku dalību KHL, tad kāpēc mēs, kuru rokās ir Kultūras ministrija savlaicīgi nerīkojamies, lai pēc Putina apsveikuma "Jaunā viļņa" atklāšanā no Jūrmalas ar TV starpniecību plašā teritorijā neskanētu kājās stāvošas klausītāju ovācijas ar mūsu politiķu klātbūtni- Rossija, Rossija! Ja nevaram uzreiz aizliegt festivālu, vismaz panāk trīspusēju - KM (NA)/Jūrmalas pašvaldība (ZZS+NA)/pasākuma producenti, vienošanos, ka jāiztiek būs bez politikas un Putina u.c viņa domubiedru apsveikumiem.vai festivals nenotiks (es iestātos par pēdējo). Iniciatīvai būtu jānāk no KM, arī Rīgas domes NA deputāti varētu izteikt noliedzošu attieksmi pasākumam krastmalā. Vēlētos no NA vadības vairāk konkrētu un rezultatīvu rīcību, kā arī sadarbību ar NA nodaļām.

  • Oskars Dilēvičs

    19.03.2014 21:16

    Tiešām ļoti labi izklāstīts un pareizs viedoklis. Atļaušos tikai vēlreiz uzsvērt un niansēt rakstā jau pausto domu - ASV mūs kara gadījumā aizstāvēs, jo pretējā gadījumā ASV sabiedrotie visā plašajā pasaulē zaudēs tām uzticību, ko ASV nedrīkst pieļaut - tas var draudēt ar globālu humanitāru katastrofu. No otras puses - ja mēs turpināsim paši vieglprātīgi izturēties pret savu aizsardzību, neveltot tai pat 2% no IKP (K.Ulmanis savulaik veltīja 20%), un raudzīties uz ES un NATO kā slaucamām govīm, nevis sabiedroto organizācijām, kurās esam pilntiesīgi locekļi, tas noteikti samazinās mūsu sabiedroto iespējas mums palīdzēt.

    • Oskars Dilēvičs

      19.03.2014 21:21

      PS Nerunājot jau par to, ka raudzīšanās uz sabiedrotajiem ar lūdzošām slima kaķēna acīm, tai pat laikā pašiem "slinkojot un pūstot", ir tautai pazemojoša.

  • trafix 1

    19.03.2014 19:33

    Viedoklis labs. Integrācija -/ patēvs ir integrējies valodu nezinot?/- ir lieta,kas prasa gadsimtus. Krievi un šejieni,protams,nāks un tā ir realitāte. Jautājums -vai NATO 5.pants stāsies spēkā vai arī lielvalstis izspriedīs,ka tīri labi var iztikt bez mums. Vectēvs nekad nepadevās, sēdēja Kursas mežos un klausījās pa radio - turieties!,turieties! mēs jau nākam. Neatnāca vis..... Uz dieviņu ceri,bet paļaujies uz sevi. Cik daudz esam gatavi dot pretī??? Nerunāju par armiju, jo viņiem,visdrīzāk ,tiks dota pavēle nepretoties.Katram jau tagad vajag skaidri un gaiši,bez demagoģijas un sevis slavināšanas atbildēt pašam sev - cik tālu esmu gatavs iet un ko esmu gatavs upurēt Latvijas dēļ.! NA vajadzētu apzināt reālus cilvēkus,uz ko var reāli paļauties ļaunākajā gadījumā un izstrādāt steidzamā kārtā pretestības plānu.

  • Renārs Manuilovs

    19.03.2014 19:11

    Koncentrējoties tikai uz Jaunsardzi mēs nepamanām virkni darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju. Ir jārunā par darbu ar jaunatni valstiskā līmenī. Stipra Latvija nav panākama tikai un vienīgi attīstot militāra rakstura organizācijas. Mums ir jāiegulda darbā ar jauniešiem, mums ir jāiesaista jaunieši lēmumu pieņemšanā, mums ir jānodrošina sekmīga iekļaušanās darba dzīvē, mums ir jāsekmē jauniešu veselība. Šādi varētu turpināt vēl ilgi. Un pieminētā grāmata par Karlīnu un Kārli ir tikai kārtējais karogs ko vicināt aizspriedumainiem cilvēkiem. Izlasot ko vairāk par grāmatas nosaukumu noteikti saprastu par ko šī grāmata stāsta. Mūsdienu sabiedrībai Latvijā ir kur augt dzimumu līdztiesības jautājumos. Un strādāt jāsāk jau pirmsskolā.

  • Arnolds Lāns

    19.03.2014 17:28

    Šis gan labs, godīgi sakot negaidīju, mega labs viedoklis!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.